Hosams Abu Meri: Kas ir dispepsija

Dispepsijas termins cēlies no grieķu valodas. 'Dis' nozīmē 'slikts', 'pepsia' nozīmē 'gremošana', burtiski tulkojot – slikta gremošana. Tā izpaužas ar diskomfortu, sāpēm vai spiedošu sajūtu vēderā, pilnuma sajūtu, atraugām, dedzināšanu pēc ēšanas u.tml.

Dispepsijas simptomiem varētu būt gan organiski, gan funkcionāli iemesli. Apmēram 20–30 procenti cilvēku, arī Latvijas iedzīvotāji, ir sūdzējušies par dispeptiskiem simptomiem, kas ilguši vairākas nedēļas. Daudziem tādi bijuši pirmo reizi dzīvē, daudziem – atkārtoti. Tikai 12–15 procentiem no šiem cilvēkiem dispepsija ir funkcionāla.

Šie simptomi ir: diskomforts vēderā, vēdera sāpes vai spiedoša sajūta, pilnuma sajūta pēc ēšanas, atraugas, slikta dūša, iespējama vemšana, vēdera pūšanās, dedzināšana. Šādi simptomi var būt dažādām slimībām. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, vai kāds no tiem ir saistīts ar atviļņa slimību, čūlu, akūtu un hronisku gastrītu, hronisku pankreatītu vai citu slimību. Šādi simptomi var būt saistīti arī ar daudz nopietnākām slimībām –gremošanas trakta augšējās vai apakšējās daļas ļaundabīgu audzēju.

Kā rodas dispepsija

Funkcionālajai dispepsijai nav noskaidroti konkrēti iemesli, kā un kāpēc tā rodas. Dispepsijas attīstību nosaka vairāku patofizioloģisku mehānismu kopums – aizturēta kuņģa iztukšošanās, nepareiza ēdiena faktori kuņģī, paaugstināta jutība pret kuņģa iestiepumu un uzpūšanos, pastiprināta divpadsmitpirkstu zarnas jutība pret skābi, zarnu kustīguma traucējumi, psihosomatiskie faktori un centrālās nervu sistēmas disfunkcija. Arī ilgstošs stress var izraisīt dispeptiskus simptomus.

Kuņģa čūlu izraisošās helikobaktērijas infekcijas loma dispepsijas attīstībā literatūrā tiek vērtēta pretrunīgi.

Ir virkne medikamentu, pēc kuru lietošanas rodas dispepsija:

• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, aspirīns – visbiežākais izraisītājs;
• glikokortikoīdi (prednizolona grupa);
• estrogēni, pretapaugļošanās tabletes;
• dzelzs preparāti;
• nitrāti (piemēram, nitroglicerīns);
• narkotiski līdzekļi;
• antibiotikas;
• teofilīns – bronhus paplašinošs līdzeklis;
• kalcija antagonisti jeb kalcija kanālu blokatori – visbiežāk lieto sirds slimību ārstēšanai;
• orlistats (medikaments, kas domāts svara samazināšanai).

Funkcionālā dispepsija

Funkcionālajai dispepsijai var būt visi iepriekš minētie simptomi, bet nav skaidrs sūdzību cēlonis. Cilvēkam nav organiskas slimības, bet ir dažādu slimību simptomi, kam nav iemesla. Funkcionālās dispepsijas gadījumā trīs mēnešu laikā vajadzētu būt skaidrām izpausmēm vismaz vienai no četrām klīniskajām formām – pilnuma sajūtai pēc ēšanas, ātram piesātinājumam, sāpēm saules pinuma rajonā, dedzināšanai zem krūšu kaula. Un tam visam nav atrodami pierādījumi, ka tas būtu saistīts ar kādu konkrētu slimību.

Pirmais apakštips. Postprandiāla (pēc maltītes) stresa sindroms. Vismaz trīs mēnešus sūdzības par vienu vai abiem no šiem simptomiem – traucējoša pilnuma sajūta pēc maltītes vismaz vairākas reizes nedēļā un ātrs piesātinājums, kas neļauj uzņemt normālu ēdiena daudzumu vismaz vairākas reizes nedēļā. Vai ar papildu simptomiem – vēdera pūšanos, atraugām un sliktu dūšu pēc ēšanas. Iespējams sāpju sindroms saules pinuma rajonā vismaz vairākas reizes nedēļā.

