Helmuts Bēķis: Vīrietis. Prostata. Prostatas vēzis
Ir grūti un reizē pavisam vienkārši uzsākt sarunu par vīrieša veselību. Ar vārdu “vīrietis” mēs apzīmējam kādu sev tuvu cilvēku – tēvu, brāli, vectēvu, krusttēvu, draugu, vīru, kaimiņu. Vīrietis sabiedrības daļa, tāpēc arī uz vīrieša veselības jautājumiem būtu jāraugās kā uz kopējo atbildību. Vīrietis nav kaut kur viens, vientuļas salas vidū, viņš ir šeit un tagad, taču nereti viņš jūtas ļoti vientuļš un nesaprasts, uzzinot diagnozi “prostatas vēzis”. Apjukums, neziņa un izmisums diemžēl ir realitāte, ar ko saskaroties ierastā ikdiena pavisam vai īslaicīgi tiek mainīta.
Lai gan Latvijā ar diagnozi “prostatas vēzis” ikdienā sadzīvo vairāk nekā 10 000 vīriešu, kuriem ik gadu pievienojas vēl 1000, par šo tēmu runāt skaļi diemžēl mēs izvairāmies. Sabiedrībā ir daudzu gadu desmitu laikā izveidojušies argumenti, stereotipi un stigmas, bet neviena no tām neiztur kritiku. Simptomu gaidīšana, uzskati – vīrietis ir no dzelzs, vīrieši neraud, pārbaudīties ir dārgi, pasāpēs un pāries, man viss ir kārtībā – ir tikai daži no dzirdētajiem. No dzelzs var būt ķemme, automašīnas rezerves daļas, kāpnes vai veļas žāvētājs, bet ne vīrietis. Vīrietim sāp, vīrieši arī slimo, vīrieši noveco, un vienīgais vēstnesis tam nav sirmie mati vai krunkas pierē. Jā, arī vīrieši raud, un tas ir normāli. Raudāt vajag, jo, emocijas turot sevī, veselību neizdosies uzlabot. Pasāpēs un pāries ir sabiedrībā iegājies teiciens, kas nereti tiek izmantots jebkādu slimību vai sāpju raksturošanai, turklāt, runājot par simptomu gaidīšanu, ļoti bieži pacientiem ar onkoloģiskām slimībām nav simptomu, tieši tāds ir arī prostatas vēzis. Tāpēc neko nevajag gaidīt, prostatas vēža gadījumā ir jārīkojas!
No dažādām veselības pārbaudēm pirmais solis, lai pārbaudītu prostatas veselību, ir viena no mazsāpīgākajām, pieejamākajām un ātrākajām. Viss, kas nepieciešams, ir doties uz tuvāko laboratoriju un veikt PSA testu, kas ir asins analīze. Svarīgi ir atcerēties šos trīs burtus – PSA, jo bieži pilnajā asins ainā šo testu neiekļauj. PSA analīze parādīs prostatas specifiskā antigēna līmeni asinīs, ko prostata pati saražo. Ja skaitlis ir līdz 4, tad prostatas vēža iespējamības risks ir zemāks; ja skaitlis ir lielāks, noteikti dodieties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu pie urologa. Vitāli svarīgi šo “rituālu” veikt katru gadu, ideālā gadījumā, sākot no 40 gadu vecuma. Veicot ikgadējas PSA analīzes, būs iespēja sekot līdzi prostatas specifiskā antigēna līmeņa izmaiņām un dinamikai. PSA paaugstinājumu var ietekmēt vairāki faktori, un paaugstināts PSA nenozīmē, ka pavisam noteikti vīrietim ir prostatas vēzis. Ir arī gadījumi, kad PSA analīze ir normā, tomēr pacientam ir prostatas vēzis.
Informēšanai par šo analīzi būtu jābūt ikdienas tēmai, lai vairāk veicinātu veikt šīs veselības pārbaudes tieši prostatas veselībai. Stāstīt un stāstīt par vienkāršo veidu vēl un vēl, cik vien nepieciešams, jo vīriešus atbaida uzskats, ka bikses būs jāvelk nost. Kurta Vonnegūta cienīgi sižeti urologa kabinetā pārbaužu laikā ir tie, kas vīriešus attur veikt tik vieglo pārbaudi. Pie vainas ir neziņa.
Pirmais solis – lūgt sievieti iesaistīties, lai viņa pamudinātu sev tuvo vīrieti veikt analīzi. Doties pārbaudīt PSA nav jāskan kā pienākumam, drīzāk kā lūgumam. Prostatas vēzis nešķiro ne stāvokli sabiedrībā, ne cilvēka labumu vai sliktumu, ne mazbērnu vai bērnu skaitu. Ar prostatas vēzi diemžēl neko nevar sarunāt. Mīļā miera labad aicinājums pārbaudīt prostatas veselību nebūt nav sievietes pārmetums, ka nesaskan gultā, vai pavēlošā izteiksmē dota komanda, jo daļa vīrietības ir tomēr saistīta ar to, kas ir aiz siksnas. Savlaicīgas pārbaudes tikai dos drošības sajūtu, ka viss ir kārtībā. Arī diagnosticēta vēža gadījumā savlaicīga rīcība ir svarīga, jo tas ietekmēs pieejamo ārstēšanu un dzīves kvalitāti pēc ārstēšanas. Pārbaudīties ir jāiet savas drošības dēļ, jo slimībai nav simptomu un savlaicīga diagnoze nozīmē arī vieglāku ārstēšanu.
