Gunita Čalovska: Dzeramais kolagēns- jaunības avots?
Divdesmitā gadsimta astoņdesmitos gadus var pamatoti uzskatīt par kolagēna ēras sākšanos. Tobrīd kolagēns bija pieejams injekcijās un krēmos, kas maksāja bargu naudu. Tagad kolagēns ir padarīts par brīvi pieejamu preci ne tikai injekcijās un krēmos, bet arī viegli uzņemamās formās – tabletēs un pulveros, ko var piejaukt ēdieniem un dzērieniem. Tas veicina kolagēna arvien pieaugošo popularitāti. Kurš gan nav redzējis reklāmas sociālajos tīklos, kur slavenības reklamē dzeramo kolagēnu kā brīnumlīdzekli cīņai ar ādas novecošanās pazīmēm? Savukārt tas arvien biežāk liek uzdot jautājumu – vai tas tiešām darbojas? Joprojām arī ārstu vidū nav viennozīmīgas atbildes, kas to pilnībā apstiprinātu vai noliegtu. Taču statistikas dati liecina, ka arvien retāk cilvēki izvēlas veikt kolagēna injekcijas, jo, salīdzinot ar citām pildvielu (filleru) injekcijām, rezultāts nav pietiekami ilgnoturīgs un var izraisīt alerģiskas reakcijas, savukārt uz ādas uzklātais krēms ar sastāvā esošo kolagēnu nespēj pietiekami dziļi uzsūkties.
Lai arī pēdējo gadu laikā ir veikti vairāki pētījumi, kuros apliecināta dzeramā kolagēna efektivitāte, tomēr joprojām ir daudz neskaidrību un neatbildētu jautājumu par šo tēmu.
Kas ir kolagēns?
Dermas galvenās sastāvdaļas ir elastīna un kolagēna šķiedras, kas nodrošina ādas izturību un elastību. Elastīns ir proteīns, kura molekulu veido aminoskābju savienojumi. Tas ādā veido elastīgo šķiedru tīklu, kas nodrošina elastīgumu jeb audu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī.
Kolagēns ir proteīns, kura molekulu veido aminoskābju (prolīna, glicīna, hidroksiprolīna u. c.) savienojumi. Savienojoties vairākām kolagēna molekulām, veidojas kolagēna šķiedras un kolagēna kūlīši, kas ādā nodrošina izturīgumu.
Pēc savas būtības kolagēns ir kā ķermeņa sastatne, tas ir kā līme, kas satur kopā ķermeni. Kolagēns ir visizplatītākais proteīns cilvēka organismā. Tas atrodas ne tikai ādā, bet arī matos, nagos, locītavās, cīpslās, muskuļos un orgānos. Izšķir vairāk nekā 25 kolagēna tipus. Kolagēns veido aptuveni 75–80% ādas sausā svara. Ādā visvairāk atrodams tieši I tipa kolagēns (80%) un III tipa kolagēns (15%). Kolagēna šķiedras veido kūlīšus, kas vienotā tīklā caurvij ādas pamatslāni jeb dermu, kas ir ādas vidējais slānis. Kopā ar elastīgajām šķiedrām kolagēns veido ādas struktūru, nodrošina ādas mehānisku izturību, elasticitāti un stingrību.
Kolagēna proteīns ir trīskārša spirāle, kuru karsēšanas (denaturācijas) rezultātā iespējams sadalīt atsevišķās ķēdēs, kuras savukārt veido polipeptīdi no dažādām aminoskābēm (visvairāk satur prolīnu, glicīnu, hidroksiprolīnu).
Kolagēna ražošanu nodrošina dermā esošās šūnas – fibroblasti. Šīs šūnas reaģē uz fizikāliem un ķīmiskiem stimuliem, kas izraisa šūnu aktivēšanos. Iznākumā notiek pastiprināta kolagēna ražošana.
Kāpēc ādā zūd kolagēns?
Ādai pakāpeniski novecojot, kolagēns iet bojā straujāk, nekā mēs to spējam aizvietot. Vidēji kopš 25 gadu vecuma katru gadu cilvēks zaudē aptuveni 1–1,5% kolagēna, savukārt, iestājoties menopauzei, pirmo piecu gadu periodā – 30%.
Kolagēna šķiedras kļūst biezākas un daudz īsākas, samazinās I tipa kolagēns, mainās kolagēna proporcijas. Kolagēna un elastīna blīvums dermā samazinās, līdz ar to mainās ādas struktūra un elastība, āda kļūst plānāka un stingrāka. Novecošanās procesa rezultātā tiek zaudēta arī hialuronskābe. Tas samazina ādas mitrumu, elastību. Pazeminātā ādas elastība nenodrošina pilnīgu tās spēju saglabāt savu sākotnējo formu. Veicot mīmikas kustības, parādās ādas līnijas – krunkas.
