Gundars Krauklis: Sievietei jādzīvo ar divām krūtīm!

Ik gadu saslimstība ar krūts vēzi pieaug. Kopš 1983. gada, kad Latvijā sāka reģistrēt vēža pacientus, tā ir dubultojusies, turklāt šis skaitlis būtiski pieaug sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Diemžēl aptuveni 70% sieviešu no krūts vēža skrīninga grupas piedāvāto iespēju veikt bezmaksas profilaktisko pārbaudi neizmanto, tāpēc bieži vien audzējs tiek atklāts tik vēlīni, ka to nav iespējams izoperēt, un ir jau attīstījušās metastāzes... Savukārt tām, kurām ļaundabīgā slimība atklāta agrīni, mūsdienu medicīnas iespējas piedāvā ne vien izoperēt audzēju, bet arī kvalitatīvi atjaunot slimības skarto krūti. Plašāk par krūšu rekonstrukcijas operācijām stāsta plastikas ķirurgs GUNDARS KRAUKLIS.

Krūšu rekonstrukcija ir viena vai vairākas operācijas, kuru laikā sievietei, kam nācies krūti zaudēt, to atjauno iespējami līdzīgu esošajai. Visbiežākais iemesls krūts noņemšanai jeb mastektomijas operācijai ir onkoloģiska slimība, bet retākos gadījumos krūti var nākties atjaunot pēc traumām, piemēram, smagiem apdegumiem vai strutaina procesa.

Onkoloģijas problēma Latvijā ir ļoti aktuāla, un katru gadu vairāk nekā 1100 sievietēm konstatē krūts audzēju. Ja audzējs vēl ir pavisam neliels, parasti izdodas to izoperēt, krūti saglabājot. Bet aptuveni 400 no krūts vēža pacientēm veic mastektomiju – krūts pilnīgu noņemšanu, un apmēram 300 no viņām – gan kopējā veselības stāvokļa, gan audzēja stadijas dēļ – būtu piemērotas kandidātes krūts rekonstrukcijai. Dažkārt veic arī tā sauktās profilaktiskās mastektomijas pacientēm, kurām ir augsts vēža risks, piemēram, ja vienā no krūtīm konstatēts audzējs un tas ir pārmantots pa mātes līniju, veic abu krūšu noņemšanas operāciju.

Krūšu rekonstrukcijas iespējas

Krūts atjaunošanu pēc audzēja operācijas iespējams veikt vai nu uzreiz, vai pēc noteikta laika – atkarībā no tā, kādā stadijā audzējs atklāts un kādu ārstēšanu ieplānojis onkologs. Ja audzējs ir neliels, kā jau minēts, iespējams veikt sektoriālu krūts rezekciju, izgriežot audzēju, bet krūti saglabājot. Tomēr bieži nākas veikt pilnīgu krūts noņemšanu, kam arī ir iespējami varianti. Piemēram, ķirurgs var izņemt tikai krūšu dziedzeraudus, saglabājot ādu un krūtsgalu – areolas kompleksu. Plastikas ķirurgs pārņem operācijas gaitu un krūts rekonstrukciju veic uzreiz, proti, aizpilda defektu ar pašas pacientes audiem, kas ņemti no vēdera vai muguras, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī implantu vai espanderu (audu izstiepšanai, lai vēlāk varētu ievietot implantu), izveidojot operēto krūti iespējami līdzīgu otrai. Tā sauktās vienetapa operācijas ir optimālās, jo sievietei nav jāpārcieš psiholoģiski pats depresīvākais moments – palikšana bez krūts –, jo viņa gan aiziet uz operāciju, gan atgriežas no tās ar abām krūtīm. Vieta audu ņemšanai tiek izvēlēta vēdera lejasdaļā – tā, lai rētu pēc operācijas nosedz biksītes (starp citu, šī metode ir vienlaikus arī iespēja atbrīvoties no liekajiem taukaudiem uz vēdera), savukārt, ja audi tiek ņemti no muguras, rētu paslēpj krūšturis. Vizuāli lielākoties abas krūtis ir līdzīgas un labi izskatās gan krūšturī, gan bez tā, vienīgās sekas, kas atgādina par operāciju, ir krūtsgala jušanas izmaiņas. Par laimi, ar katru gadu palielinās to sieviešu skaits, kurām audzēju konstatē agrīnās stadijās, tādēļ pieaug arī iespējas veikt šādas vienetapa operācijas.

Tām sievietēm, kurām audzēja ārstēšana prasa totālu krūts noņemšanu un papildus veic arī staru un ķīmijas terapiju, par krūts atjaunošanu varam domāt tikai pēc aptuveni pusgada, jo ir riskanti apstarot krūti, kurā ir ievietots implants – var rasties komplikācijas. Šādos gadījumos parasti veicam tā saukto atlikto atjaunošanu jeb divetapu operāciju, kad vispirms rekonstruējam krūti – līdzīgi, kā aprakstītajā vienetapa operācijā, un pēc tam atjaunojam krūts zirnīti (tā ir ambulatora operācija) un uztetovējam brūno krāsu areolai.

Sievietes, kurām veikta krūšu rekonstrukcija, parasti ir apmierinātas un priecīgas, ka to izdarījušas.

