Gunita Čalovska: Ādas izmaiņas, kas var liecināt par “COVID-19” infekciju

Lai arī “COVID-19” vīrusa infekcijas apmēri pasaulē mazinās, cilvēki joprojām  ar to slimo, sastopoties gan ar klasiskiem augšējo elpceļu simptomiem, gan retākām slimības izpausmēm - piemēram, dažādām ādas problēmām.

Runājot par ādas izmaiņām, kas saistītas ar “COVID-19” infekciju, būtiski saprast, ka tās var radīt gan pats vīruss, gan saslimšanas brīdī lietotie medikamenti un pavisam atsevišķa grupa - vakcīnas izraisītās reakcijas. Šajā rakstā aplūkosim biežākās iespējamās ādas reakcijas, kas saistītas ar aktīvu “COVID-19” infekciju, un tās ārstēšanā izmantoto medikamentu radītajām ādas izmaiņām.

Mehānisms kā COVID-19 vīruss ietekmē ādu

“SARS-CoV-2” vīrusa iekļūšanai organismā viens no pamatmehānismiem ir  piesaistīšanās specifiskiem ACE2  receptoriem. “SARS-CoV-2” vīrusa klātbūtne ādas paraugos saistīta ar piesaistīšanos specifiskiem ACE2 receptoriem, kas atrodas ādas kapilāru izklājošo šūnu (endotēlija) šūnās. Ņemot vērā, ka šie receptori neatrodas  galvenajās ādas virsējās daļas šūnās - keratinocītos un melanocītos, vīruss nespēj iekļūt un inficēt ādu tieši, ādas iesaistīšanās ir netieša, kas rodas dermas asinsvadu endotēlija šūnu infekcijas dēļ.

Biežāk novērotās ādas reakcijas:

1. masalām līdzīgi izsitumi.

Masalām līdzīgie izsitumi ir visbiežāk novērotā ādas reakcija gan uz pašu vīrusu, gan kā blakne un infekcijas ārstēšanā izmantotajiem medikamentiem. Visā ķermeņa virsmā novēro ādas līmenī vai nedaudz virs ādas piepaceltus sārtus elementus, kas var būt savā starpā saplūstoši, reizēm - niezoši. Var rasties uz ādas gan saslimšanas brīdi, gan arī pēc izveseļošanās;

2. nātrenes tipa izsitumi jeb urtikārija.

Nātrenes tipa izsitumiem raksturīgi nedaudz virs ādas līmeņa esoši, ar gaišāku centrālo daļu, niezoši, reizēm - dedzinoši, neregulāras formas elementi, kas vizuāli atgādina ādas izmaiņas, kas novērojamas, ja ādai pieskaras nātre. Interesanti, ka nātrenei līdzīgie ādas izsitumi reizēm rodas pirms pārējām COVID-19 infekcijas pazīmēm un var būt kā agrīna infekcijas pazīme.

3. pūslīšveida izsitumi jeb vezīkulas.

Izsitumi atgādina vējbaku izsitumus - pūslīši ar caurspīdīgu šķidrumu iekšpusē rodas 4 līdz 30 dienas pēc tipisko COVID-19 infekcijas simptomu rašanās. Uz ādas saglabājas vidēji 10 dienas;

4. kovid-pirksti un citas pēdu ādas izmaiņas.

Bērniem, pusaudžiem un gados jauniem pieaugušajiem pēdu un plaukstu virsmās novēro apsārtumu, kas reizēm iegūst violetu nokrāsu, reizēm ir tūska, pūslīši, nieze un/vai sāpes. Dažkārt rodas sāpīgi sabiezējumi vai strutu sakopojumi. Ādas izmaiņas atgādina ādas apsaldējumu, lai gan āda aukstuma iedarbībai netiek pakļauta. Izmaiņas pāriet vidēji divu līdz astoņu nedēļu laikā;

5. mikrotrombu izraisītas ādas izmaiņas (livedo, purpura, nekroze) saistītas ar smagākas gaitas COVID-19 infekciju, ko novēro pieaugušajiem un senioriem. Nereti Intensīvās terapijas nodaļās hospitalizētām personām ar citām blakus saslimšanām, to skaitā arī dažādām koagulopātijām - asinsreces traucējumiem. Šīs izmaiņas novēro uz kājām, retāk - citās ķermeņa daļās. Bojājumi var sastāvēt no maziem vai lielākiem krāsas maiņas plankumiem, kas var būt sarkani vai purpursarkani. Reizēm uz ādas novēro sārti violetas nokrāsas plankumaina tipa ādas izmaiņas - tīklveida, mežģīņveida, līdz pat audu išēmijai un nekrozei.