Veicot prostatas veselības pārbaudes Latvijā, ik gadu tiek noteiktas 1000 diagnozes “prostatas vēzis” agrīnā vai vēlīnā stadijā, taču ir. Pasaulē vērojamas tendences, ka septiņu gadu laikā katrs septītais vīrietis būs prostatas vēža diagnozes riska grupā. Tam ir dažādi skaidrojumi, zinātnieki tos meklē, analizē un izsaka prognozes, bet līdz tam katrs pats var pievērst lielāku uzmanību savai veselībai. Būtiski ir saprast, ka veidojumi prostatā ir saistīti ar vīrieša novecošanos, tā nav izvēles iespēja, gribēt vai negribēt saskarties ar diagnozi, tā vienkārši notiek.
Ja ģimenē iepriekš ir bijušas onkoloģiskas slimības, tad risks saskarties ar šo diagnozi, protams, ir augstāks. Ja diagnoze “prostatas vēzis” ir bijusi tēvam, tad dēlam un tēva brāļiem noteikti ir augstāka iespēja dzīves laikā saskarties ar šo slimību. Lai arī ik gadu prostatas vēzi “atrod” agrīnās stadijās, kas nozīmē vieglāku ārstēšanu, vīrieši ir kūtri doties veikt medicīniskas pārbaudes. Nav iespējams nevienu aizvest ārstēties ar varu, pret viņa gribu, jo tas tā nestrādā, tomēr vajag skaļi pateikt, ka prostatas vēzi agrīnās stadijās var ļoti labi ārstēt – vairāk nekā 97% gadījumu.
Jo agrāk šo onkoloģisko slimību atklāj, jo augstākā līmenī var saglabāt dzīves kvalitāti pēc tās ārstēšanas. Reizēm prostatas vēzis ir tik maz agresīvs, ka vienīgā ārstēšana, kas ir nepieciešama, ir aktīvā novērošana, kas nozīme, ka regulāri tiek veiktas pārbaudes un jāatrādās savam ārstam. Ir vairākas ārstniecības metodes, saudzīgas un mazāk saudzīgas, bet vispirms nepieciešams veikt pārbaudes.
Svarīgi ir pašiem nekļūt par ārstiem, neticēt reklāmas piedāvājumiem pastkastītēs vai kādai burvju dzirai, tabletei, kas var pasargāt no prostatas vēža vai to ārstē. Tādu zāļu nav. Salīdzinot prostatas vēža ārstēšanas attīstību, jāatzīst – pirms gadu desmitiem bija stereotips, ka vēzi ārstē bebru dziedzeri un bērza piepju uzlējums, bet tā nav.
Ir vairākas ārstēšanas metodes: ķirurģija, radioķirurģija, aktīvā novērošana, staru terapija, imūnterapija, hormonu terapija. Latvijā ir zinoši ārsti un visas nepieciešamās iekārtas, tāpēc pie mums ir iespējams prostatas vēzi ārstēt augstā līmenī, ja vien tas ir atklāts savlaicīgi. Ja diagnoze ir noteikta novēloti, tad ārstēšanas iespēju daudzums samazinās, tāpēc vēlreiz jāuzsver – savlaicīga pārbaude ir labāka dzīves kvalitāte ilgtermiņā.
Urologa kabinets reizēm biedē vairāk kā uguns. Ja būtu jāapkopo viss dzirdētais, kas tik tur notiek un nenotiek, sanāktu tiešām apjomīgs un traģikomisks rakstu darbs. Pirmām kārtām, urologs nav ārsts, no kura būtu jābaidās. Urologs ir tāds pats ārsts kā citi, kas dara savu darbu. Pirmā reize urologa kabinetā, visticamāk, būs konsultācija un saruna, tāpēc iesaku sagatavoties. Noteikti pirms urologa apmeklējuma sarakstiet uz lapas visus jautājumus, ko vēlaties uzdot ārstam, slimību vēsturi, simptomus, ja tādi ir, kad sākās, lietotos medikamentus, sūdzības, cik bieži ejat uz labierīcībām. Tas pavisam noteikti atvieglos komunikāciju un padarīs ārsta apmeklējumu produktīvāku. Noteikti uzdodiet ārstam visus jautājumus un atbildes pierakstiet, lai nekas neaizmirstas.
