Gunta Dukse, Anda Brinkmane: Prasības par fluorīda daudzumu bērnu mutes dobuma tīrīšanas līdzekļos

Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību. Tieši tāpēc rūpēties par zobu veselību jāsāk jau no agras bērnības, veidojot pareizus zobu kopšanas ieradumus.

Pētījumi, publikācijas un profesionālo asociāciju vadlīnijas apstiprina, ka bērna pirmajai vizītei pie zobārsta ir jābūt laikā no pirmā zoba šķilšanās līdz viena gada vecumam.

Ekonomiski sliktāk attīstītās sabiedrībās piena zobu kariess tiek uzskatīts par normu. Jāatzīst, ka arī Latvijā tas nereti tiek uzskatīts par normu, un vecāki sūdzas nevis par to, ka bērniem ir slikta mutes veselība, bet gan par to, ka nevar laikus saņemt ārstniecības pakalpojumus un ka tie ir dārgi. Tādēļ vecākiem, pirms viņi izsaka šādus apgalvojumus, būtu jāatbild uz jautājumu: “Vai esam pietiekami labi rūpējušies par sava bērna mutes veselību?”

Sabiedrība ir jāizglīto, ka laba mutes veselība bērnu vecumā saistāma ar pareizu sejas formas un sakodiena veidošanos. Ja piena zobi agrīni tiek zaudēti, bērns nespēj košļāt cietu barību, sejas muskuļi netiek pareizi noslogoti, un tas tiešā veidā ietekmē kaulu augšanu. Tātad, ja bērnam nepareiza uztura dēļ izveidojies zobu kariess, pastāv risks, ka vēlāk var attīstīsies arī citas saslimšanas, piemēram, aptaukošanās, kardiovaskulāras slimības, cukura diabēts un endokrīnās sistēmas slimības. Zobārstniecības profesionāļi ir gatavi palīdzēt un sadarboties, tomēr jāatceras, ka vecāki ir atbildīgi par to, lai bērnam būtu laba mutes veselība.

Kariess ir galvenā mutes veselības problēma, kas skar 60–90% skolas vecuma bērnu. Latvijā 12 gadus veciem bērniem patlaban ir vidēji 3,4 bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. 1994. gadā šis rādītājs bija pat 5,8. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. RSU Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļā ir konstatēts, ka strauji pieaudzis agrīnā vecuma kariesa sastopamības biežums. 2018. gadā nodaļā vispārējā anestēzijā tika ārstēti 1356 bērni, 2010. gadā – 926 bērni, bet 2001. gadā – tikai 85 bērni. Pacientu vidējais vecums bija pieci gadi. Bieži vecāki ar divgadniekiem, trīsgadniekiem pēc palīdzības pie bērnu zobārsta vēršas tikai tad, kad stāvoklis mutes dobumā jau ir kritisks.

Fluorīdu lietošanas vadlīnijās Latvijā ir rakstīts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz veselību, turklāt ir pierādīts, ka mutes veselība ir svarīgs komponents gan bērnu, gan pieaugušo dzīves kvalitātes nodrošināšanai, tādēļ kopā ar vispārējās veselības nodrošināšanu arī jautājumi par zobu veselību jārisina valsts līmenī. Lai iedzīvotāji būtu veselāki, jāievieš programmas, kas notur cilvēkus veselus, tātad saslimšanu profilakses programmas.

Galvenais pavērsiens bija atklājums, ka fluorīdiem ir nozīme agrīnu zobu bojājumu remineralizācijā, un mūsdienu zobārstniecības mērķis ir neinvazīva kariesa ārstēšana, kas tiek izmantota arī bērnu zobārstniecībā. Augsta riska pacientiem jāpielieto metodes, kas aizkavē slimības sākšanos vai, ja kariozais process jau ir, aptur tā progresiju, izmantojot fluorīda, kalcija un fosfāta jonus. Ir pierasts runāt par divējādu fluorīdu darbību – pirms un pēc zobu šķilšanās, taču šobrīd pierādījumi liecina tikai par lokālo fluorīdu darbību, tādēļ arī fluorīdu lietošanas rekomendācijām jābūt vērstām uz lokālu fluorīdu lietošanu.

