Haralds Adovičs: Uzmanību – pirotehnika!

Vecgada vakarā, kad cilvēkus pārņem priecīga Jaunā gada sagaidīšanas svinību gaisotne un atskan pirmās izšautās pirotehnikas troksnis, ir arī tādi, kas par to nepriecājas. Vieni no tiem ir dežūrārsti. Iemesls banāls – nav gada, kad Jaungada nakts nepaietu bez smagām traumām, ko izraisījusi pirotehnika. Pēc statistikas datiem, lielākā daļa šo pacientu gūst roku traumas, tomēr nereti tās ir ļoti smagas un kombinētas politraumas.

Neliels atskats rokas ķirurģijas vēsturē. Līdz Otrajam pasaules karam medicīnā tā nebija izdalīta atsevišķi kā īpaša specialitāte. Visas traumas ārstēja vispārējais ķirurgs vai traumatologs. Kara laikā ļoti daudzi karavīri guva roku traumas – tās visas bija augstas enerģijas izraisītas, kas raksturojās ar multipliem dažādu struktūru ievainojumiem (kauli, mīkstie audi, cīpslas, nervi, asinsvadi). Turklāt mīksto audu bojājumi bija kombinēti – amputācijas, apdegums, defekti, dragātas brūces. Lai šādu traumu veiksmīgi ārstētu, ir nepieciešama speciāla sagatavotība. To saprata ASV konsultants pasaules karā – Sterlings Banels (Sterling Bunnell, 1882–1957), ko uzskata par rokas ķirurģijas tēvu. Jau kara laikā iznāca viņa pirmā grāmata, kas bija veltīta tikai rokas ķirurģijai – Surgery of the Hand (1944).

Jūs jautāsiet – kāpēc par to stāstu? Tāpēc, ka pirotehnikas izraisīti bojājumi ir līdzīgi kara traumām, munīcijas izraisītām traumām, lai arī situācija un sprāgstvielas ir būtiski atšķirīgas. To parasti izraisa:

- nelicencētas un/vai paštaisītas pirotehnikas lietošana;

- lietošanas instrukcijas pārkāpumi. Piemēram, izdeg ierīces ārējā degaukla, bet nekas nenotiek. Svinētājs izjauc pirotehnikas ierīci un mēģina to aizdedzināt pa tiešo, un bieži vien šajā brīdī sprāgst visas raķetes vienlaikus, haotiski pārvietojoties uz visām pusēm.

Līdzīgā situācijā, kad pēc ierīces aizdedzināšanas nekas nenotiek, ļoti smagas traumas izraisa neadekvāta vēlme ieskatīties pirotehnikas ierīces atverēs – cieš acis, seja, sejas un galvaskausa kauli, galvas smadzenes. Šādas traumas izraisa smagus apdegumus, mīksto audu defektus, acs zaudējumu, kā arī diemžēl nāvi;

- iepriekš minēto situāciju noteikti pastiprina pārmērīgs alkohola reibums un līdz ar to nespēja adekvāti reaģēt uz notiekošo;

- vienkārši pārgalvība;

- iespēja bērniem piekļūt un rīkoties ar pirotehnikas ierīci.

Apskatot medicīnas literatūru par pirotehnikas izraisītām traumām no dažādām pasaules valstīm rietumos un austrumos, var izdarīt arī šādus secinājumus:

- parasti virs 75% cietušo ir vīrieši;

- apmēram puse no tiem ir jaunāki par 20 gadiem;

- lielākā daļa – darbspējīgā vecumā;

- liels bērnu traumatisms;

- traumas rezultātā nereti notiek momentāna amputācija dažādos līmeņos: plaukstas locītavas, pirkstu.

Ņemot vērā mūsu ieradumus, varbūt mums ir laimējies vismaz tādā ziņā, ka mēs nesvinam arī citus svētkus, izmantojot pirotehniku, piemēram, kā Indijā vai tik plaši, kā to dara Ķīnā. Savukārt Vācijā smagas pirotehnikas izraisītas traumas ir iegūtas, faniem tos izmantojot futbola maču laikā, radot lielas nekārtības. Lai gan mūsu praksē arvien biežāk ir pacienti, kas ir nolēmuši svinēt Līgo svētkus pa jaunam – gūst ievainojumus, ne tikai lecot pāri ugunskuram, bet arī izmantojot pirotehniku!

Tomēr tieši Jaungada svinību laikā arī pie mums tiek izmantotas dažāda veida un sarežģītības ierīces, un rezultātā tiek traumētas šādas ķermeņa daļas:

- seja;

- acis;

- rokas;

- ķermenis;

- apakšējās ekstremitātes;

- vairākas ķermeņa daļas vienlaikus.

Petardes visbiežāk izraisa roku bojājumus, savukārt raķete vai raķešu bloks – visdažādākās traumas, parasti kombinētas.

