Herpesvīrusi – vējbaku, jostas rozes, aukstumpumpu un citu slimību izraisītāji
Visi esam redzējuši aukstumpumpas – sāpīgus pūslīšveida izsitumus uz lūpām, bet ne visi zina, ka tās ir herpesvīrusu infekcijas pazīme un tikai viens no veidiem, kā var izpausties herpesvīrusu infekcija. Herpesvīrusam ir vairāki veidi. Aukstumpumpas izraisa pirmais tips (herpes simplex). Ar herpes simplex vīrusu cilvēki visbiežāk inficējas bērnībā, ap 2–3 gadu vecumu. Pirmo reizi slimojot ar šo vīrusinfekciju, tā izpaužas kā smaganu iekaisums, sāpīgi pūslīši mutes dobuma gļotādā, paaugstināta ķermeņa temperatūra un nespēks. Vienreiz inficējoties ar kādu herpesvīrusu, tas organismā saglabājas visu mūžu. Ja uztur veselu organismu un stipru imunitāti, tad šis vīruss ir snaudošā stāvoklī un sūdzības nerada.
Ja ar herpes simplex inficētam cilvēkam vīruss aktivizējas, rodas aukstumpumpas. Vispirms parādās apsārtums, nieze un sāpīgums uz sejas vai citām ķermeņa daļām. Piemēram, uz rokām vai acu vai dzimumorgānu gļotādas. Pēc tam dažu stundu laikā sāpīgajā apvidū attīstās pūslīši. Aukstumpumpas biežāk novēro rudenī un ziemā. Ja tās parādās ļoti bieži, noteikti jāvēršas pie ārsta. Ir svarīgi pacientu rūpīgi izmeklēt un noskaidrot, vai viņš nesirgst ar citu smagu hronisku slimību. Herpesvīrusi biežāk un smagāk skar pacientus ar novājinātu imūnsistēmu, tāpēc šo infekciju bieži novēro HIV inficētajiem, AIDS slimniekiem, pacientiem ar cukura diabētu vai ļaundabīgu audzēju. Citādi veseliem cilvēkiem herpesvīrusu infekciju var izprovocēt apstākļi, kas negatīvi ietekmē imunitāti, piemēram, pārmērīga sauļošanās, ceļojums uz valsti, kur valda aukstums, apaukstēšanās, stress ģimenes vai darba problēmu dēļ. Bīstamākais ir tas, ka herpesvīrusu radītie ādas un gļotādas bojājumi ir tikai redzamā daļa no tā, kā vīruss var izpausties. Šiem vīrusiem ir tieksme bojāt arī dziļākas organisma struktūras. Smagākos gadījumos tie var pat ierosināt smadzeņu apvalka iekaisumu jeb meningītu vai aknu iekaisumu – hepatītu.
Herpesvīrusi izplatās gaisa pilienu veidā. Cilvēki šo infekciju citiem nodod tieša kontakta laikā vai ar kopīgi lietotiem sadzīves priekšmetiem. Ar herpesvīrusu inficēta māte bērnam slimību var nodot dzemdību laikā. Ar herpesvīrusu var inficēties arī dzimumkontaktu laikā vai pārlejot asinis. Vīrusu var izplatīt, ar rokām aizskarot vietu, kur parādījusies aukstumpumpa.
Herpesvīrusu infekcijas ir ļoti izplatītas, ar herpes simplex un vējbaku vīrusu inficēti 90% planētas iedzīvotāju, bet ar jostas rozi – herpes zoster vīrusinfekciju – slimo vismaz 10–20% pasaules iedzīvotāju.
Pasaulē ir zināmi vairāk nekā 80 dažādi Herpesviridae dzimtas pārstāvji. Vismaz astoņi no tiem izraisa slimības cilvēkiem. Pirmie cilvēka organismā atrastie un aprakstītie ir jau iepriekš pieminētie – pirmais un otrais tips jeb herpes simplex, kas rada galvenokārt ādas un gļotādas bojājumus. Vēlāk atklāja trešo tipu jeb vējbaku vīrusu, ceturto tipu jeb Epsteina–Bāras vīrusu un piekto tipu jeb citomegalovīrusu. Sestais, septītais un astotais tips ir jaunākie zinātnieku atklātie herpesvīrusa tipi, kas ir cilvēka veselībai īpaši nozīmīgi, – tos dēvē par noguruma un onkoloģisko slimību izraisītājiem. Par vējbakām, jostas rozi un Epsteina-Baras vīrusu kā arī par hronisku noguruma sindromu, herpesvīrusu ārstēšānu un profilaksi lasi žurnāla "ārsts.lv" jūnija numurā.