Kāda ir flourīdu pozitīvā iedarbība? Fluorīdi veicina zobu augšanu un novērš to bojāšanos, aizsargā zobu emalju no aplikuma un cukuriem, ko mēs uzņemam ar pārtiku. Šim nolūkam pilnīgi pietiek ar fluorīdus saturošu zobu pastu.

Fluors nav sastopams brīvā veidā, tas ir tikai savienojumos. Jāsaprot, ka profilaktiskās devās tie nav kaitīgi. Tas ir zinātniski pierādīts. Latvijā fluorīdu dzeramajā ūdenī ir ļoti maz, līdz ar to tas neuzkrājas arī augos, tāpēc mums to vajag uzņemt papildus – lokālu fluorīdu veidā.

Rādītājs, kā atpazīt, cik daudz fluorīdu ir zobu pastā, ir ppm vienības (parts per million, daļiņu koncentrācija), piemēram, 1000 ppm.

Zobu kariesa etioloģija

Pastāv virkne riska faktoru, kas veicina mutes slimības:

• ogļhidrātu lietošanas kultūra – ogļhidrātu daudzums, biežums un sastāvs, pārmērīgs cukura patēriņš,
• slikta mutes higiēna,
• nepietiekama fluorīdu lietošana,
• siekalu daudzums, sastāvs un plūsma,
• streptococcus mutans un laktobaktēriju daudzums,
• nepilnīgi ēšanas paradumi – nepietiekams ūdens, dārzeņu, augļu patēriņš, šķiedrvielu deficīts u. c.,
• sakodiena patoloģijas,
• ilgstoša un regulāra cukuru saturošu medikamentu lietošana.

Taču galvenais zobu bojāšanās iemesls ir cukurs. Nereti tiek vainoti slikti gēni vai ļaunās baktērijas, kas rada kariesu, bet ir noskaidrots, ka vienīgais kariesa iemesls ir cukurs. Diemžēl mūsu uztura paradumi bieži šo ideālo vidi izjauc. Iznākumā labie mikroorganismi sāk ražot skābi, kas bojā zobus. Tie arī pamazām izzūd, un to vietu ieņem kaitīgie mikroorganismi, kam patīk šī cukura radītā skābā vide. Tātad, ja regulāri bērns uzņem cukuru, mutē izveidojas zobiem nelabvēlīga mikroorganismu vide – tie rada daudz skābes, tāpēc zobi ļoti ātri bojājas. Maziem bērniem šo vidi izjaukt ir vieglāk nekā pieaugušajiem, tādēļ sekas ir daudz nopietnākas.

1. attēls. Cukuru saturoši našķi veicina zobu kariesu

Kā noturēt ideālu vidi bērnu mutē? To var izdarīt, maksimāli ierobežojot cukura lietošanu. Bērniem līdz gada vecumam cukuru nevajag lietot vispār. Vēlāk ēdienkartē var iekļaut tos produktus, kuros cukurs dabīgi ir brīvā veidā: augļu sulas, blendētus augļus, dārzeņus, žāvētus augļus, un lietot tikai ēdienreižu laikā. Arī kā uzkodas labāk izvēlieties cukuru nesaturošus produktus. Protams, šie padomi nav viegli izpildāmi. Pat ja ļoti cenšamies, parasti bērns dienas laikā vismaz vienu reizi dienā uzņem produktus, kuros ir brīvie cukuri (gan dabīgie, gan papildus pievienotie).

2. attēls. Bērnu zobu kariess

Zobu tīrīšana

Ko vēl varam darīt, lai uzturētu mutes vidi veselīgu? Regulāri tīrīt bērna zobus ar zobu pastu, kurā ir 1000–1500 ppm fluorīdu. Mehāniskā zobu tīrīšana izjauks kaitīgo mikroorganismu veidoto zobu aplikumu un tādējādi mazinās to nelabvēlīgo ietekmi uz zobiem. Savukārt fluorīds nodrošinās zobam zudušo minerālvielu atjaunošanu jeb remineralizāciju. Svarīgi ir izprast, kā fluorīds darbojas. Tam pie zoba jānonāk pietiekami lielā koncentrācijā un jānoturas mutē pēc iespējas ilgāk. Tādēļ ir prasība, lai zobu pastā būtu vismaz 1000 ppm fluorīda. Pēc zobu tīrīšanas muti ar ūdeni skalot nevajag. Bērns, kurš jau prot, var lieko pastu izspļaut, bet, ja bērns to vēl nemāk, divas reizes dienā lietojot atbilstošu daudzumu zobu pastas, tās norīšana nekādas problēmas nesagādās. Absolūtais minimums jebkurā vecumā ir zobus tīrīt divas reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu – vismaz desmit reizes katru zoba virsmu. Svarīgi, lai vismaz 30 minūtes pēc zobu tīrīšanas bērns neko neēstu. Zobi jātīra no rīta pēc brokastīm un vakarā pēc vakariņām.