Rokas traumu smaguma pakāpi nosaka amputācijas līmeņi:

- plaukstas locītava;

- pirksti;

- īkšķis (to izdala atsevišķi, jo īkšķa funkcija plaukstā ir būtiska, tā zaudējums izraisa ļoti būtiskus funkcionalitātes traucējumus).

Ir jāsaprot, ka šīs nav traumas, kuras ārsts var izārstēt bez paliekošām sekām, īpaši tajos gadījumos, kad trūkst ķermeņa daļas un izveidojas plašs bojājums. Diemžēl pēc šādas traumas būtiski tiek zaudēta roku funkcionalitāte, samazinās dzīves kvalitāte, ir nespēja veikt iepriekšējos darba pienākumus, tiek iegūta invaliditāte un kroplība uz visu atlikušo mūžu.

Pirotehnikas izraisītās rokas traumas ir dažādas sarežģītības – atkarībā no jaudas, no tā, kāda ir bijusi ierīcei un kāda viela ir izraisījusi bojājumus. (Piemērs – 1. attēlā: trauma, ko izraisījusi tikai ~1 g sprāgstvielas; traumas, ko izraisījušas petardes – 2. attēlā ).

Protams, ārsti ir bezspēcīgi, ja sprādziena laikā ir notikusi eksplozija, kuras rezultātā rokas daļas/pirksti ir sadragāti vai arī amputētās daļas nav atrodamas. Tad ārstam, ņemot vērā traumas veidu, ir jāmēģina atjaunot cietušos audus, lai maksimāli nodrošinātu rokas/plaukstas funkcionalitāti. (Piemērs – 3. attēlā- roka tūlīt pēc traumas; 4. attēlā – roka pēc rekonstruktīvas operācijas, kas nodrošina plaukstas funkcionalitāti).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lai izprastu operācijas sarežģītību, noteikti jāpiemin struktūras, ko vienlaikus ķirurgs atjauno operācijas laikā:

• asinsvadi (artērijas un vēnas – lai nodrošinātu izdzīvošanu bojātam segmentam (pirkstu asinsvadu diametrs var svārstīties no ~ 0,5 mm diametrā);
• nervi;
• dažādas cīpslas;
• kauli;
• mīkstie audi, kas nosedz traumas zonu. Mīksto audu defektu gadījumos bieži ir nepieciešamas vairākas operācijas, tostarp izmantojot mikrovaskulārus audu lēverus. Nereti tiek izmantoti audi no citām ķermeņa daļām, lai atjaunotu funkcionalitāti un iegūtu labāku estētisko izskatu. (Piemērs – ar nezināmas izcelsmes petardi saspridzināta bērna plauksta. (5. attēls) Veikta operācija – īkšķa saglabāšanas operācija un naga saknes transpozīcija no 2. pirksta. Foto- pēc traumas 6. attēls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav jāskaidro, ka pacientam un viņa ģimenes locekļiem trauma ir smagi pārdzīvojumi un ciešanas. Taču operācijām seko arī garš atveseļošanās periods ar rehabilitāciju, ergoterapiju, iespējamas atkārtotas ķirurģiskas manipulācijas.

Ko tomēr darīt, ja nelaime ir notikusi

• • Jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD; tālrunis 113).
  • Jānodrošina traumētajai rokai spiedošs pārsējs.
  • Nekādā gadījumā nedrīkst dezinficēt brūces ar jebkura veida šķīdumiem.
  • Ja iespējams, jāsalasa amputētie segmenti un tie jānodod NMPD mediķiem.

Tomēr pats galvenais jautājums – ko darīt, lai šādas nelaimes nerastos?

Arī šajos jautājumos visos literatūras avotos austrumu/rietumu valstīs valda vienots princips. Pirmajā vietā ir cilvēku informēšana, izglītošana visos iespējamos saziņas līdzekļos (TV, radio, presē, sociālajos tīklos). Arī pie mums Latvijā ir tendence samazināties šīm traumām, ik gadu pirms Jaunā gada svinībām cilvēki tiek informēti par nepieciešamību pareizi rīkoties ar pirotehnikas ierīcēm. Par to stāstām gan mēs, gan Valsts ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta pārstāvji, un pozitīvi rezultāti ir!

Tomēr ievērosim zelta standartus:

• lietot tikai licencētu pirotehniku;
• pilnībā un precīzi ievērot instrukcijas;
• nelietot to alkohola reibumā;
• neļaut ar pirotehnikas ierīcēm rīkoties bērniem.

Jo, citējot mūsu kolēģa sacīto presei: “Labāk redzēt aizlidojam raķetes nekā savas ķermeņa daļas!”

Svinēsim svētkus atbildīgi, tad tas mums sagādās tikai prieku!

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada decembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!