Ieva Everte: Kā mazināt demences attīstības risku
Demence ir milzīgs 21. gadsimta izaicinājums veselības aprūpē un sociālajā jomā. Pasaulē aptuveni 50 miljoniem cilvēku ir demences sindroms, un tiek lēsts, ka ap 2050. gadu šis skaitlis trīskāršosies.
Demence nav dabiska novecošana
Demence skar 5,4% cilvēku vecumā virs 65 gadiem, un līdz ar vecumu pieaug arī tās izplatība. Vecumā virs 95 gadiem 40–50% cilvēku ir demences sindroms. Tomēr demences sindroms var sākties arī agrāk, pusmūžā.
Demence nav daļa no dabiskas novecošanas, un tie nav tikai atmiņas traucējumi. Tas ir sindroms – simptomu kopums. Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa pastāvīgus un daudzpusīgus kognitīvo funkciju traucējumus. Ir skarta atmiņa, valoda, vizuāli telpiskā izjūta, prasmes, cēloņsakarību izpratne, spriešanas spējas, spējas koncentrēties un plānot. Var attīstīties psihiatriskie simptomi, ir traucēta ikdienas aktivitāšu veikšana. Vēlākās stadijās pievienojas arī fiziskie simptomi, piemēram, nespēja norīt (disfāgija), nespēja pārvietoties, u.c. Šis sindroms ietekmē gan cilvēku pašu, gan tuviniekus, kuriem jāuzņemas rūpes, jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu viņam drošu vidi un labāku dzīves kvalitāti.
Ir zināmas vairākas slimības un stāvokļi, kas izraisa demences sindromu, piemēram, Alcheimera slimība – tā ir biežākā, 60–70% no visām demencēm –, asinsvadu, it īpaši galvas smadzeņu asinsvadu slimības, Pārkinsona slimība, Hantingtona horeja, frontotemporālā demence, Levī ķermenīšu demence u.c. Tomēr ne vienmēr ir iespējams precīzi nodalīt šīs formas. Tasmānijas Universitātes Vikinga (Wicking) demences pētniecības centra speciālisti uzsver, ka bieži vien pacientiem ar Alcheimera slimību atrod papildus arī vaskulārai demencei raksturīgās izmaiņas, arī Levī ķermenīšus, savukārt vaskulārās demences gadījumā atrod arī Alcheimera slimībai raksturīgas izmaiņas. Lielākas kognitīvās izmaiņas ir cilvēkiem ar jauktu patoloģiju.
Jau gadiem pētnieku komandas veic demences izpēti un cenšas atrast sakarības starp demences attīstību un dažādiem riska faktoriem. Skaidrs ir tas, ka pagaidām vēl nepastāv iespēja demenci izārstēt, pavisam apstādināt tās progresēšanu vai pilnībā no tās izvairīties. Tomēr ir atrasti riska faktori – gan tādi, ko nevaram mainīt, gan tādi, kurus varam censties savā ikdienā ietekmēt, lai mazinātu demences attīstības risku nākotnē vai aizkavētu kognitīvo traucējumu sākšanās laiku. 2017. gadā publikācija autoritatīvākajā medicīnas žurnālā The Lancet apstiprina, ka 35% no riska faktoriem iespējams ietekmēt, tādā veidā mazināt demences attīstības risku nākotnē vai attālināt kognitīvo traucējumu sākšanās laiku. Publicētie dati ir apkopoti no vadošajiem demences pētniekiem pasaulē, un ir noteikti deviņi riska faktori, ko iespējams modificēt. Labā ziņa ir arī tā, ka dažās valstīs, piemēram, ASV, saslimstība ar demenci pēdējos gados ir samazinājusies. Pētnieki uzskata, ka tas ir saistīts ar izglītības līmeņa pieaugumu, kas mazina demences attīstības risku.
Demences riska faktori
Demences neiropatoloģija ir sarežģīta, un tā apgrūtina profilaktiskos pasākumus. Jo, kā zināms, tā nav tikai viena slimība, bet plašs sindroms. Izšķir neietekmējamos un ietekmējamos riska faktorus.
Galvenie neietekmējamie demences riska faktori:
- vecums – vecumā virs 95 gadiem aptuveni 40–50% cilvēku ir demence;
- ģenētiska predispozīcija – ir atrasti vairāk nekā 20 gēni, kas palielina demences attīstības risku, piemēram, ApoE genotips ApoE 4-3 un 4-4 saistīts ar augstu Alcheimera demences attīstības risku, to sastop ~25% no populācijas, taču arī tas nenozīmē, ka noteikti attīstīsies demence; tajā pašā laikā cilvēkam var nebūt ApoE genotips 4-3 vai 4-4 un tāpat var attīstīties demence;
- sieviešu dzimums.