Vairāk nekā pusē gadījumu ādas izmaiņas novēro akrālajās virsmās - tas ir, uz pēdām un plaukstām, tikai tad biežuma ziņā ierindojas ādas izmaiņas uz ekstremitātēm vai visā ķermeņa virsmā. No subjektīvām sajūtām visbiežāk cilvēki norāda ādas niezi vai to, ka ādas izmaiņas nejūt. Salīdzinoši retāk novēro sāpes vai ādas dedzināšanu.

Protams, vairumā situāciju bez minētajām ādas izpausmēm vienlaikus novēro arī vispārējus simptomus - drudzi, drebuļus, klepu, elpas trūkumu, nogurumu, sāpes rīklē, muskuļu sāpes, garšas un/vai ožas zudumu, galvas sāpes.

Izmaiņas gļotādās

Šos specifiskos receptorus, kas ļauj vīrusam piesaistīties un iekļūt organismā, atrod arī mutes gļotādā un tie rada gļotādas izmaiņas. Disgēzija jeb garšas izmaiņas ir vienas no pirmajām ar COVID-19 saslimušajiem novērotajām izmaiņām mutes dobumā. Citas vizuāli identificējamas izmaiņas - sārtāki punkti gļotādās (enantēma), violeti punkti, kas radušies sīku asinsizplūdumu veidā (petehijas), erozijas un/vai čūlas.

Cik ilgi saglabājas ādas izsitumi?

Izsitumu laiks uz ādas ir no divām līdz 14 dienām, vidēji - astoņas dienas, taču daļa no ādas izmaiņām var saglabāties līdz pat vairākām nedēļām.

Kā ārstē ādas izsitumus?

Tāpat kā pašai COVID-19 infekcijai nav specifiskas ārstēšanas, arī lielākā daļa iespējamo ādas izmaiņu pāriet paši no sevis. Lai mazinātu izsitumu radītās subjektīvās sajūtas - niezi vai ādas diskomfortu, ieteicams ādu atvēsināt, pieliekot vēsuma kompreses, mazgāties vēsa dušā, izvairīties no ādas kasīšanas, jo tas ir mehānisms, kas situāciju padara tikai sliktāku. Var lietot bezrecepšu atvēsinošus vai pretniezes līdzekļus. Atsevišķos gadījumos ārsts var noteikt arī kādus specifiskus līdzekļus ādai vai antihistamīnus iekšķīgai lietošanai, kas atvieglo simptomus un paātrina to izzušanu no ādas.

Pacientam ar “COVID-19”, kuram ir ādas bojājumi, svarīgi izslēgt iespējamās diferenciāldiagnozes, pirms ādas stāvokli attiecināt tikai uz konkrētā vīrusa infekciju. Izmeklējot šos pacientus, jāņem vērā, ka visas iepriekš raksturotās ādas izmaiņas var radīt ne tikai Covid-19 infekcija, bet arī citas vīrusu infekcijas, medikamentu reakcijas un citi ādas, ar “COVID-19” infekciju nesaistīti stāvokļi.

Izsitumi no lietotajiem medikamentiem

Arī paši medikamenti, ko lieto “COVID-19” ārstēšanā, var izraisīt ādas reakcijas. Biežāk lietotās medikamentu grupas ir dažādi sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, pretvīrusu medikamenti, paracetamols. No medikamentu izraisītajām reakcijām visbiežāk novēro masalām līdzīgos izsitumus, tas ir, sīkus sārtus ādas līmeņa vai minimāli virs ādas piepaceltus elementus.

Noslēgumā

Lai arī “COVID-19” pandēmija pasaulē, iespējams, sāk mazināt savu aktualitāti, tikai vairākus gadus dzīvojot “COVID-19” pandēmijas ēnā, rodas lielāka izpratne arī par citu orgānu iesaisti šī vīrusa ietekmē, kas rezultātā var būt arī kā prognostisks slimības smaguma rādītājs.

Foto: Pexels.com

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!