Gunita Čalovska: Aukstuma nātrene
Alerģija pret dažādiem pārtikas produktiem, ieelpojamiem alergēniem un vielām dažādas krēmos nav retums. Taču vai esi ko dzirdējis par aukstuma alerģiju? Šis nebūs stāsts par nepatiku pret ziemu vai situācijām, ar kurām sastopamies ikviens – sārtu ādu pēc ilgākas atrašanās vidē, kur gaisa temperatūra paslīd zem 0 grādu atzīmes, bet par īstu aukstuma alerģiju jeb pareizāk to saukt par aukstuma nātreni. Par laimi, jāsaka, šī ir pietiekami reti sastopama ādas problēma, kad, saskaroties ar aukstu ūdeni vai citiem aukstiem priekšmetiem vai atrodoties aukstā vidē, uz ādas parādās izsitumi, kas atgādina nātres dzēlienus. Aukstuma nātrene pieder pie fizikālo faktoru izraisītām nātrenēm, kuru grupā biežāk sastopam tās līdzinieci, bet tajā pašā laikā pilnīgu pretstatu – saules alerģiju jeb saules izraisītu nātreni.
Kas izraisa aukstuma nātreni
Vienā vārdā – tas ir aukstums. Te gan jāprecizē, ka ne tikai stiprs sals un mīnus divdesmit grādu izraisa izpausmes uz ādas, termins “aukstuma alerģija” ir nedaudz maldinošs. Runa nav par ekstremālu aukstumu, kas iedarbojas uz ādu, bet par ādas temperatūras izmaiņām. Pietiek pat ar vēsu lietusgāzi vasaras tveicē vai, piemēram, auksta priekšmeta vai ledus pieskaršanos ādai. Tiklīdz āda saņem sajūtu – auksts, aktivizējas specifiskas šūnas, kas atrodas ādā, – tuklās šūnas – un sāk izdalīt histamīnu un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras rada labi pazīstamo ainu uz ādas. Tāpēc nereti izpausmes uz ādas novēro nevis uzreiz, aukstumam nonākot saskarsmē ar ādu, bet nedaudz vēlāk – ādas sasilšanas fāzē.
Kuri slimo ar aukstuma nātreni
Visbiežāk to atklāj gados jauniem pieaugušajiem, bet tā var būt arī bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, turklāt sievietēm to novēro divas reizes biežāk nekā vīriešiem. Iespējams, jautāsiet – kā var būt, ka, piemēram, 30 gadus viss ir bijis kārtībā, tad pēkšņi izveidojas alerģiska reakcija uz ko tādu, ar ko esat bijuši saskarē visu mūžu. Visbiežāk patiesais aukstuma nātrenes rašanās iemesls nav zināms, taču dažkārt cilvēks pārslimo kādu vīrusa infekciju, kas var būt kā palaidējmehānisms šādai reakcijai.
Izpausmes uz ādas
Simptomi var būt ļoti atšķirīgi katram ar aukstuma nātreni slimojošajam. Interesanti, ka ādas izmaiņas (nātres dzēlienam līdzīgo ainu) novēro tikai tajā ķermeņa vietā, kas ir nokļuvusi kontaktā ar aukstumu. Pazīmes uz ādas kļūst pamanāmas aptuveni 2–5 minūtes pēc ādas saskares ar aukstumu un ilgst dažas stundas (reti – līdz pat divām diennaktīm), tad – pāriet.
Sārtie, niezošie, virs ādas piepaceltie veidojumi var būt lokalizēti kādā vienā ķermeņa vietā, kas bijusi tiešā saskarē ar aukstumu, piemēram, turot rokās aukstu priekšmetu, izpausmes būs uz plaukstām. Ja lūpas nokļūst saskarē ar aukstiem dzērieniem, var novērot lūpu tūsku. Ja cilvēks iebrien aukstā ūdenī līdz ceļgaliem, tad nātrene būs no pēdām līdz ceļgaliem, bet augstāk āda būs tīra un neskarta. Ādā notiekošās izmaiņas var sagādāt ne tikai vizuālas izmaiņas, bet radīt ar subjektīvu diskomfortu, kas atgādina kņudināšanu vai pat dedzinošu sajūtu.
