Gunita Čalovska: Vīriešu āda
Āda ir kā vairogs, kura viens no pamatuzdevumiem ir aizsargāt ādas dziļākās struktūras no apkārtējas vides faktoriem – no mehāniskām traumām, dažādiem slimību ierosinātājiem – baktērijām, sēnītēm un vīrusiem.
Vai vīrieša ādas uzbūve atšķiras no sievietes ādas uzbūves?
Jā, noteikti. Un atšķirība nav tikai bārdā. Ādas pamatslānis jeb derma un tajā esošais kolagēna blīvums vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm. Vīriešiem āda kļūst plānāka ļoti vienmērīgi, sākot no pusaudžu vecuma, turpretī sievietēm tā ir teju nemainīga līdz aptuveni 40 gadu vecumam. Pēc tam novēro salīdzinoši straujas novecošanās izmaiņas.
Toties raga slānis, kas klāj ādu no ārpuses, un hidratācijas jeb mitruma līmenis ādā abiem dzimumiem ir līdzvērtīgs.
Intensīvākas vīrišķo hormonu jeb androgēno hormonu ražošanas dēļ vīriešiem ir izteiktāka svīšana, kā arī aktīvāka tauku dziedzeru darbība. Toties āda ir mazāk jutīga uz dažādiem ārējiem kairinātājiem, temperatūras izmaiņām. Hormonālo atšķirību dēļ vīriešiem daudz retāk novēro pigmentācijas traucējumus.
Lai arī vīrieši var saskarties gandrīz ar visām dermatoloģiska rakstura problēmām, dažas novēro biežāk.
Vīriešiem, kuri regulāri nododas fiziskām aktivitātēm vai ir profesionāli sportisti, biežāk novēro dažādas infekcijas un arī mehāniski radītus ādas bojājumus.
Mehāniskas berzes izraisītas ādas izmaiņas
Neatkarīgi no tā, vai nodarbojas ar individuālajiem sporta veidiem vai tā saucamajiem kontaktsporta veidiem, atkārtota traumatizācija vienā un tajā pašā ādas rajonā ir biežākais cēlonis, kas rada dažādas ādas struktūras izmaiņas. Vīriešiem, kas piekopj konkrētus sporta veidus, piemēram, skriešanu, raķešu sporta veidus, golfu, atkārtoto kustību dēļ berzes radītās ādas izmaiņas novēro biežāk.
Katrs no mums kaut reizi dzīvē ir piedzīvojis tulznas. Tas ir pūslītis, kas veidojas ādas rajonos, kas pakļauti izteiktai, atkārtotai berzei. Berzes dēļ atdalās ādas virsējā daļa jeb epiderma un pūslītī sakrājas caurspīdīgs šķidrums. Kāju pirkstgalos reizēm tulznas ir tumšā krāsā un satur asinis, ja traumatizācija ir bijusi spēcīgāka, bet āda nav plīsusi un asinis nav izdalījušās uz āru.
Ko darīt? Mājas apstākļos tulznas pārdurt nevajadzētu, tomēr, ja tā ir plīsusi, bojāto vietu dezinficē, piemēram, ar jodu, bet ādiņu ņemt nost nevajag, tā pasargā brūci no infekcijas pievienošanās. Traumēto vietu pārklāj ar plāksteri. Aptiekās pieejami arī hidrokoloīdu pārsēji, kas nodrošina optimālu dzīšanas vidi gan plīsušām, gan arī neplīsušām tulznām.
Varžacis un repumi. Sabiezējumi, kas veidojas pēdu un plaukstu ādā kā aizsargreakcija uz atkārtotu ādas traumatizāciju – berzi, rodas tajās vietās, kur ir kaulu izvirzījumi, kā arī vietās, uz kurām ir lielāks spiediens. Varžacis ir izmērā mazākas, labāk norobežotas, biežāk sāpīgas, jo sabiezētais raga slānis ķīļveidā iespiežas dziļāk mīkstajos audos. Repumi ir līdzīgi varžacīm, tikai plašāki un parasti nesāpīgi. Ādas sabiezējumi bieži tiek jaukti ar vīrusa kārpām, kuru virsmā ir melni punktiņi – kārpas asinsvadi. Atšķirībā no kārpām varžacis un repumi nav citiem lipīgi.
Ko darīt? Sabiezētā ādas slāņa atlobīšanai regulāri lietot krēmus, kuru sastāvā ir urīnviela (urea) vai salicilskābe, kā arī nēsāt ērtus, brīvus apavus un atslogot sabiezētās vietas ar speciālām zolītēm vai aizsargpolsteriem.
“Melnais papēdis”. Papēža mugurējā virsmā novēro tumšas horizontālas līnijas, kas rodas berzes izraisītas sīko ādas asinsvadu traumatizācijas dēļ. Līdzīgi var izskatīties arī dzimumzīmes pēdu virsmā.
Ko darīt? Nēsāt ērtus, brīvus apavus. Ja līnijas neizzūd, jāvēršas pie dermatologa ādas izmaiņu izmeklēšanai ar dermatoskopu.