Krūts rekonstrukcija ar lēveri no muguras                               Krūts rekonstrukcija ar lēveri no vēdera priekšējās sienas                   

www.cancer.org

Pirms un pēc rekonstrukcijas

http://sudburyplasticsurgery.ca/breast/reconstruction/

Pašlaik valsts neapmaksā

Līdz 2009. gadam Latvijā bija iespējams veikt valsts apmaksātas krūts atjaunošanas operācijas, un šo iespēju izmantoja daudzas sievietes. Taču, kopš krūšu atjaunošanas programma vairs nepastāv un par operāciju jāmaksā pašai (1500–3000 eiro), reti kura to var atļauties... Jāteic, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur šī situācija ir tik skarba, un tas ir diezgan nožēlojam. Kopā ar Onkologu asociācijas pārstāvjiem esam centušies panākt programmas atjaunošanu, to ir darījušas arī sieviešu organizācijas, tomēr ir pagājuši teju 10 gadi, kopš finansējumu noņēma, bet dzirdīgas ausis neesam sasnieguši. Vienīgais, ko patlaban valsts apmaksā, ir ārējā protēze, kuru liek krūšturī, taču ar šīm protēzēm nav diez ko ērti dzīvot, jo, piemēram, ejot peldēties, tā var izkrist, radot sievietei neērtības un piesaistot ziņkārīgus skatienus no malas.

Salīdzinājumam – citās valstīs šai nozarei ir veltīta pietiekama uzmanība, piemēram, Norvēģijā ir likums, kas nosaka, ka kopš tā brīža, kad paciente ir gatava un vēlas veikt krūts rekonstrukciju, tā jānodrošina triju mēnešu laikā. Ja šajā laikā neiekļaujas, sieviete var celt pretenzijas. Amerikā savukārt ir likums, kas nosaka, ka krūts audzēju operācijām obligāti jāturpinās ar krūšu rekonstrukciju, kuru apmaksā apdrošināšana, tostarp arī privātie apdrošināšanas uzņēmumi.

Motivējot sieviešu organizācijas aktīvāk aktualizēt šo problēmu, varu pastāstīt amerikāņu kolēģu stāstu par to, kā viņi pie šāda likuma tika – Amerikā līdzīga situācija bijusi, šķiet, līdz astoņdesmito gadu vidum, taču tad sieviešu tiesību aizstāvju organizācijas panākušas, ka šis jautājums tiek pacelts līdz augstākajam līmenim – balsošanai Senātā, kur balsstiesīgie to apstiprināja.

Līdzīgi būtu jāizdara arī pie mums – jādod iespēja mūsu 100 Saeimas deputātiem balsot par to, ka sievietēm nepieciešama šāda valsts apmaksāta programma.

Varbūt varētu sākt ar mazumiņu – 50, 80 vai 100 operācijām gadā –, jo tad vismaz sievietei būtu cerība, ka savu rindu sagaidīs (līdzīgi kā, piemēram, cilvēks, kas gaida rindā uz gūžas vai ceļa protēzi, zina, ka pēc trim vai pieciem gadiem šo pakalpojumu tomēr saņems).

Problēma, ko sabiedrība neizprot

Esmu novērojis, ka lielai daļai sabiedrības, īpaši vīriešiem ir neizpratne par šīs problēmas nozīmīgumu sievietes dzīvē. Pagājušajā gadā piedalījos konferencē sakarā ar zaļā koridora tēmu, klātesot gan toreizējam ministram, gan Latvijas Onkoloģijas centra pārstāvjiem, un pievērsu uzmanību šim jautājumam, bet konferences vadītājs – žurnālists – par manis sacīto bija neizpratnē un sprieda, ka slikti taču ir tikai tobrīd, kamēr ir audzējs, bet vienas krūts trūkums nekas traks nav un tas var gaidīt, vai arī to var apmaksāt par privātajiem līdzekļiem... Tāds, lūk, ir izglītota vīrieša viedoklis, ko viņš pauž publiski.

Domāju, ka līdzīgs viedoklis ir vēl daudziem, taču vieglākai uztverei es šo problēmu parasti salīdzinu ar automašīnas remontu – mašīnai pārplīst riepa, cilvēks aizbrauc uz darbnīcu un riepu salabo, taču gaisu ielaist aizmirst. Būtībā mašīna ir vesela, tai ir visas četras riepas, un ar to pat mazliet var pabraukt. Līdzīgi ir ar sievieti – krūts ir izārstēta, taču tālākā dzīve sievietei jāpavada ar asimetrisku ķermeni.

Nav mazsvarīgi, ka sievietes, kuras spiestas sadzīvot ar slimības sekām, pārsvarā ir ekonomiski aktīvas un motivētas; viņām ir ģimene un bērni, tādēļ viņas ir cīnītājas, un mums atliek tikai palīdzēt.

Apburtais loks

Būtiski, ka krūts rekonstrukcijas programmas neesamība rada arī tādu kā apburto loku krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā kopumā, jo sievietes pat tad, ja krūtīs kaut ko satausta, baidās nākt uz pārbaudēm. Viņas nevēlas zaudēt savas ķermeņa anatomiskās proporcijas, nevēlas pieļaut, ka krūti nogriež un tās vietā atstāj gludu vietu. Ja būtu garantija, ka pēc audzēja operācijas krūts noteikti tiks atjaunota, ļoti iespējams, ka mēs saskartos ar mazāk ielaistām audzēja stadijām, jo sievietes drosmīgāk vērstos pie ārsta. 

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada aprīļa numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!