Lai labāk notīrītu visas bērnu zobu virsmas, vēlams sekot KAI tīrīšanas tehnikai:

• K – kožamās virsmas;
• A – ārējās virsmas;
• I – iekšējās virsmas.

Rekomendējam vispirms ar vibrējošām horizontālām kustībām notīrīt kožamās virsmas, tad pagriezt zobu birstīti uz ārējām zobu virsmām. Zobu birstīti jātur ar sariņiem aptuveni 45 grādu leņķī pret smaganu un ar vibrējošām, horizontālām un apļveida kustībām jātīra ārējās virsmas. Tāpat jātīra iekšējās virsmas.

Ja sānu zobi ir šķilšanās procesā – daži garāki, bet citi īsāki –, var papildus tīrīt, zobu birsti liekot perpendikulāri zobu rindai un tīrot horizontāli, tādējādi kustības ir vērstas virzienā mēle – vaigi.

Lai vieglāk iztīrītu bērnam zobus, tiek rekomendētas šādas tīrīšanas pozas:

• bērnam, kas sēž pieaugušajam klēpī ar muguru pret viņu, pieaugušais ar kreiso roku pietur galvu un ar labo roku tīra zobus – bērna galvu nedaudz paliec atpakaļ, lai pieaugušais var labi pārskatīt bērna mutīti;
• bērnu ieliek barošanas krēsliņā vai kādā citā speciālā bērnu krēsliņā, kurš ir drošs un no kura viņš nevar izkrist, tāpat viņam zobus tīra no mugurpuses.

Atcerieties, ka zobu tīrīšana bērniem līdz 10 gadu vecumam ir vecāku kontrolē. Bērnam jāļauj pašam iztīrīt zobus, un pēc tam vecāki tos obligāti pārtīra!

3. attēls. Zobu higiēnists motivē bērnu    

                                             

4. attēls. Uzraudzītā zobu tīrīšana

Pastas

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā un medijos arvien populārāk kļuvis izplatīt negatīvu informāciju par fluorīdus saturošiem līdzekļiem, tostarp par zobu pastām. Šai informācijai nav zinātniska pamatojuma, turklāt tas ir novedis pie situācijas, ka Latvijas tirgū parādās arvien jaunas zobu pastas bez fluorīdiem vai ar ļoti zemu to koncentrāciju, kas savukārt pasliktina jau tā iedzīvotāju vājo mutes veselību. Zobu pasta kā lokālais fluorīdu līdzeklis uzrāda vislabāko spēju kavēt kariesa attīstību, turklāt, palielinot tīrīšanas biežumu līdz divām reizēm dienā, efekts pastiprinās par 14%.

Saskaņā ar fluorīdu lietošanas vadlīnijām ir šādas zobu pastas lietošanas rekomendācijas kariesa profilaksei un ārstēšanai bērniem:

·         0–2 gadu vecumā – fluorīdu saturs 1000 ppm, uz zobu birstītes plāna slānīša jeb rīsa graudiņa pastas daudzums. Ir pierādīts, ka 400–550 ppm nopērkamās bērnu zobu pastas efektivitāte ir zemāka. Ir gūti pierādījumi, ka fluorīdu saturošas zobu pastas lietošana mazina tā saucamā pudeļu kariesa risku, tādēļ jau maziem bērniem jālieto zobu pastas ar lielāku fluorīdu koncentrāciju;

 

5. attēls. Bērnu zobu pasta, fluorīdu saturs 1000 ppm

• 2–6 gadu vecumā – fluorīdu saturs 1000–1500 ppm, uz zobu birstītes zirņa lieluma pastas daudzums;
• par 6 gadiem vecākiem bērniem – fluorīdu saturs 1500 ppm, uz zobu birstītes pusgalviņas lieluma pastas daudzums. Paaugstinātas koncentrācijas zobu pastas 5000 ppm (drīzumā būs nopērkamas arī Latvijā) īpaši rekomendējamas pacientiem ar kariesu veicinošiem uztura paradumiem.

