Gunta Šmite: Svarīgākais par asins pārliešanu
Kas ir asins pārliešana?
Asins pārliešana ir no donora iegūtu asins komponentu ievade pacienta organismā, ko ievada vēnā ar infūzijas sistēmas palīdzību. Asinis iegūst no veseliem, pārbaudītiem donoriem un sadala asins komponentos. Nesadalītā veidā asinis mūsdienās nepārlej, jo dažādās situācijās un dažādu saslimšanu gadījumos nepieciešams savs asins komponents. Galvenie asins komponenti ir eritrocītu masa, plazma un trombocītu masa, kā arī no plazmas gatavo īpašu asins komponentu - krioprecipitātu. No asinīm gatavo arī medikamentus - albumīnu, imūnglobulīnu, dažādus asins reces faktorus.
Kā notiek asins pārliešanas process?
Asins pārliešanu veic tikai gadījumos, kad tas nepieciešams dzīvības glābšanai. Asins komponentu transfūziju salīdzina ar transplantāciju, jo pacienta organismā ievada svešu bioloģisko materiālu, ietekmējot cilvēka imūno sistēmu.
Pirms asins pārliešanas ārsts izvērtē asins zudumu, pacienta stāvokli, laboratorisko testu rezultātus. Lai pacientam veiktu asins pārliešanu, viņu vispirms izmeklē, veicot arī imūnhematoloģiskos izmeklējumus: nosaka ABO asins grupu, Rh piederību (rēzus faktoru), veic antieritrocitāro antivielu skrīningu. Ja nepieciešama eritrocītu masas pārliešana, veic asins saderības testus.
ABO asins grupu un Rh piederību nosaka, lai varētu izvēlēties pareizas asins grupas asins komponentus. Nepareizas asins grupas komponentu pārliešana pacientam var būt dzīvībai bīstama, tādēļ drošības nolūkos, lai izslēgtu asins stobriņu vai pacientu sajaukšanu, kas var būt dzīvībai bīstama, pacienta asins grupu nosaka vairākas reizes - gan laboratorijā ar “garo” metodi, tā saukto dubultreakciju, gan ar “īsu”, vienkāršu metodi pirms asins stobriņa nosūtīšanas uz laboratoriju un tieši pirms eritrocītu masas pārliešanas pie pacienta gultas.
Antieritrocitāro antivielu skrīningu veic, lai pacientam atklātu antivielas, kas var būt iemesls tā sauktajai hemolītiskai transfūziju reakcijai. Šādas antivielas atrod aptuveni vienam procentam pacientu. Tās veidojas grūtniecību, iepriekšēju eritrocītu masas pārliešanu rezultātā, bet dažreiz - bez redzama iemesla, iespējams - iepriekš pārslimotu infekciju gadījumā. Šādās situācijās jāveic antivielu identifikācija un īpašas eritrocītu masas piemeklēšana Valsts asinsdonoru centra vai Daugavpils reģionālās slimnīcas imūnhematoloģijas laboratorijā.
Asins saderības testus veic laboratorijā pirms eritrocītu masas pārliešanas, izvēloties pacientam piemērotu eritrocītu masu un pārbaudot pacienta un donora asiņu saderību. Ja eritrocītu masa pacientam ir saderīga, to drīkst izsniegt pārliešanai.
Asins komponentus nogādā vietā, kur veiks asins pārliešanu un ārsts vēlreiz pārbauda visu ar asins pārliešanu saistīto dokumentāciju, lūdz, lai pacients nosauc savu vārdu un uzvārdu. Ja pārlej eritrocītu masu - pārbauda laboratorijas asins saderības izmeklējuma slēdzienu un vēlreiz pārbauda ABO asins grupu gan pacientam, gan eritrocītu masas maisiņam. Pirms asins komponentu pārliešanas, tās laikā un pēc tās, pārbauda pacienta temperatūru, pulsu, asinsspiedienu, elpošanas biežumu. Pēc pārliešanas pacientu pastiprināti novēro vēl 24 stundas. Retos gadījumos (1 uz 100) var būt neliela temperatūras paaugstināšanās vai viegla alerģiska reakcija. Dažreiz mēdz būt elpošanas traucējumi, asins spiediena izmaiņas. Retos gadījumos iespējamas smagas reakcijas.
Kur drīkst veikt asins komponentu pārliešanu?
Asins komponentu pārliešanu lielākoties veic slimnīcas apstākļos. Visbiežāk tā ir operāciju zāle vai nodaļa, kurā pacients ārstējas. Dažas slimnīcas veic plānveida asins komponentu pārliešanu arī dienas stacionārā, nodrošinot pacienta uzraudzību pārliešanas laikā un pēc pārliešanas. Ir valstis, kurās asins komponentu pārliešanu veic arī mājas apstākļos, mūsu valstī tas nav atļauts.
Kādos gadījumos to veic?
Asins pārliešanu veic gadījumos, ja cilvēkam kāda iemesla dēļ ir kritiski mazinājies eritrocītu daudzums. Tas var būt gan akūtās situācijās - ķirurģisku operāciju, smagu traumu, dzemdību komplikāciju gadījumā, gan zaudējot asinis pakāpeniski - hronisku saslimšanu rezultātā (visbiežāk onkoloģiskiem pacientiem).