Urologs būs arī ārsts, kurš vīrietim paziņos diagnozi, ja tāda būs, tāpēc, ja PSA ir paaugstināts, dodoties uz papildu izmeklējumiem pie urologa, sagatavošanās ir īpaši svarīga. Kāpēc? Esmu runājis ar vairākiem kungiem. Rīcība pēc diagnozes uzzināšanas ir dažāda, un pirmām kārtām tas ir šoks, iespējams, apātija un panika. Tā var būt, tāpēc ir jābūt sagatavotam. No tā ir atkarīga dzīves kvalitāte un turpmākā dzīves pieredze. Ne vienmēr blakus būs tuvinieks, kas dzirdēs ārsta teikto, ne vienmēr vīrietis to atcerēsies.
Labākais, ko šajā visā darīt, – sagatavoties. Noteikti jānoskaidro, kādā stadijā ir prostatas vēzis, kādas ir ārstēšanas iespējas, kāda ir ārstēšanas kārtība, kādas blakus parādības iespējamas ārstēšanas laikā un pēc ārstēšanas. Tai jābūt kā mantrai, jo sarakstīt jautājumus uz lapiņas šajā brīdī būs daudz vieglāk nekā saglabāt vēsu prātu. Noteikti pēc diagnozes apmeklējiet vismaz vēl vienu vai divus citus ārstus urologs, lai būtu vairāki viedokļi, vairāk informācijas. Tas nepieciešams nevis tāpēc, ka ārsti nav kompetenti, bet tāpēc, ka ārsts ārstēs, bet vīrietim pēc tam būs jāturpina dzīvot. Blakusparādības var būt dažādas: no sliktas dūšas ārstēšanas laikā līdz urīna nesaturēšanai, impotencei un dzīvei autiņbiksēs. Protams, ja vēzis ir atklāts vēlīnās stadijās, tas ir vienīgais risinājums, lai dzīvotu, bet savlaicīgi prostatas vēzi iespējams labi ārstēt, maksimāli saglabājot dzīves kalitāti. Prostatas vēzis neparādījās vienā dienā, iespējams, tas vīrietī dzīvojis vairākus gadus, pat gadu desmitus, tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt vēsu prātu – bez panikas. Ārsts urologs ir augsti kvalificēts speciālists, un katram no ārstiem ir sava metode, kam viņš dod priekšroku. Latvijā ir labi ārsti, tomēr, kuru ārstēšanas metodi izvēlēties, ir arī vīrieša ziņā.
Vīrietim noteikti šajā laikā ļoti svarīgs ir tuvā cilvēka atbalsts un sapratne, nevis žēlošana. Viņš alkst būt uzklausīts, izrunāties ar kādu, iespējams, pabūt ar sevi. Vīrietim ir jājūtas vajadzīgam, viņš nekļūst mazāk vīrišķīgs. Prostatas vēža diagnoze ir diagnoze visiem līdzcilvēkiem un ģimenei, tāpēc arī ikdienā vīrieša veselības jautājumiem jābūt ģimenes dienas kārtībā. Ar diagnozi būs jāsadzīvo un slimība jāpārdzīvo visiem kopā. Pēc ārstēšanas, iespējams, būs cietusi pacienta dzīves kvalitāte, tāpēc sapratne un atbalsts ir ļoti svarīgs.
Latvijā tieši šogad sāk veidoties vīriešu grupas prostatas vēža slimniekiem, tādiem, kas sadzīvo ar šo diagnozi, kas ar diagnozi saskārušies pavisam nesen, un šādu pacientu ģimenes locekļiem, kas reizē ir arī spēcīga pacientu aizstāvības organizācija. Šo grupu mērķis ir pulcēt vīriešus ar diagnozi “prostatas vēzis”. Tajās ikviens var padalīties ar savu stāstu, mainīties pieredzē – vīrieši ar jaunu diagnozi var aprunāties ar vīriešiem, kas ar šo diagnozi sadzīvo jau ilgāku laiku. Tikšanās laikā var tikt pieaicināts uztura speciālists, kas pastāstītu par uzturu, sportu un tā nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanai tieši prostatas vēža slimniekiem. Šajās grupās ir iespējas uzzināt par jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem. Reizēm tā ir tikšanās vieta, kur pavisam noteikti vīrietis tiek saprast, jo sajūta, ka pēc diagnozes vīrietis ir viens ar savu problēmu, ir izplatīta. Šādai grupai būtu jābūt katrā Latvijas pilsētā, bet pagaidām tāda ir tapusi pirmā.
Prostatas vēzis var daudz ko atņemt, bet vīrietis ar šādu diagnozi spēj vēl tik daudz dot: zināšanas, pieredzi, savu stāstu, informāciju, kas spētu uzlabot savlaicīgas diagnozes noteikšanu un paglābt vairāk vīru no priekšlaicīgas nāves slimības dēļ, no kuras 21. gadsimtā nebūtu jāmirst.
Helmuts Bēķis
Fonds “Movember Latvija”
Foto: Shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada maija numurā!