Guna Havensone: Dzīve bez glutēna

Pašlaik šis sauklis  – dzīve bez glutēna – ir kļuvis par jaunu modes tendenci. Bezglutēna diēta sola, ka kļūsim veselāki un uzlabosim savu dzīves kvalitāti – kļūsim vieglāki, ātrāki un veiksmīgāki, gluži kā pasaules pirmā rakete Novaks Džokovičs, veicot pārmaiņas uzturā, servēja uzvarai.

Ar vienotu terminu – glutēns jeb lipeklis – tiek apzīmētas dažādos graudaugos esošās olbaltumvielas prolamīni. Kviešos – gliadīns, miežos – hordeīns un rudzos – sekalīns. Izņēmums ir auzās esošā olbaltumviela avenīns, kam pētījumos nav konstatēta nelabvēlīga ietekme uz gremošanas trakta gļotādu. Lipekļa daudzums ir viens no graudaugu kvalitātes rādītājiem, pateicoties tam, mēs varam izcept labas formas maizi un pagatavot lielisku pastu. Lipeklis piesaista ūdeni, dodot mīklai elastību un piešķirot mīklas izstrādājumiem sīkstumu.

Glutēnu saturoši produkti

Kvieši: manna, kuskuss, bulgurs, plēkšņu vai speltas kvieši, kamut (khorasan), durum, semolina kvieši, kviešu maize, tradicionālā rudzu maize, konditorejas izstrādājumi un makaroni, nūdeles, sausās brokastu pārslas, kviešu dīgsti. Miltus un kviešu cieti (maltodekstrīnu) var saturēt arī:

- cīsiņi un desas, žāvējumi ar E piedevām, jebkuri gaļas un zivju pusfabrikāti (surimi);

- majonēze, sojas mērce, citas mērces – terijaki;

- zivju konservi tomātu mērcē;

- buljona kubiņi, hidrolizēti dārzeņu olbaltumi, garšvielu maisījumi;

- piena produkti ar piedevām: jogurti, biezpiena sieriņi;

- šokolāde, karameles, ledenes, jebkuri saldumi bez pārsvītrotās vārpas zīmes (skat. attēlu).

Rudzi: rudzu pārslas, rudzu maize, iesals, Latvijā ir arī jogurti, deserti un saldējums ar rupjmaizi!

Tritikāle: tritikāles pārslas.

Mieži: grūbas, miežu putraimi, miežu pārslas, produkti, kas satur miežu iesalu, alus, kvass, sausās brokastis, iesala dzērieni, kafijas dzērieni, šokolāde, buljona kubiņi.

Esiet uzmanīgi: sauso brokastu pārslas, pat ja tās ir kukurūzas pārslas, gandrīz vienmēr tiek apstrādātas ar iesalu!

Skatiet arī http://www.dzivebezglutena.lv.

Sabiedrības interese par glutēna nozīmi uzturā pieaug. No vienas puses, uztura speciālisti un ārsti dietologi mums iesaka ēst vairāk veselīgo pilngraudu produktu, no otras puses, mūs informē par kviešu negatīvo ietekmi uz veselību. Amerikāņu kardiologa Viljama Deivisa grāmata Kviešu vēderiņi ir kļuvusi pat par bestselleru. Protams, varam piekrist apgalvojumam, ka šajā grāmatā izklāstītie fakti ir atspoguļoti tendenciozi. Žurnāls Cereal Foods World ir publicējis grāmatas galveno tēžu zinātnisku analīzi, kurā norāda uz puspatiesībām, bet jāatzīst, ka vairākums autora izklāstīto tēžu pamatojas uzturzinātnē.

Tiešām, daži cilvēki lipekli nepanes. Nepanesība var izpausties trīs dažādos veidos:

• alerģija no kviešiem, pēc dažādiem datiem, ir 0,5–9% pasaules iedzīvotāju;
• celiakija 0,5–1% pasaules iedzīvotāju;
• paaugstināts jutīgums pret glutēnu ir 0,5–13% pasaules iedzīvotāju.

Alerģija no kviešiem

Alerģija rodas, organisma imūnajai sistēmai pastiprināti reaģējot uz kviešu olbaltumiem.