6. attēls. Zobu pasta ar fluorīdu daudzumu 1450 ppm

Mutes skalojamie līdzekļi

Zobu kariesa profilaksei var izmantot arī fluorīdus saturošus mutes skalojamos līdzekļus. Mutes skalojamos līdzekļus iesaka lietot bērniem no 4–6 gadu vecuma, tomēr tas ir tikai papildlīdzeklis, lai palīdzētu neitralizēt skābo vidi mutē. Mutes skalojamam līdzeklim ir maza nozīme, ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu un suku.

7. attēls. Bērnu zobu skalojamais šķīdums ar fluorīdiem

 

Zobu diegi

No septiņu gadu vecuma zobi jāsāk diegot. Tomēr, ja bērna zobi ir cieši, to var sākt un pat vajag darīt arī krietni agrāk, tikai tad tas ir vecāku darbs.

8. attēls. Bērns diego zobus

Ir gadījumi, kad zobārsti bērniem vēl joprojām iesaka papildus lietot fluorīdus citās formās, piemēram, tabletēs, bet tas ir ļoti individuāli. Fluorīdu tabletes rekomendējamas individuāli tikai pacientiem ar augstu kariesa risku, kuriem nav pieejami citi fluorīdu līdzekļi vai kuri tos lieto neregulāri.

Piemēram, ja ir ļoti augsts kariesa risks – ja bērnam ir trīs vai vairāk zobu bojājumu trīs gadu laikā. Fluorīdus saturošas tabletes ir bezrecepšu medikaments, un tās var nopirkt jebkurā aptiekā, tomēr pirms to lietošanas jākonsultējas ar pediatru vai zobārstu.

Profesionālie līdzekļi

Ir pierādīts, ka fluorīdu laka samazina kariesa risku maziem bērniem (piena zobiem) par 33%. Fluorīdu laka ir arī vienīgais fluorīdu papildu līdzeklis (papildus zobu pastai), ko iesaka bērniem līdz 6 gadu vecumam augsta kariesa riska gadījumā. Ja ir augsts kariesa risks, bērniem no divu gadu vecuma fluorīdu lakas aplikāciju zobārsts vai zobu higiēnists var uzklāt divas līdz četras reizes gadā. Lakas uzklāšanas procedūra nav ilga un sarežģīta, tikai aplikācijas dienā nedrīkst ēst cietus un skābus ēdienus, kā arī nedrīkst tīrīt zobus līdz nākamās dienas rītam. Aplikācijas līdz četrām reizēm gadā arī nerada fluorozes risku.

9. attēls. Fluorīdu lakas aplicēšana

Tāpat kariesa profilaksei zobārstniecībā jau sen lieto silantus, kurus uzklāj uz veselām, kariesa neskartām zobu virsmām. Silanti arī ir fluorīdus saturoši pārklājumi, kas pasargā zobus no baktēriju un ēdienu atlieku uzkrāšanās zoba fisūrās un bedrītēs.

 

 

 

10. attēls. Silanti

Ieteikumi

Mazu bērnu zobu kariesa izplatības rādītāju samazināšanā svarīgākā ir agrīna riska faktoru noteikšana, vecāku izglītošana un motivācija. Vecāku zināšanu un attieksmes novērtēšana palīdz izveidot efektīvākas mutes veselības uzlabošanas programmas.

Svarīgi atcerēties:

• pēc iespējas jāizvairās no cukuru saturošu ēdienu un dzērienu lietošanas;
• zobi jātīra divas reizes dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu;
• starp ēdienreizēm nedrīkst lietot našķus.

Zobu pasta, kas satur 1000–1500 ppm fluorīdu, ir atzīta par vislabāko līdzekli zobu kariesa attīstības kavēšanai ar nosacījumu, ka tiek lietota divas reizes dienā.

Foto: personīgais arhīvs, shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!