Daļai cilvēku, kam diagnosticēta aukstuma nātrene, līdzīgi var reaģēt arī gļotādas, piemēram, mutes dobumā. Nereti tik ikdienišķa situācija kā saldējuma ēšana vai auksts dzēriens var izraisīt mutes gļotādu tūsku un pat radīt elpošanas traucējumus.
Lēciens ūdenī var būt bīstams
Retos gadījumos var attīstīties pat dzīvību apdraudošs stāvoklis – anafilakse – sistēmiska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar elpošanas un sirdsdarbības traucējumiem, sāpēm vēderā vai pat asinsspiediena strauju krišanos. To izraisa šķidruma izkļūšana no asinsvadiem apkārtējos audos, kā rezultātā var iestāties samaņas zudums. Biežākais iemesls smagām, sistēmiskām aukstuma nātrenes reakcijām cilvēkiem, kuriem jau ir atklāta aukstuma alerģija, ir lēciens vai pelde aukstā ūdenī.
Kā saprast, vai tā tiešām ir aukstuma nātrene
Bieži vien cilvēks pats pamana sakarību – pēc saskarsmes ar aukstām lietām pieskāriena vietās parādās ādas izmaiņas un ar šādiem novērojumiem vēršas pie dermatologa vai alergologa. Ārsts, lai apstiprinātu diagnozi, veic šādu procedūru – aplicē ledus gabaliņu un novēro ādas izmaiņas. Pasaulē lielākajos alerģiju centros ir modernas, automatizētas iekārtas, ar kuru palīdzību var noteikt aptuveno temperatūru, kuru sasniedzot parādās nātrene. Katram cilvēkam šī temperatūras latiņa ir individuāla.
Nosedzošas drēbes un medikamenti
Lai profilaktiski novērstu aukstuma nātrenes parādīšanos, jāvelk siltas, ķermeni nosedzošas drēbes un uz atklātajām vietām jāklāj biezi, ādu aizsargājoši krēmi, taču arī tas ne vienmēr pasargā no nātrenes parādīšanās. No medikamentiem visbiežāk tiek lietoti antihistamīna grupas preparāti, kas iedarbojas uz histamīnu, to nomācot. Histamīns ir viena no galvenajām vielām, kuras ietekmē rodas nātrene. Lai arī antihistamīna preparāti neārstē pašu aukstuma alerģiju, to lietošana mazina jau esošos ādas simptomus un novērš to parādīšanos no jauna, kā arī mazina niezi, kas ir viens no subjektīvi traucējošākajiem simptomiem. Atkarībā no slimības smaguma pakāpes antihistamīna līdzekļa devu un lietošanas biežumu pielāgo ārsts. Aptiekās pieejams plašs antihistamīnu preparātu klāsts ar dažādām aktīvajām vielām.
Kā atnāk, tā aiziet
Tas, vai aukstuma nātrene kādreiz pāries, ir ļoti individuāli. Neviens ārsts nevar pateikt, vai un kad tā pāries. Kādam aukstuma nātrene kā spontāni parādījusies, tā pāries jau pēc dažām nedēļām vai mēnešiem. Aptuveni pusei cilvēku, kas reiz piedzīvojoši aukstuma nātreni, tā pāriet pēc vidēji četriem, pieciem gadiem, bet vēl kādam tā var saglabāties visu mūžu, tiklīdz āda nonāk saskarē ar aukstumu. Svarīgi ir saprast, vai tas, kas notiek ziemā ar ādu, patiešām ir īsta aukstuma nātrene vai tomēr – normāla ādas reakcija uz aukstumu.
