Iepazīsimies- resnā zarna
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kolorektālais vēzis 2015. gadā diemžēl Latvijā ieņēmis augsto 4. vietu kā viens no biežāk sastopamiem vēža veidiem.
Lai laikus diagnosticētu šo vēža veidu, Latvijā kopš 2009. gada tiek veikts valsts apmaksāts skrīnings – slēpto asiņu tests, ar kura palīdzību var noteikt vēža vai pirmsvēža stāvokļus riska grupas iedzīvotājiem, pirms vēl ir parādījušies simptomi. Kolorektālais vēzis par savu esamību var nelikt manīt pat vairākus gadus, tieši tāpēc VISIEM iedzīvotājiem 50–74 gadu vecumā ir jāveic slēpto asiņu tests!
Anatomija
Resnās zarnas garums ir 1,5–2 m, un tā stiepjas no tievās zarnas līdz pat gremošanas sistēmas beigu galam. Resnā zarna sadalās trīs daļās – aklā zarna, lokzarna un taisnā zarna, kura beidzās ar anālo atveri. Savukārt lokzarna iedalās vēl četrās daļās – augšupejošā lokzarna, šķērszarna, lejupejošā lokzarna un S veida zarna.
Resnajai zarnai visā tās garumā ir vienāda sieniņu uzbūve, kuru virzienā no zarnas lūmena veido gļotāda, zemgļotāda, ārējais muskuļslānis un serozais apvalks.
Fizioloģija
Katram no slāņiem ir noteikta funkcija – gļotāda ražo gļotas un gremošanas fermentus, absorbē ūdeni un aizsargā dziļākos slāņus no mehāniska bojājuma. Zemgļotāda ir bagātīgi veidota no asinsvadiem, limfvadiem un nervgaliem. Ārējais muskuļslānis ir tas, kurš nodrošina peristaltiku un nodrošina neabsorbētās pārtikas, kā arī jau izveidojušos fēču pārvietošanos tālāk pa zarnu traktu.
Resnās zarnas pamatuzdevumi ir formēt sagremoto pārtiku fēcēs, un, ņemot vērā, ka resnajā zarnā nav bārkstiņu, tajā notiek ūdens absorbcija. Diennakts laikā resnajā zarnā uzsūcas ap 1,5 l ūdens. Zarnā notiek gremošanas procesā nesadalīto ogļhidrātu rūgšanas un olbaltumvielu pūšanas procesi, kurus nodrošina zarnā esošie mikroorganismi.
Mikrobioms
Zarnās mītošo mikroorganismu kopumu jeb mikrobiomu veido 100 triljoni mikroorganismu, tajā skaitā baktērijas, sēnītes un vīrusi. Vidējais mikrobioma svars ir divi kilogrami. Interesanti, ka katram cilvēkam šis mikrobioms atšķiras. Šie mikroorganismi nodrošina cilvēka organisma metabolismu, piemēram, nesagremojamo ogļhidrātu absorbciju, tie piedalās B6, K vitamīna, biotīna un folijskābes ražošanā, bet galvenais – piedalās organisma imunitātes veidošanā. Ilgstoši lietojot antibiotikas, mainās zarnu mikroflora – tā tiek traucēta imūnās atbildes veidošanās, traucēta vitamīnu un biotīna veidošanās, rezultātā var rasties nopietni organisma funkciju traucējumi.
Resnās zarnas vēzis
Visbiežāk resnās zarnas jeb kolorektālais vēzis sākas ar patoloģisku šūnu augšanu resnajā zarnā jeb displāziju. Polips ir viens no vēža draudu faktoriem, tas ir labdabīgs veidojums, kas nerada simptomus, kā arī tas ir visbiežākais iemesls nesāpīgai, nemanāmai asiņošanai no zarnu trakta (tāpēc tā tiek saukta par slēpto asiņošanu). Dažādu kancerogēno un ģenētisko faktoru ietekmē polipā var mainīties šūnu vairošanās un dalīšanās procesi, un notiek polipa malignizācija – tas pārveidojas par ļaundabīgu audzēju.
Sākotnēji šis ļaundabīgais process attīstās tikai zarnas gļotādā, bet ar laiku izplatās arī zemgļotādā, muskuļslāņos, serozajā apvalkā, bet vēža vēlīnās stadijās ar limfātiskās un asinsrites sistēmas palīdzību var veidoties metastāzes limfmezglos un citos orgānos.
Raksta turpinājumu par simptomiem, kas var liecināt par vēža attīstību, riska faktoriem, par to, kur un kā var veikt testu, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada janvāra numurā!