Kādi medicīnas profesionāļi veic asins pārliešanu?
Par asins komponentu pārliešanas nepieciešamību lemj ārsts, viņš arī atbild par pacienta stāvokļa novērošanu pārliešanas laikā. Tehniski šo procedūru lielākoties veic medicīnas māsa.
Medicīnas māsām, ārstiem, ārstu palīgiem, laboratorijas ārstiem un biomedicīnas laborantiem, kuri iesaistīti asins komponentu pārliešanas procesā, katrus piecus gadus jāpabeidz speciāli transfuzioloģijas un imūnhematoloģijas kursi.
Vai ir kādi priekšnoteikumi, kad to nedrīkst darīt ?
Dažiem pacientiem ir reliģiski iebildumi pret asins pārliešanu. Tādēļ pirms asins komponentu pārliešanas, pirms operācijām, ir svarīgi saņemt pacienta piekrišanu šai procedūrai. Asins pārliešanai ir arī savas kontrindikācijas, piemēram, anafilaktisks šoks no iepriekš veiktas asins komponentu transfūzijas. Tomēr šādā gadījumā, pārlejot eritrocītu masu, ir risinājums – tās “atmazgāšana” no plazmas. Dažu saslimšanu gadījumos asins pārliešana var saasināt slimības gaitu – piemēram, autoimūnas anēmijas gadījumā, asins komponentu transfūzija veicina vēl spēcīgāku autoantivielu izstrādi. Tomēr jebkurā situācijā asins pārliešanu veic, ja asins zudums ir dzīvībai bīstams.
Kāds ir maksimālais asins daudzums, ko paņem no donora?
Visi donori nodod vienādu asins devu, tie 450 ml±10% + 35 ml analīzēm. Šāda deva ir nekaitīga cilvēka organismam.
Kāds cilvēks drīkst nodot asinis?
Asins komponenti pacientiem vajadzīgi nepārtraukti, tos nevar glabāt ilgstoši, tādēļ pastāvīgi nepieciešami donori, kuri gatavi ziedot asinis. Donoriem pirms asins ziedošanas uzdod jautājumus par veselību, ceļošanu un seksuālo uzvedību. Asinis drīkst nodot vesels cilvēks, vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja asinis nodod atkārtoti - līdz 65 gadu vecumam. Donoram asins ziedošanas dienā jābūt labai pašsajūtai, veselīgi, bet ne trekni jāpaēd un kārtīgi jādzer, vēlams trīs līdz četras glāzes ūdens, sulas, tējas. Divas līdz trīs stundas pirms procedūras nedrīkst smēķēt. Svars nedrīkst būt mazāks par 50 kilogramiem. Asins ziedošanas un iepriekšējā dienā donors nedrīkst lietot alkoholu.
Cik bieži drīkst nodot asinis?
Vīrieši asinis drīkst nodot sešas reizes gadā, sievietes - četras reizes, pārtraukumam starp ziedošanas reizēm jābūt vismaz deviņām nedēļām.
Kādos gadījumos to nedrīkst darīt?
Asinis nedrīkst ziedot, ja cilvēks pārslimojis B vai C hepatītu, HIV, arī autoimūnu un endokrīnu slimību gadījumos. Atkārtoti ģīboņi, krampju sindroms, nopietnas galvas smadzeņu traumas, neiroķirurģiskas operācijas, nopietnas CNS, hematoloģiskas slimības, sirds – asinsvadu slimības (arī hipertensija), hroniskas un recidivējošas elpošanas, gremošanas orgānu, nieru un uroģenitālās sistēmas slimības, ļaundabīgs audzējs - ir donora atraidīšana kritēriji. Narkotiku, anabolisko steroīdu vai hormonu lietotāji nevar būt donori. To liedz vēl virkne citu slimību un stāvokļu.
Noteiktu laika periodu asinis nedrīkst ziedot, ja potenciālais donors bijis valstī, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, grūtnieces un sievietes bērna krūts barošanas periodā, pēc dzemdībām, aborta, pēc operācijām, stomatoloģiskām manipulācijām. Kādu laiku asinis nedrīkst nodot arī, ja bijusi bojātas ādas vai gļotādas saskare ar svešām asinīm, pēc ērces piesūkšanās, pārslimotas Laima slimības, ērču encefalīta, pēc endoskopijas, adatu terapijas, tetovēšanas, ausu caurduršanas, pīrsinga. Ja bijis kontakts ar vīrusu hepatīta slimnieku, seksuāls kontakts ar HIV inficētu personu, medikamentu lietošanas laikā, pēc dažām vakcinācijām.
Katram ir iespēja precizēt informāciju un noskaidrot sev interesējošo, zvanot Valsts asinsdonoru centram pa informatīvo tālruni: 80 000 003. Valstis ar noteiktu infekcijas slimību risku var aplūkot mājas lapā www.vadc.gov.lv, sadaļā Endēmisko valstu karte, vai zvanot pa iepriekš minēto tālruni.
Foto: Shutterstock.com
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2024. gada maija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!