Gunta Užāne: Cērmes un spalīši bērniem un vecākiem

Vecākus, kas ved pie manis bērnus, bieži satrauc jautājums: vai bērnam nav cērmes? Daži jautā: vai bērnam nav tārpi, ar to domādami cērmes un spalīšus. Šis jautājums atskan diezgan bieži. Diemžēl vecāki īsti nesaprot, ka spalīši un cērmes ir ģimenes slimība: ja tārpi ir bērniem, tie ir arī vecākiem.

Visbiežāk ar tārpiem mēs tiešām saprotam cērmes. Tās ir 10–40 cm gari balti tārpi, kas dzīvo tievajās zarnās, ēd ne tikai tievās zarnas saturu, bet arī zarnas gļotādu. Pieaugušas cērmju mātītes dienā izdala 200 000 un vēl vairāk oliņu, kas līdz ar izkārnījumiem nonāk apkārtējā vidē. Apkārtējā vidē cērmju oliņas pārvietojas ar ūdeni un nonāk uz augļiem un dārzeņiem. Diemžēl joprojām Latvijā mazdārziņi reizēm tiek mēsloti ar sauso tualešu saturu. Cilvēki ar cērmēm inficējas, lietojot uzturā svaigus, slikti nomazgātus vai vispār nemazgātus dārzeņus. Bērniem ļoti viegli saņemt cērmju oliņas arī no augļiem, kas parasti netiek mazgāti. Protams, cērmes var iegūt arī vienkāršāk – nemazgājot rokas pēc dārza darbiem un tualetes apmeklējuma. 

Cilvēkā cērmes tieši nevairojas. Cērmes mēs apēdam kā oliņas, kurās jau ārējā vidē ir attīstījušies kāpuri. Tievajās zarnās no oliņas izšķiļas mazītiņš kāpuriņš, kas ir tik mazs, ka tiek zarnu sieniņā, bet no turienes asins kapilārā. Tālāk kāpuri ceļo pa asinīm, nonāk aknās, cauri tām, čakli barojoties ar aknu šūnām, cērmju kāpuri atgriežas atpakaļ asinsritē, bet tālāk ceļo līdz plaušām. Plaušu kapilāros cērmju kāpuri vēlreiz nonāk audos – proti, izlaužas no asinsvada, nonāk alveolās. Tālāk līdz ar krēpām no alveolām nonāk bronhiolās, tālāk bronhos un trahejā. Pa traheju šie cērmju mazuļi ar gļotām ceļo uz augšu un ar klepu vēlreiz nonāk mutes dobumā. Ne visas krēpas mēs izklepojam, lielāko daļu norijam, un mūsu ceļotājs nonāk atpakaļ kuņģī un zarnās. Pēc šī ceļojuma kāpuri sāk augt par pieaugušām cērmēm. Kopā cērmes attīstības cikls ilgst vidēji 70 dienas, bet cērme dzīvo līdz pusotram gadam. Tātad cērmju infekcijas avots ir cilvēks, kura vēderā dzīvo cērmes, viņš var inficēt gan sevi, gan citus. Plaušu ārsti nereti saka, ka cērmes ir tieši pulmonoloģiska slimība, jo cērmes, kas lielā skaitā ceļo caur plaušām atpakaļ uz muti un zarnām, var būt hroniskas plaušu slimības un neskaidras astmas iemesls. Savukārt gastroenterologi saskaras ar cērmēm daudz nopietnāk, jo cērmes var savairoties tik lielā skaitā, ka veido veselus kamolus, iespraucas aklajā zarnā un žultsvados, var tos aizsprostot. Parazītu izraisīto slimību izpausmes bieži slēpjas zem citu slimību maskas, tādā veidā maldinot ārstus un pacientus.

Bērniem bieži ir spalīši. Spalīšus bērni viegli nodod cits citam – kopīgi peldoties baseinā, rotaļājoties kopā ar mantām, graužot nagus, sūkājot pirkstus. Roka, uz kuras ir spalīšu oliņas, viegli oliņas nodod cita cilvēka rokai, paspiežot to. Arī uz veļas spalīši var dzīvot mēnesi. Spalīši ir sīki – 3–12 mm gari balti tārpi, dzīvo resnajā zarnā. Mātīte diennaktī izdala 12 tūkstošus olu, turklāt tā izlien ārā no anālās atveres un ap to dēj oliņas gļotādas krociņās, kas rada niezi. Spalīšu oliņas attīstās 5 stundu laikā. Cilvēks mēdz pakasīt niezošo vietu ar rokām, bet vēlāk, ēšanas laikā, oliņas nonāk atpakaļ mutē, bet norijot – zarnās, kur augs nākamie spalīši. Bērni, kam ir spalīši, naktī guļ nemierīgi. Bērniem ir slikta apetīte un nereti vērojamas vēdera sāpes. 