Ietekmējamie demences riska faktori
Ir vērts šos riska faktorus ņemt vērā un censties parūpēties par savu veselību. Pat ja kādu iemeslu dēļ pilnībā neizdodas šos faktorus laika gaitā mainīt, jāatceras, ka pat mazas izmaiņas savos ikdienas paradumos ir no svara. Šo faktoru modificēšana ne tikai mazinās demences attīstības risku, bet uzlabos arī fizisko veselību un pašsajūtu.
· Zems izglītības līmenis, zema kognitīvā aktivitāte mūža laikā.
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Lielāks demences attīstības risks ir tad, ja nav iegūta vismaz vidējā izglītība. Svarīgi turpināt mācīties un nodarbināt prātu arī pēc skolu absolvēšanas. Mācīšanās laikā veidojas jauni savienojumi starp nervu šūnām (jaunas sinapses). Ja mācīšanās nenotiek, vairāk sinapšu zūd, nekā veidojas no jauna. Prāta aktivitāte veicina arī kognitīvās rezerves paplašināšanos, kas palīdz saglabāt galvas smadzeņu funkcijas un turpināt veikt ikdienas aktivitātes pat tad, ja sākas demencei raksturīgās izmaiņas smadzenēs. Tomēr jāatceras, ka demence nešķiro, un augsta kognitīvā aktivitāte pilnībā nepasargā no kognitīvo traucējumu attīstības riska.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Mācīties, lasīt grāmatas, daiļliteratūru; minēt krustvārdu mīklas, risināt uzdevumus; plānot jaunus maršrutus savām pastaigām, ceļojumiem; mācīties valodas; apgūt jaunas prasmes; rēķināt galvā; spēlēt prātu nodarbinošas spēles – šahs, dambrete, Scrabble (vārdu veidošana no burtiem) u.c.
· Dzirdes pasliktināšanās, dzirdes zudums (sevišķi pusmūžā).
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? 32% cilvēku ar dzirdes traucējumiem pēc 55 gadu vecuma ir demence, un tā ir ļoti augsta saslimstība. Mehānismi nav līdz galam skaidri, un tikai nesen tas ir apzināts kā riska faktors, taču ir zināms, ka dzirde nodrošina intelektuālo stimulāciju. Dzirdes traucējumi veicina sociālu izolāciju, depresijas attīstību, kas paši par sevi ir riska faktori demences attīstībai.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Izvairīties no vielām, kas var radīt dzirdes zudumu (pesticīdi, daži medikamenti). Ja darbā ir trokšņi, jālieto troksni slāpējošs aizsarginventārs (speciālas austiņas). Jāpārbauda dzirde. Nepieciešamības gadījumā jālieto dzirdes palīgierīces (dzirdes aparāts).
· Fizisko aktivitāšu trūkums dzīves laikā (sevišķi vecumdienās).
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ orgāniem, tostarp smadzenēm, ir lēnāka asins cirkulācija, var rasties skābekļa un vielu apmaiņas traucējumi. Ja trūkst fizisko aktivitāšu, ir lielāka iespēja arī aptaukoties, slimot ar arteriālo hipertensiju, 2. tipa cukura diabētu un dislipidēmiju, kas arī palielina demences attīstības risku.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Pētījumi rāda, ka regulāras fiziskās aktivitātes ir nozīmīgs aizsargājošs faktors – fiziski aktīviem cilvēkiem retāk attīstās kognitīvie traucējumi. Regulāras fiziskas aktivitātes arī uzlabo līdzsvaru, mazina kritienu risku, uzlabo pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Neatkarīgi no vecuma un fiziskās sagatavotības mums visiem nepieciešamas fiziskās aktivitātes ik dienu. Svarīgi atrast aktivitātes, kas patīk un ir piemērotas. Speciālisti iesaka nedēļā vismaz 150 minūtes veikt vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, piemēram, ātri soļot, braukt ar velosipēdu, ātri nūjot un papildus tam veikt arī spēka treniņus, piemēram, atspiedienus, rakšanas darbus dārzā u.c. Bet, ja citu slimību vai sāpju dēļ nav iespējams veikt šīs aktivitātes, svarīgi vienmēr atcerēties, ka pat 15 minūtes lēnas pastaigas ik dienu ir labāk nekā nekas. Lai noturētu motivāciju, aktivitātēs var iesaistīt ģimenes locekļus, draugus vai kaimiņus, kā arī iespējams izmantot aplikācijas telefonā, kas mēra noietos attālumus, tur iespējams sekot līdzi arī savam progresam.
· Arteriālā hipertensija.