Ādas fizioloģiskā novecošanās un fotonovecošanās
Ādas novecošanās ir sarežģīts bioloģisks process, kuru ietekmē gan ādā notiekošās fizioloģiskās izmaiņas, tātad arī ģenētika, gan fotonovecošanās, kuru izraisa ārējās vides faktori: ultravioletais starojums, smēķēšana, alkohola lietošana. Ultravioletais starojuma ietekmē ādā pieaug matrices metaloproteināžu un brīvo radikāļu daudzums. Matrices metaloproteināzes šķeļ ādā esošās kolagēnās šķiedras, kā arī traucē jaunu šķiedru veidošanos, savukārt brīvie radikāļi piesaistās šķiedrām un traucē atjaunošanās procesam. Fizioloģisko ādas novecošanos mēs aizkavēt nevaram, toties fotonovecošanos gan.
Kas ir hidrolizētais kolagēns un kā tas darbojas?
Kolagēna garās aminoskābju ķēdes īpašā procesā tiek sadalītas peptīdos, kas sastāv tikai no divām vai trim aminoskābēm. Hidrolizētais kolagēns ir sīki peptīdi (sīkas kolagēna daļiņas) ar zemu molekulāro svaru (0,3–8 kDa). Mazmolekulārās struktūras dēļ tās spēj uzsūkties no gremošanas trakta un izplatīties cilvēka ķermenī. Uzņemts kā barības viela, hidrolizētais kolagēns sasniedz tievās zarnas, kur uzsūcas caur tievo zarnu sieniņu un caur asinsriti tiek izplatīts pa visu cilvēka ķermeni, bet lielākā daļa nonāk dermā un saglabājas aptuveni divas nedēļas.
Maldīgs ir priekšstats, ka uzņemtais kolagēns nokļūst tieši sejas ādā. Kolagēns “nezina”, ka, to uzņemot, lietotājs vēlas, lai tas nokļūst sejas ādā. Kolagēns ar asinsrites palīdzību nonāk visā ķermenī. Dermā hidrolizētajam kolagēnam ir divējāda iedarbība – pirmkārt, brīvās aminoskābes darbojas kā materiāls, no kā veidojas jaunas kolagēnās un elastīgās šķiedras, un, otrkārt, pievienojoties fibroblastu šūnu receptoriem, stimulē tos un veicina jauna kolagēna, elastīna un hialuronskābes sintēzi.
Kolagēna avoti
Kolagēnu iegūst no dzīvnieku valsts produktiem vai dārzeņiem. Visbiežāk kolagēnu iegūst no liellopa, cūkas kauliem un skrimšļiem, taču tagad to ir iespējams iegūt arī no jūras produktiem, piemēram, zivju zvīņām vai ādas. Pastāv arī sintētiski veidoti kolagēni. Tiek uzskatīts, ka no jūras produktiem iegūtajam kolagēnam ir salīdzinoši mazāka molekulmasa, tāpēc tas efektīvāk absorbējas organismā.
Vai kuņģa skābā vide ietekmē hidrolizēto kolagēnu?
Jautājums, par kuru joprojām tiek lauzti šķēpi, – kā šķidrais kolagēns pirms nokļūšanas tievajās zarnās netiek sašķelts kuņģī? Šeit vienotas atbildes nav. Dažos nelielos pētījumus gūta atziņa, ka kuņģa skābā vide kolagēna daļiņas būtiski neietekmē un tās tiek tālāk tievajās zarnās, kur uzsūcas. Jāņem vērā, ka lielu daļu pētījumu, kas saistīti ar hidrolizētā kolagēna izpēti, finansiāli nodrošina tieši firmas, kas ražo un tirgo kolagēna produktus, turklāt pētījumos tiek iekļautas nelielas cilvēku grupas. Nespēja kolagēna daļiņām izdzīvot kuņģa skābajā vidē ir galvenais arguments, ko pauž ārsti, kas netic iekšķīgi uzņemtā kolagēna efektivitātei.
Kolagēna iespējamā pozitīvā ietekme uz ādu
Kādā pētījumā izteikts apgalvojums, ka 12 nedēļas pēc iekšķīgi uzņemtā kolagēna lietošanas pētījuma dalībniekiem ir ievērojami mazinājies ādas sausums un nedaudz samazinājušās redzamās ādas krunkas. Savukārt 2019. gada pētījumu pārskatā ir secināts, ka, apkopojot vairāku pētījumu datus, sākotnēji iegūtie rezultāti ir daudzsološi: īstermiņā un ilgtermiņā iekšķīgi lietojot kolagēnu, brūces sadzīst ātrāk un ādas novecošanās tiek aizkavēta. Tomēr jāakcentē, ka pētījumi par šo tēmu ir pirmsākumos.
Potenciālie riski
Viena no nopietnākajām blaknēm, kas var rasties hidrolizētā kolagēna lietošanas laikā, ir alerģiska reakcija no avota, no kura tiek iegūts kolagēns (piemēram, zivīm). Tādēļ vienmēr būtiski noskaidrot, no kā tiek ražots konkrētais kolagēns. Citu mazāk nopietnu blakņu vidū ir kuņģa un zarnu trakta diskomforts, slikta dūša un nepatīkama pēcgarša.
Lai arī neviens ražotājs nevar dot garantiju, ka solītās ādas izmaiņas patiešām varēs novērot, kopumā kolagēna lietošana uzturā tiek uzskatīta par drošu.
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada marta numurā!
