Gunita Čalovska: Bērnam diagnoze “atopiskais dermatīts”

Liela daļa ģimeņu, kurās aug mazāki vai lielāki bērni, ir labi pazīstamas ar diagnozi “atopiskais dermatīts”, kuru pamatoti var uzskatīt par vienu no biežāk sastopamajām un sarežģītākajām ādas slimībām bērnu vecumā. Sarežģītu to padara fakts, ka slimība nav izārstējama un laika sprīdis no veselīgas bērniņa ādas līdz iekaisušai, sārtai, mitrojošai un niezošai reizēm var būt pavisam īss.

Atopiskā dermatīta rašanās un attīstības mehānisms joprojām nav pilnībā izprasts, tomēr ir skaidri zināms, ka tas rodas daudzu faktoru mijiedarbības rezultātā, ietverot gan ģenētiski noteiktas izmaiņas ādā, pārlieku lielu imūnsistēmas jutību, ārējās vides faktorus u.c. Turklāt ir pārliecinoši novērojumi, ka bērniem ar atopisko dermatītu vienlaikus daudz biežāk novēro arī pārtikas alerģiju, bronhiālo astmu, savukārt, bērnam pieaugot, – alerģiskas iesnas. Bieži vien arī bērna mātei vai tēvam ir zināms kāds no šiem stāvokļiem, un šādā gadījumā risks bērnam attīstīties atopiskajam dermatītam ir ievērojami augstāks.

Vesela ādas barjera kalpo kā aizsargvairogs pret apkārtējo vidi, pasargājot ādu no ūdens zuduma un neļaujot kairinātājiem no ārpuses tikt iekšā ādā. Atopiskā dermatīta dēļ ādas virskārtas aizsargbarjera ir traucēta un āda slikti notur ūdeni, tāpēc tā ātri kļūst sausa. Savukārt tas atvieglo ceļu kairinātājiem, kas rada ādas iekaisumu. Turklāt pārlieku lielās imūnsistēmas jutības dēļ vielas, kas veselai ādai neizraisa nekādu reakciju (piemēram, smaržvielas mazgāšanas līdzekļos), bērniņiem, kam ir atopiskais dermatīts, rada spēcīgu kairinājumu, kas padara ādu sārtu un niezošu. Iekaisusi un niezoša āda nenodrošina pilnvērtīgu barjeru ar ārējo vidi, tādējādi arī citiem kairinātājiem to ir viegli pārvarēt, un sākas apburtais loks – nieze, ādas sakasīšana, apkārtējās vides kairinātāji.

Parasti slimības pirmās izpausmes zīdainim novēro sešu mēnešu vecumā un vēlāk, kad tiek uzsākta mazuļa piebarošana. Taču būtiski uzsvērt, ka starp atopisko dermatītu un pārtikas alerģiju nav liekama vienādības zīme. Bērniem ar atopisko dermatītu pārtikas alerģiju novēro daudz biežāk nekā vispārējā populācijā, tomēr tās ir divas atsevišķas problēmas. Pārtikas alerģija parasti neizraisa atopiskā dermatīta attīstību, bet atopiskā dermatīta esamība ievērojami palielina pārtikas alerģijas attīstības risku. Pārtikas alerģijas simptomi (bez atopiskā dermatīta klātbūtnes) izzūd samērā ātri, taču atopiskais dermatīts ir ar izteikti hronisku gaitu.

Diagnozi ārsts bērnam nosaka, rūpīgi izjautājot vecākus un novērojot tipiskos simptomus uz ādas.

Nieze ir galvenā atopiskā dermatīta pazīme. Reizēm tā ir tik izteikta, ka sakasīšanas dēļ āda kļūst jutīga un sāpīga, turklāt ietekmē nakts miegu. Pat par spīti nemitīgajiem vecāku atgādinājumiem bērni gandrīz kā nohipnotizēti kasa savu ādu līdz pat asinīm. Bieži vien tas notiek naktī, pašiem to nemaz neapzinoties. Pārējās izpausmes uz ādas atšķiras pa vecumposmiem. Zīdaiņiem ādas iekaisums biežāk novērojams sejas daļā – īpaši uz vaigiem, pieres un zoda daļā, bet nedaudz vēlāk, kad mazulis mācās rāpot, arī uz rokām un kājām atloku virsmās jeb ceļgalu un elkoņu rajonos, kas tiek pakļauti berzei rāpošanas procesā. Agrīnā vecumā ādas iekaisums ir ar izteiktāku mitrošanos. Vecākiem bērniem iekaisusī āda kļūst vizuāli sausāka un biežāk skartie reģioni ir elkoņu locītavas ieloku virsmas, paceles bedres rajons, pēdu un plaukstu salieces rajoni, kā arī kakla zona, savukārt uz sejas reizēm saglabājas mutes rajonā, uz plakstiņiem un aiz ausīm. Sākot no pusaudžu vecuma iekaisums var saglabāties minēto locītavu salieces virsmās, kakla un plecu zonā, kā arī par problēmzonu kļūst plaukstas.

Nereti vecāki ļoti lielu uzmanību pievērš tieši periodiskajiem ārstēšanas posmiem, tomēr tie, kas sadzīvo ar atopisko dermatītu gadiem, labi zina, ka pats svarīgākais ir novērst tos apkārtējās vides faktorus, kas ir skaidri zināmi ādas kairinātāji un veicina iekaisuma attīstību ādā.

