Hronisks pankreatīts

Hronisks pankreatīts ir ilgstošs aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas bieži rada neatgriezenisku aizkuņģa dziedzera struktūras un funkcijas bojājumu. Aizkuņģa dziedzeris ir orgāns vēdera dobumā, tas ir atbildīgs par gremošanas fermentu, dažu hormonu, piemēram, cukura līmeni regulējošā insulīna ražošanu. Cilvēkiem ar hronisku pankreatītu būtiski ir aizkavēt tālāku aizkuņģa dziedzera bojājumu, novērst komplikāciju attīstību, mazināt simptomu izraisītās sūdzības.

Hroniska pankreatīta gadījumā novēro pastāvīgas vai epizodiska sāpes vēderā. Diagnoze parasti tiek noteikta, balstoties uz simptomiem, kā arī izvērtējot pacienta analīzes un vizuālās diagnostikas ainu, taču hroniska pankreatīta diagnozi ārstiem nereti nav viegli noteikt, jo simptomi var būt līdzīgi virknei citu slimību, piemēram, peptiskai čūlai, žultsakmeņu slimībai, kairinātu zarnu sindromam un citām.

Liela daļa hroniska pankreatīta gadījumu ir saistāmi ar pārmērīgu alkohola lietošanu, pārējos gadījumos šī slimība skar pacientus ar cistisko fibrozi un citām pamatslimībām. Hronisks pankreatīts var attīstīties arī traumas gadījumā, ja tiek bloķēts aizkuņģa dziedzera izvads, šāds stāvoklis var arī attīstīties, vadā iesprūstot žultsakmenim vai aizkuņģa dziedzera izvada vēža gadījumā.

Pacienti, kas sirgst ar hronisku aizkuņģa dziedzera iekaisumu, sūdzas par sāpēm vēderā (biežāk ap un virs nabas, jostveidīgi vai ar izstarojumu uz muguru), kas noris ar mainīgu intensitāti, – šādos gadījumos var novērot tādu komplikāciju kā aizkuņģa dziedzera cistu. Sāpes reizēm var būt ļoti izteiktas un ilgt vairākas stundas vai pat dienas. Sāpes var mazināties, noliecoties uz priekšu. Sāpju epizodes var pavadīt slikta dūša un vemšana. Bieži sāpes rodas 20–30 minūtes pēc ēšanas, īpaši pēc taukaināka ēdiena. Aptuveni 20% pacientu ar hronisku aizkuņģa dziedzera iekaisumu nav sūdzību par sāpēm.

Sakarā ar to, ka hroniska iekaisuma dēļ attīstās aizkuņģa dziedzera mazspēja, gremošanas process šādam pacientam vairs nenoris pilnvērtīgi, uzturvielas neuzsūcas pilnā apmērā, līdz ar to vēdera izejas apjoms hroniska pankreatīta gadījumā pieaug, tas var būt taukains, gaišākā krāsā, fēcēs pēc gaļas ēšanas var atrast nesagremotas muskuļu šķiedras. Nepilnīgas barības vielu uzsūkšanās dēļ pacienti zaudē svaru. Hroniska pankreatīta pacienti var sūdzēties par caureju.

Ņemot vērā to, ka aizkuņģa dziedzeris sastāv arī no insulīnu izdalošām šūnām, arī tās iekaisuma procesā var tikt iznīcinātas, novedot pie cukura diabēta attīstības.

Hroniska pankreatīta diagnoze tiek noteikta, balstoties uz pacienta sūdzībām, arī tad, ja zināms, ka pacients ilgstoši un pastāvīgi lietojis alkoholu. Pacientiem ar aizdomām par hronisku pankreatītu parasti nosaka amilāzes un lipāzes līmeni asinīs; tie ir fermenti, ko izdala aizkuņģa dziedzeris, tāpat nosaka arī glikozes līmeni asinīs.

Ir vairākas attēlizmeklēšanas metodes, kas palīdz noteikt hroniska pankreatīta diagnozi. Vispieejamākā no tām ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija, izplatīta un relatīvi pieejama metode ir arī datortomogrāfija, tomēr jāņem vērā, ka šī metode tiek veikta ar jonizējošā (rentgena) starojuma palīdzību. Par pārliecinošākajām metodēm aizdomu gadījumā par aizkuņģa dziedzera patoloģiju tiek uzskatītas magnētiskās rezonanses holangiopankreatogrāfija (izmeklējums bez jonizējošā starojuma) un endoskopiskā sonogrāfija – līdzīga kuņģa endoskopiskajai apskatei, taču endoskopa galā ir iemontēta ultraskaņas zondīte, kas ļauj izvērtēt aizkuņģa dziedzera audus car kuņģa sienu. Šo procedūru parasti veic īslaicīgā sedācijā. Nenoliedzama šīs metodes priekšrocība ir tāda, ka procedūras laikā ir iespēja paņemt aizdomīga veidojuma šūnu paraugu, ko varēs izmeklēt mikroskopā un noteikt tā bīstamību.

Pacientiem ar hronisku pankreatītu ir paaugstināts risks aizkuņģa dziedzera vēža attīstībai. Ir vairākas pazīmes, kas liks ārstiem būt bažīgiem par šīs komplikācijas attīstību. Aizkuņģa dziedzera vēzis tiek uzskatīts par vieno no agresīvākajiem vēža veidiem, ļoti vēlams to konstatēt agrīnā laikā, kad pieejamas atbilstošas ārstēšanas metodes. Ārstēšanas pamats ir aizkuņģa dziedzerim saudzējošs režīms un diēta, papildus fermentu lietošana un atsāpināšana.

Visiem pacientiem, kam ir attīstījies hronisks pankreatīts, ir pilnībā liegta alkohola lietošana visas dzīves garumā. Tas ir stingri rekomendējams arī pacientiem, kam hroniska pankreatīta attīstība nav bijusi saistīta ar alkohola lietošanu. Šī rekomendācija uzskatāma par visbūtiskāko ārstēšanas pasākumu, lai mazinātu sāpes un risku akūta pankreatīta attīstībai. Visu rakstu lasi žurnala "ārsts.lv" maija numurā.