Kāpēc tā rada lielāku demences risku? Augstais asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas visos orgānos, arī smadzenēs. Lielāks risks ir arī hemorāģiskam insultam – asins izplūdumam smadzenēs.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Regulāri kontrolēt arteriālo asinsspiedienu – paaugstinātu asinsspiedienu cilvēks pats nejūt, jūt tad, kad ir jau hipertensīvā krīze. Ieteicams samazināt sāls uzņemšanu uzturā un atcerēties, ka daudzos gatavajos produktos jau ir pievienots sāls. Ja ārsts ir nozīmējis antihipertensīvo terapiju, regulāri vajadzētu to lietot un ievērot arī citus ārsta ieteikumus. Praksē bieži vien redzam, ka pacienti pret to izturas ļoti vieglprātīgi un medikamentus regulāri nelieto, jo “nejūt” vajadzību. Centīšos paskaidrot. Ja, piemēram, mājas ūdensvadu sistēmā ir milzīgs spiediens, mēs to centīsimies labot, jo varam nojaust, ka tur agri vai vēlu sāksies problēmas, – plīsīs caurules, sūknis būs jāmaina, būs nepieciešami remonti. Un, ja atgriežamies pie mūsu pašu asinsvadiem, – augsts spiediens rada izmaiņas, kuras sākumā progresē nemanot, bet tad, kad jau sākas kognitīvie traucējumi un attīstās sirds un citu orgānu disfunkcija, šos bojājumus ir ļoti grūti, pat neiespējami labot, varam cīnīties tikai ar sekām.
· 2. tipa cukura diabēts, jo sevišķi, ja tas slikti padodas ārstēšanai – ir slikti kompensēts.
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Augsts cukura līmenis asinīs rada orgānu bojājumus, arī smadzeņu bojājumus. 2. tipa cukura diabēts, kurš ir slikti kompensēts, veicina neirodeģenerāciju, tas saistīts gan ar Alcheimera demences, gan vaskulāras demences attīstības risku.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Vajadzētu regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs. Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst produktus ar zemāku glikēmisko indeksu. Ja ir liekais svars, būtu ieteicams censties to mazināt, jo ir zināms, ka tauku šūnas uztur insulīna rezistenci – mazinot svaru, uzlabojas glikozes vielmaiņa. Vajadzētu ievērot ārsta sniegtos ieteikumus, regulāri lietot ārsta nozīmēto terapiju.
· Aptaukošanās.
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Riski saistīti gan ar dislipidēmiju, gan ar iekaisuma faktoriem, kas šķērso hematoencefālo (asins-smadzeņu) barjeru. Dislipidēmijas dēļ asinsvados veidojas aterosklerotiskas izmaiņas, ir traucēta asins plūsma orgānos, tostarp smadzenēs.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Jācenšas pakāpeniski normalizēt svaru – katru dienu ieturēt brokastis, ēst mazākām porcijām, ēst vairāk augļu un dārzeņu, izdzert vismaz 6–8 glāzes ūdens dienā, samazināt cukurotu ēdienu un dzērienu uzņemšanu. Ir pierādījumi, ka Vidusjūras diēta (gaļas un piena produktu ierobežošana, vairāk augļu, dārzeņu, zivju) mazina asinsvadu jeb vaskulāros riska faktorus, uzlabo glikozes vielmaiņu un mazina iekaisuma faktorus. Ieteicams ikdienā ieviest vairāk fizisko aktivitāšu (garas pastaigas, nūjošana, riteņbraukšana, spēka treniņi u.c.). Jāievēro citi ārsta ieteikumi svara normalizēšanai. Jākoriģē dislipidēmija – atsakoties no treknas gaļas, samazinot dzīvnieku taukus uzturā. Ieteicams izvēlēties produktus ar zemāku tauku saturu. Vairāk uzturā jālieto zivis, avokado. Ja ārsts nozīmējis, jālieto holesterīnu mazinoša terapija un jāievēro citi ārsta ieteikumi.
· Smēķēšana.
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Smēķēšana bojā asinsvadu sieniņas, veicina aterosklerozi, rada lielāku risku išēmiskam insultam un hemorāģijai smadzenēs, tātad palielina vaskulāras demences attīstības risku. Cigarešu sastāvā esošās toksiskās vielas rada arī oksidatīvo stresu un iekaisumu, – kā apstiprina pētījumi, šiem faktoriem ir liela nozīme Alcheimera demences attīstībā.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Smēķēšanas atmešana mazina demences attīstības risku. Ja atmest neizdodas uzreiz, tad ieteicams pakāpeniski mazināt izsmēķēto cigarešu skaitu, līdz izdodas atmest pavisam. Svarīgi izvairīties arī no pasīvās smēķēšanas. Cilvēkam, kas ir ceļā uz smēķēšanas atmešanu, ļoti var palīdzēt pašpalīdzības grupas. Latvijas Veselības ministrija pašlaik īsteno pilotprojektu smēķēšanas atmešanas veicināšanai – Latvijas iedzīvotājiem no 2018. gada marta līdz 2019. gada marta beigām tiek dota iespēja piedalīties bezmaksas smēķēšanas atmešanas grupu nodarbībās, kuras vada psihologi un psihoterapeiti. Vairāk informācijas un pieteikšanās veidlapa atrodama saitē: http://www.nesmekesu.lv/.