• Izvairieties no ziepēm un citiem mazgāšanas līdzekļiem ar izteiktu smaržu. Izvēlieties līdzekļus bez smaržvielām.
• Neģērbiet mazuli sintētiska un vilnas auduma drēbītēs. Izvēlies kokvilnas auduma drēbītes, kas ir brīvas un neapspīlē ādu. Arī svīšana provocē iekaisumu un niezi.
• Nemazgājiet bērnu pārlieku siltā ūdenī. Peldināšanai izmantojiet remdenu ūdeni (27–30 °C) un vannošanai veltiet pēc iespējas īsāku laiku. Šampūnus un citus mazgāšanas līdzekļus izmantojiet tikai vannošanas beigās, lai mazulis neatrastos ūdenī, kurā izšķīduši mazgāšanas līdzekļi, kas sausina ādu.
• Apgrieziet bērna nagus īsus, lai novērstu niezes laikā radītu papildu ādas bojājumu. Mazuļiem uz nakti var uzvilkt mīkstus auduma cimdiņus.
• Neturiet mājās dzīvniekus, mīkstos grīdas pārklājus un regulāri veiciet mitro mājas uzkopšanu, lai mazinātu putekļu daudzumu. Īpaši pavasaros koku ziedēšanas laikā sargiet bērnu no atrašanās vidē, kad gaisā ir īpaši augsts putekšņu līmenis.
• Nodrošiniet optimālu mitruma līmeni telpās, īpaši ziemas periodā, kad apkures dēļ iespējams ļoti sauss gaiss.
• Nesmēķējiet bērna klātbūtnē.

Novērojiet ādas reakciju uz dažādiem uzturā lietotiem produktiem.

Jo mazāk kairinātāju no ārējās vides ietekmē ādu, jo retāk novēro atopiskā dermatīta paasinājumus. Turklāt tas attiecas ne tikai uz mazuļiem, bet arī lielākiem bērniem un  pieaugušajiem. Lai arī lielai daļai bērnu atopiskā dermatīta simptomi pusaudžu vecumā pakāpeniski izzūd, kad ādā sāk aktīvāk izstrādāties taukvielas, daļai tie saglabājas arī pieaugušā vecumā. Tieši stress ir galvenais slimību veicinošais faktors pieaugušajiem.

Kādēļ ir svarīgi nemitīgi kontrolēt atopisko dermatītu?

Brīžos, kad ir izdevies novērst iekaisumu paasinājumus, ir jāturpina ļoti rūpīgi kopt ādu. Atopiskais dermatīts, kas netiek pastāvīgi labi kontrolēts, ietekmē ne tikai bērna dzīves kvalitāti, spējas mācīties, bet arī bērna veselību. Iekaisusi āda ir kā ieejas vārti citām nopietnām ādas infekcijām.

Nemitīgās niezes dēļ tiek ietekmēts gan bērna fiziskais komforts, miegs un socializēšanās, gan arī pašu vecāku psihoemocionālā veselība. 

Kā kopt ādu ikdienā?

Pacientiem ar atopisko dermatītu ikdienas ādas kopšanā stūrakmens ir tā saucamo emolientu jeb ādu mīkstinošo līdzekļu lietošana. Emolienti nesatur kortikosteroīdus! Sekmīga ādas mitrināšana parasti tiek sasniegta, lietojot mitrinošos līdzekļus vismaz divas reizes dienā. Vienai no tām būtu jābūt uzreiz pēc dušas vai vannas.

Neefektīva emolientu lietošana ir vērojama gadījumos, kad iegādātais krēma iepakojums netiek izlietots vairāku mēnešu laikā. Tad ir pilnīgi skaidrs – tas tiek lietots par maz. Klājot emolientus uz ādas, ar tiem nevajadzētu skopoties, jo pareizas un efektīvas mitrinošo līdzekļu lietošanas laikā mazākiem bērniem tiek izlietoti aptuveni 150–200 gramu krēma nedēļā, savukārt pieaugušajiem – līdz pat 500 gramu. Svarīgi līdzekli uzklāt visai ķermeņa virsmai, nevis tikai atsevišķām problēmzonām.

Atcerieties – pareiza un rūpīga emolientu lietošana samazina nepieciešamību lietot citus ārstnieciskus līdzekļus. Ja ārsts ir nozīmējis ārīgi lietojamus līdzekļus ar pretiekaisuma iedarbību, tad pareiza šo līdzekļu lietošanas kārtība ir šāda: vispirms mīkstinošais krēms, pēc 15 minūtēm – ārstnieciskais līdzeklis.

Ārsts, izvērtējot ādas stāvokli un iekaisuma smagumu, paasinājumu brīžos var nozīmēt papildus gan ārīgi (biežākie līdzekļi – kortikosteroīdi, lokālie imūnmodulatori, antibakteriālie līdzekļi), gan iekšķīgi (antihistamīna, antibakteriālie līdzekļi) lietojamu terapiju. Ārkārtīgi liela nozīme ir ārsta komunikācijai ar vecākiem, lai vecāki izprastu nozīmēto medikamentu nozīmi un iedarbību. Laicīga paasinājumu novēršana pasargā bērnu no komplikācijām – visbiežāk no bakteriālas infekcijas pievienošanās.

Daļa vecāku, jūtoties nedroši par tradicionālo ārstniecisko līdzekļu lietošanu, savam bērnam meklē alternatīvas pieejas ārstēšanā. Lai arī atsevišķos gadījumos alternatīvā medicīna ir glābiņš ilgstoši ādas iekaisumu nomocīto vecāku bērniem, tomēr pats svarīgākais ir pareiza rīcība atkarībā no ādas iekaisuma smaguma. Lai katram bērnam un vecākiem, kuru ģimeni skāris atopiskais dermatīts, ārsts ir jūsu draugs, kam jūs uzticaties!

Foto: Personīgie foto un Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!