Otrais apakštips. Epigastrālais sāpju sindroms. Vismaz trīs mēnešus (pirmās pazīmes var būt sākušās pusgadu ātrāk) ar visiem šiem simptomiem – sāpes vai dedzināšana kuņģa vai saules pinuma rajonā vismaz reizi nedēļā (vidēji intensīvas, ar pārtraukumiem) un/vai sāpes var būt dedzinošas, bet nav jūtamas aiz krūšu kaula. Sāpes parasti saistītas ar ēdiena uzņemšanu, bet var būt arī badošanās laikā. Sāpes var samazināties pēc vēdera izejas vai atbrīvošanās no gāzēm vēderā. Sāpes nav saistītas ar žultspūšļa darbības traucējumiem.

Diagnostika un ārstēšana

Ļoti svarīga ir pacienta slimību vēsture un pārējā informācija par simptomiem un to ilgumu.

• Augšējā gastrointestinālā endoskopija (tautas valodā – kobra). Tas ir diagnostikas zelta standarts pacientiem ar augšējā gremošanas trakta traucējumiem. Endoskopijas laikā tiek izmeklēts barības vads, kuņģis, divpadsmitpirkstu zarna, ņemtas analīzes un biopsija, lai izslēgtu patoloģijas un noteiktu helikobaktērijas (Helicobacter pylori) esamību. Endoskopija mūsu dienās tiek veikta ar ļoti augstas kvalitātes aparatūru, ir invazīva, laikietilpīga, bet to var veikt arī, pacientam atrodoties narkozē. Tāpēc nav pamata baidīties no šīs procedūras, ja tā ir nepieciešama. Pacientiem, kam veic endoskopiju, ieteicams pārtraukt lietot medikamentus, kas samazina kuņģa skābes daudzumu (omeprazola grupas medikamenti). Šīs zāles jāpārtrauc lietot vismaz divas nedēļas pirms izmeklējuma.
• Helikobaktērijas atklāšana un izārstēšana no tās ne vienmēr palīdzēs funkcionālās dispepsijas ārstēšanā. Bet ir noteikti jālikvidē helikobaktērija, ja ir kuņģa čūla, erozīvs gastrīts, divpadsmitpirkstu zarnas čūla vai pacientam ir kuņģa vēža risks, tas mazinās arī dispeptiskos simptomus.
• Ja dispepsija arvien pastiprinās un stāvoklis neuzlabojas, lai gan pacients saņem antibiotikas helikobaktēriju infekcijas novēršanai vai medikamentus, kas samazina kuņģa skābi (omeprazols), un ja pastāv aizdomas par citu slimību vai patoloģiju, var veikt citus izmeklējumus, kas atkarīgi no katra cilvēka slimību vēstures.
• Viena no svarīgākajām ārstēšanas taktikām ir pareiza diēta.
• Cilvēkiem, kam nav helikobaktēriju, ieteicama kuņģa skābi pazeminoša terapija (omeprazola grupa) standartdevās 4–8 nedēļas. Ir svarīgi sekot līdzi simptomu mazināšanai vai izzušanai. Ja terapija nav efektīva, tad var mainīt no tās pašas grupas citu preparātu un palielināt devu. Ja simptomi nesamazinās un nav būtisku uzlabojumu, nepieciešama gastroenterologa konsultācija.

Kādas ir indikācijas, lai steidzami veiktu augšējo endoskopiju?

Trauksmes pazīmes:

• neizskaidrojams svara zudums;
• disfāgija (rīšanas traucējumi);
• atkārtota vemšana ar asins piejaukumu;
• neskaidras etioloģijas dzelzs deficīta anēmija;
• anamnēzē kuņģa un zarnu trakta asiņošana;
• dzelte;
• anamnēzē kuņģa un zarnu trakta ļaundabīgs audzējs;
• ģimenes anamnēzē ir kuņģa un zarnu trakta augšējās daļas ļaundabīgs audzējs;
• vēdera dobumā sataustāms veidojums;
• vēdera izeja ar melniem izkārnījumiem.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada aprīļa numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!