Ieskatīties cilvēkā - piecas aktualitātes attēldiagnostikā
Radioloģija ir medicīnas nozare, kas ar staru enerģijas iedarbību palīdz noteikt slimību diagnozi un veikt to ārstēšanu. Tieši pēdējos gadu desmitos attēldiagnostika sasniegusi lielu izaugsmi, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, – vairāk attēlu un informācijas īsākā laikā, kas paver jaunas iespējas. Izmeklējumi var sniegt ļoti daudz informācijas, ja tos veic mērķtiecīgi, jo attēldiagnostikas un ārstēšanas rezultāts ir atkarīgs no uzdotā jautājuma (tā sauktajām indikācijām), piemērota tehniskā izpildījuma kvalitātes un ārstu profesionālās pieredzes.
Šajā rakstā sniegšu ieskatu piecās galvenajās novitātēs attēldiagnostikā.
1. Droši ultrasonogrāfijas kontrasta izmeklējumi arī bērniem
Ultrasonogrāfija (US) ir nekaitīga un nesāpīga attēldiagnostikas metode, kuras pamatā ir ultraskaņas spēja atšķirīgi atstaroties no dažādiem orgāniem un audiem. To izmantojam kā pirmo diagnostikas metodi tieši nekaitīguma dēļ, kā arī to iespējams veikt neierobežotā skaitā. Ultraskaņa spēj izplatīties dažādās vidēs, līdz ar to cilvēka ķermenī praktiski nav vietas, ko nevarētu izpētīt ar ultrasonogrāfijas palīdzību gan iekšējos orgānos (piemēram, aknas, aizkuņģa dziedzeris, liesa, nieres un izvadsistēma, kuņģa un zarnu trakts, galvas smadzenes), gan virspusēji (piemēram, asinsvadi, kakla mīkstie audi, vairogdziedzeris, limfmezgli, krūts dziedzeri, locītavas, muskuļi un mīkstie audi). US kontrastvielas attēldiagnostika pārsniedz parastā pelēko toņu un krāsu doplerogrāfijas režīma iespējas audu struktūras vizualizēšanā, un kopš 2011. gada Eiropas vadlīnijās ir apstiprinātas vairāk nekā 20 dažādas indikācijas. Par kontrastvielas ievades pamatotību un nepieciešamību lemj ārsts radiologs. Kontrasta izmeklējuma laikā pacientam tiek ievadīta speciāla viela, kas satur fosfolipīdu apvalka mikrolodītes ar gāzi (sēra heksafluorīdu), un, tai cirkulējot asinsritē, ar US var labāk saskatīt atšķirīgus audus, noteikt audu un orgānu asinsapgādes īpatnības, veidojumu dabu (labdabīgs vai ļaundabīgs), kā arī izmantot neatliekamās situācijās vēdera orgānu traumas gadījumos gan bērniem, gan pieaugušajiem. Līdz šim pediatrijā kontrasta ultrasonogrāfiju lietoja piesardzīgi vai zinātniskos nolūkos. Tā kā ultrasonogrāfijā izmantojamai kontrastvielai nav pierādītas nozīmīgas blakusparādības, pēc vairāk nekā 4000 pacientu liela pētījuma Eiropā bērniem šīs vielas (Lumason™/SonoVue™) drošu izmantošanu bērnu praksē 2016. gadā ir apstiprinājusi arī ASV galvenā zāļu lietošanu regulējošā un uzraugošā institūcija Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Agency jeb FDA). Izmeklējuma laikā tiek panākta reāla laika ilgstoša un nepārtraukta struktūras kontrastēšanās, līdzīgi kā tas ir datortomogrāfijā vai magnētiskās rezonanses izmeklējumā. Būtiskākā atšķirība no citām kontrastēšanas metodēm ir tā, ka šī viela cirkulē tikai asinsvadā dažas minūtes, līdz mikrolodīšu apvalks plīst, gāze izšķīst asinsplūsmā un tiek izelpota caur plaušām. Minēto vielu var ievadīt arī urīnizvadceļos un vērtēt, kāda ir atviļņa pakāpe no urīnpūšļa uz nierēm, kas ir bieži sastopama slimība bērnu vecumā un rada nieru iekaisumu risku. Kontrasta US ir plašas izmantošanas iespējas praktiski visās ķermeņa daļās, Latvijā šie izmeklējumi ir pieejami, un to nepieciešamību izvērtē ārsts katrā gadījumā individuāli.
2. Krūts dziedzeru izmeklējumi kļuvuši daudzveidīgāki un informatīvāki
Tomosintēzes mamogrāfija ir mamogrāfija ar pievienoto vērtību
Krūts dziedzera vēzis ir biežākā onkoloģiskā slimība sievietēm pasaulē. Tā skrīningam tiek izmantota mamogrāfija, taču šīs metodes jutīgumu ietekmē krūts audu blīvums. Vispārējā populācijā mamogrāfijas jutīgums ir apmēram 85%, taču sievietēm ar izteikti blīviem krūts audiem – 48%, tāpēc gandrīz viena trešdaļa krūts vēžu nav mamogrāfiski redzami un diagnozes noteikšanas brīdī tie biežāk ir lielāka izmēra un ar metastāzēm limfmezglos. Kā viens no šīs problēmas risinājumiem ir pašlaik Latvijā jau pieejamā mamogrāfijas tomosintēze. Šī izmeklējuma pamatā ir trīsdimensionālu (3D), augstas izšķirtspējas attēlu rekonstrukcija no vairākiem zemas radiācijas devas projekcijas attēliem. Ieguvums no šī izmeklējuma ir palielināts atrasto krūts vēžu skaits, samazināts viltus pozitīvo gadījumu skaits, kā arī lielāka diagnostiskā vērtība pacientēm ar blīviem krūts audiem. Agrīnas krūts vēža diagnostikas un ārstēšanas ieguvumi pārsniedz mazo radiācijas devu riskus, kam pakļauta sieviete mamogrāfijas skrīninga laikā. Lai gan mamogrāfijas tomosintēzes laikā sieviete saņem tikai nedaudz lielāku starojuma devu nekā parastās mamogrāfijas laikā (0,5 mSV mamogrāfijas laikā un 1 mSV – ja veic mamogrāfiju ar tomosintēzi), tiek uzskatīts, ka ieguvums atsver iespējamos riskus. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) apliecina, ka iespēja izglābt dzīvību, agrīni veicot skrīningu, ir 100 reizes lielāka nekā nāves gadījuma iespēja radiācijas dēļ, kas bijusi saistīta ar skrīningu.
Raksta turpinājumu par aktualitātēm attēldiagnostikā lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