Katrs trešais planētas iedzīvotājs ir inficēts ar kādu no parazitārajiem tārpiem jeb helmintiem – dažreiz pat ar diviem vai trijiem.

No parazītiem mūs visvairāk pasargā roku mazgāšana. Pie parazītiem var viegli tikt, peldoties atklātās ūdenstilpēs, jo allaž jau kādu malku ūdens norijam, atpūšoties un spēlējoties pludmales smiltīs, spēlējoties smilšu kastē, ko nereti mājdzīvnieki – kaķi un suņi – izmanto par tualeti, vai arī pusdienojot ārpus mājas – saskarsmē ar pavāru vai oficiantu, kurš nav nomazgājis rokas. Briesmas mums uzglūn, iegādājoties augļus, ogas tirgū vai lielveikalā, kaut vai mīļotās zemenes, dilles un pētersīļus, ko nemēdzam ļoti kārtīgi nomazgāt. Ne vienmēr un visur tīri tiek nomazgāti augļi, no kuriem tiek spiestas svaigās sulas. Izcila tārpu mājvieta ir zemenes vai ķirši, ko laipni aicina nogaršot tirgū.

Lai pasargātu sevi no inficēšanās ar tārpiem, ir maldīgi uzskatīt, ka mazdārziņā auglis un dārzenis ir tīrāks, ka labi ir ēst svaigi no ābeles nokritušu ābolu, ņemt zemeni no dobes. Mazdārziņam ūdens ar lejkannu laistīšanai tiek ņemts no tuvējās ūdenstilpnes. Pa vagām skraida ne tikai bērni, kaķi un suņi, bet arī dažādi grauzēji un dažs gardēdis kovārnis vai strazds.

Tārpu oliņas var atrasties gan uz grīdas, gan uz mantām, gan uz asfalta, gan zālē. Vienalga, cik īsu brīdi ēdiena kumoss vai kāds priekšmets ir saskāries ar netīro virsmu, pie tā var pielipt tārpu oliņas. Pat tad, ja mamma paceļ knupīti un nolaiza, uz tā var palikt tārpu oliņas, un inficēties var viņi abi.

Apmēram 15 dažādus helmintus, kas mēdz dzīvot cilvēka organismā, nav iespējams noteikt pat ar specifiskām analīzēm. Cērmes un spalīšus var noteikt gan pēc klīniskām pazīmēm – apsārtums anālās atveres rajonā, sakasījumi, redzami tārpi vēdera izejā un podiņā –, gan ar specifiskām analīzēm: atbilstošu antivielu titru asinīs. Palielināts eozinofilo leikocītu skaits vienkāršā asins analīzē var būt signāls par iespējamu saslimšanu ar parazītiem.

Ne cērmes, ne spalīši paši nepazūd. Šīs slimības ir jāārstē. Ne cērmes, ne spalīšus neizārstē vitamīni vai uzturbagātinātāji. Ja bērnam ir vēdera sāpes, vēdera izejas traucējumi, nieze un apsārtums anālās atveres rajonā, vēdera pūšanās, nemiers, slikta dūša, ilgstošs klepus, allaž vajag atcerēties par iespējamiem helmintiem. Diemžēl tārpi rada organisma saindēšanos, un tā izpaužas kā galvas un locītavu sāpes, biežas saaukstēšanās, limfmezglu palielināšanās, paaugstināta uzbudinātība, nogurums, dažādas pumpas, ēdes un citas izpausmes uz ādas.

Un vēl – nav jākaunas no cērmēm vai spalīšiem, bet tie jāārstē. Vislabāko ārstēšanu bērnam nozīmēs pediatrs vai ģimenes ārsts.

UZMANĪBU!

• Uzturiet kārtīgu un tīru savu apkārtējo vidi;

• regulāri mazgājiet rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma;

• pirms lietošanas nomazgājiet augļus un dārzeņus – visus;

• attārpojiet mājdzīvniekus;

• lietojiet uzturā termiski apstrādātus produktus; 

• vediet bērnus pie ārsta, ja redzat bērnam izmaiņas vēdera izejā vai tārpiem līdzīgus veidojumus fekālijās;

• bez medikamentiem izārstēt tārpus nevar.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada maija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!