· Depresija, sevišķi, ja tā netiek laikus atpazīta un ārstēta.
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Mehānisms ir neskaidrs, tomēr depresija rada paaugstinātu risku gan vaskulāras, gan Alcheimera demences attīstībai. Ir zināms, ka depresijas gadījumā ir izmainīti stresa hormonu līmeņi, ir samazināts neironālā augšanas faktora līmenis, samazinās hipokampa tilpums. Demence rada arī lielāku risku depresijai, tāpēc, lai diferencētu šos stāvokļus un izvēlētos individuāli piemērotāko ārstēšanu, nepieciešama speciālista – ārsta psihiatra vai psihoterapeita – konsultācija.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Svarīgi depresiju laikus atklāt un ārstēt. Ja ir aizdomas par depresiju, nepieciešams meklēt palīdzību pie sertificēta ārsta psihiatra vai psihoterapeita. Papildus speciālista konsultācijai var apmeklēt www.depresija.lv un tur atrast sev noderīgu informāciju.
· Sociāla izolācija.
Kāpēc tas rada lielāku demences risku? Mehānisms nav līdz galam skaidrs, bet ir zināms, ka izolācijas dēļ smadzenes nesaņem nepieciešamo stimulāciju. Ja cilvēks ilgstoši dzīvo sociālā izolācijā, tas veicina arī depresijas attīstību un pasliktina kardiovaskulāro veselību.
Kā mazināt risku un sev palīdzēt? Sociāla aktivitāte, komunikācija nodrošina smadzeņu stimulāciju, – smadzenes izmanto jau esošās sinapses (nervu savienojumus) un veido jaunas. Attiecībām, tāpat kā puķēm podiņā, nepieciešama kopšana un veltīts laiks. Savā ikdienā starp visām citām darīšanām būtu labi atrast brītiņu laika, lai satiktos ar draugiem un radiniekiem, uzturētu kontaktus vai sazvanītos, ja nav iespējas tikties.
· Vēl daži faktori, par kuriem ir vērts padomāt.
Būtu ieteicams ārstēt arī citas hroniskās slimības (mirdzaritmija, HOPS, u.c.) un izglītot sevi par šīm slimībām, jautāt padomu ārstam.
Vēlams arī pēc iespējas izvairīties no galvas traumu gūšanas (strādājot bīstamās vietās, braucot ar velosipēdu un citām ierīcēm, ievērot instrukcijas un lietot aizsargķiveri).
Vēlams ierobežot alkohola patēriņu, nelietot narkotiskās vielas.
Padomāt par savu nakts miegu un pacensties to uzlabot, jo nepietiekams nakts miegs vai sliktas kvalitātes nakts miegs arī var būt viens no faktoriem, kas bruģē ceļu kognitīvo traucējumu attīstībai. Pēdējos gados veikti atklājumi par smadzeņu glimfātisko sistēmu (līdzīgi kā ķermenim ir limfātiskā sistēma). Glimfātiskā sistēma nodrošina to, ka REM fāzē – miega fāzē ar ātrajām acu kustībām – smadzenes attīrās no vielmaiņas galaproduktiem un no pārveidotiem proteīniem, piemēram, β amiloīda, kas atrodams smadzeņu audos Alcheimera demences gadījumā. Ja miega ir par maz vai tas nav kvalitatīvs, smadzenes nepaspēj attīrīties, pakāpeniski uzkrājas galaprodukti un pārveidotie proteīni, kas traucē normālu funkciju. Par to vēl turpinās pētījumi. Tāpēc ieteicams doties gulēt laikus, lai pa nakti pagūtu izgulēt vismaz 7–8 h miega, negulēt pusdienaslaiku (ja bez tā nevar iztikt, tad tikai ~20 minūtes, lai tas neietekmētu nakts miegu). Pa dienu ieteicams būt kustīgam. Dienas otrajā pusē nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus (kafija, melnā vai stipra zaļā tēja, enerģijas dzērieni). Ieteicams vismaz 2 stundas pirms plānotā nakts miega izslēgt ekrānus (TV, datoru, telefonu), darīt mierīgas aktivitātes, piemēram, lasīt grāmatu vai žurnālu.
Par demences riska faktoru modificēšanu vajadzētu sākt domāt un rūpēties jau jaunībā, tad arī maksimāli iespējams samazināt demences attīstības risku. Par savu veselību ikvienam no mums jācenšas parūpēties katru dienu. Lai mums visiem izdodas!