Varbūt pēdu sānu un mugurējā malā esi novērojis nesāpīgus pauguriņus ādas krāsā? Tās ir ādas trūces, kas ir ādas taukaudu slāņa izspīlēšanās cauri ādas vājākajām vietām. Tās biežāk novēro cilvēkiem, kam ikdiena saistīta ar ilgstošu stāvēšanu kājās, garo distanču skrējējiem, kā arī cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu. Atrodoties guļus pozīcijā, izspīlējumi mazinās, atrodoties stāvus, kļūst izteiktāki.
Ko darīt? Ārstēšana nav nepieciešama.
Vai iespējams, ka nags ir mainījis krāsu un kļuvis tumšs pat tad, ja uz naga nekas nav uzkritis? Jā, asinsizplūdums zem naga jeb hematoma ilgākā laikā var izveidoties arī ciešos apavos, piemēram, slēpošanas zābakos. Visbiežāk asinsizplūdums rodas uz pēdu pirmajiem nagiem.
Ko darīt? Lieki nenoslogot pēdas un nogaidīt. Ja asinsizplūdums ir apjomīgs un rada diskomfortu vai sāpes, jāvēršas pie ārsta drenāžas veikšanai.
Infekciju izraisītas ādas slimības
Nagu un ādas sēnīte. Visbiežāk sēnīte tiek novērota pēdu ādā, un tai ir iespējami divi varianti. Tā sākas vai nu ar ādas bojājumu pirksstarpās (apsārtumu, ādas lobīšanos, plaisām, niezi), vai ar smalku ādas lobīšanos visā pēdas apakšējā virsmā, ko sākotnēji var sajaukt ar sausu ādu. Vēlāk sēnīte izplatās uz nagiem. Savukārt no pēdām, velkot bikses, sēnīšu struktūras var tik pārnestas uz citām ķermeņa vietām, piemēram, cirkšņiem. Sēnīte cirkšņos izpaužas ar apsārtumu, kas ir izteiktāks ārmalās, ādas lobīšanos un niezi. Ja trenažieru zālēs netiek ievēroti higiēnas principi, sēnīti var iegūt, piemēram, no trenažieru iekārtām vai hantelēm, ja pašam ir kāds plaukstu ādas mikroskopisks bojājums.
Ko darīt? Lai arī aptiekās ir pieejami dažādi bezrecepšu pretsēnīšu līdzekļi gan ādai, gan nagiem, tomēr jāņem vērā – jo vēlāk vērsīsies pie dermatologa, jo sarežģītāka un ilgāka būs ārstēšana, īpaši nagu sēnītes gadījumā.
Ne visi ādas apsārtumi ir sēnīšu izraisīti. Līdzīgi – ar apsārtumu un smalku ādas lobīšanos – var izpausties arī baktērijas Corynebacterium minutissimum izraisīts ādas iekaisums, ko sauc par eritrazmu. To ļoti bieži jauc ar sēnīšu infekcijām. Ne tikai sēnītēm, bet arī šai baktērijai patīk siltums un mitrums, tādēļ visbiežāk tā attīstās padusēs vai cirkšņos.
Ko darīt? Ārstēšanā visbiežāk izmanto lokālu antibakteriālu terapiju. Lai novērstu atkārtotu infekcijas attīstīšanos, jāievēro ādas higiēna, jānovērš lieks mitrums krokās, kas ir veicinošs faktors baktēriju vairošanās procesam.
Ar nepatīkamu aromātu no pēdām, izteiktāku svīšanu un punktveidīgiem, saplūstošiem iegrimumiem pēdu ādā izpaužas punktveida keratolīze. Arī šīs ādas izmaiņas izraisa dažādas baktērijas, nevis sēnītes. Izteiktāki simptomi ir spiedienu nesošajās vietās cilvēkiem, kam ir izteiktāka pēdu svīšana vai ir nepieciešamība ilgstoši nēsāt slēgtus apavus.
Ko darīt? Mazināt mitrumu pēdu rajonā, regulāri mainot zeķes, ja ir iespēja – nēsāt atvērta tipa apavus vai slēgta tipa apavus pēc iespējas īsāku laiku. Pēdu ādu regulāri ieziest ar antiperspirantiem. Ārsts nozīmē lokālu antibakteriālu terapiju.
Kā pasargāt sevi no biežākajām ādas problēmām?
- Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, izvēlēties ērtus apavus, kas nespiež, un ergonomisku aprīkojumu.
- Ja novēro, ka problēmas atkārtojas vienās un tajās pašās vietās, novērs ādas bojājumu jau laicīgi, nevis cīnies ar sekām.
- Lai pasargātu sevi no dažādām ādas infekcijām, izmantojot koplietošanas treniņu piederumus, dezinficē tos pirms lietošanas un sargi savu ādu no bojājumiem, ilgstoša mitruma (svīšanas), kas kalpo kā ieejas vārti dažādiem infekciju ierosinātājiem. Neaizmirsti inventāru nodezinficēt arī pēc lietošanas.
- Koplietošanas telpās sporta klubos, pirtīs un citās publiskās vietās izmanto tikai savas čības un dvieļus.
Foto: shutterstock
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada maija numurā!