• Organisms izstrādā specifiskas antivielas pret kviešu olbaltumu.
• Alerģija var izraisīt visdažādākos simptomus: pietūkumu, niezi mutes dobumā, rīklē; aizsprostotu degunu, iekaisušas, asarojošas acis  un apgrūtinātu elpošanu; nātreni; sliktu dūšu, vemšanu vai caureju.

• Šī alerģija var arī būt ļoti spēcīga un izraisīt anafilaksi – dzīvībai bīstamu imūno reakciju.
• Pirmie alerģijas simptomi parādīsies pēc dažām minūtēm vai stundām pēc kviešu apēšanas.

Kviešu izslēgšana no uztura ir primārā terapija.

Celiakija

Celiakija ir autoimūna gremošanas trakta slimība, kas attīstās ģenētiski predisponētiem indivīdiem (HLA DQ2/ DQ8 haplotipi). Slimība attīstās personām ar vismaz vienu celiakijas riska alēli. Glutēna klātbūtnē organismā izveidojas specifiskas antivielas, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos.

• Glutēns pat nelielā daudzumā izraisa neadekvātu imunoloģisku reakciju, kuras dēļ veidojas iekaisums tievajās zarnās un tievās zarnas bārkstiņas iet bojā. Normālā bārkstiņu darbība ir ļaut uzturvielām no uzņemtās pārtikas uzsūkties zarnās. Celiakijas slimniekiem gļotādas bārkstiņas tiek bojātas, un tādējādi tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā.
• Celiakijas simptomi ir ļoti dažādi, var būt pastāvīgi vai parādīties tikai laiku pa laikam. Biežāk sastopamas šādas veselības problēmas: gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums, vēdera sāpes un vēdera pūšanās, svara zudums vai pieaugums.
• Cilvēkiem ar celiakijas slimību var arī nebūt nekādu simptomi, bet komplikācijas var attīstīties un parādīties jebkurā laikā: nomākts garastāvoklis vai depresija, hronisks nogurums, anēmija, nepietiekama attīstība bērniem, hroniskas čūlas mutē, dermatīts, kaulu sāpes, neauglība, atkārtoti spontānie aborti.

Vienīgais ārstēšanas veids ir stingras bezglutēna diētas ievērošana mūža garumā. Sākot bezglutēna diētu, 6 nedēļās sadzīst zarnu bojājumu vietas un novēro simptomu mazināšanos.

Atpazīt tieši celiakiju ir diezgan grūti, jo daudzi simptomi ir līdzīgi kā citām slimībām. Celiakiju var sajaukt ar kairinātas zarnas sindromu, dzelzs deficīta anēmiju, kuru izraisījis menstruālo asiņu zudums, iekaisīgām zarnu slimībām, divertikulozi, zarnu infekcijām un hroniska noguruma sindromu. Rezultātā celiakija ilgi paliek nediagnosticēta.

Glutēna nepanesība – paaugstināts jutīgums pret glutēnu

Glutēna nepanesības gadījumā:

• negatīvi kviešu alerģijas testi;

• negatīvi celiakijas seroloģiskie testi (audu transglutamināzes vai antiendomīzija IgA klases antivielas), ja nav IgA deficīta;

• normāla divpadsmitpirkstu zarnas gļotāda.

Paaugstināts tievo zarnu jutīgums var būt saistīts ar nespēju pilnvērtīgi sagremot dažus produktus vai ar cauro zarnu sindromu – paaugstinātu zarnu caurlaidību, piemēram, laktozes jeb piena cukura nepanesība, simptomus rada piena produktu ēšana vai kviešu produktu – maizes un svaigu bulciņu, pīrādziņu – nepanesība, savukārt simptomus nerada grauzdētas maizes ēšana. Iespējams, vainīgas ir citas produktu sastāvdaļas – FODMAP (īso ķēžu ogļhidrāti, nosaukums radies no angļu valodas vārdu pirmajiem burtiem – Fermentable, Oligo-, Di-, Mono-saccharides And Polyols): fruktāni (kviešos un rudzos), oligosaharīdi (pākšaugos, kāpostos), disaharīdi (piena produktos), monosaharīdi (āboli, bumbieri, medus) un polioli (sīpoli, sēnes). Zarnu jutīgumu var veicināt kofeīns, alkohols, pārtikas piedevas – nātrija glutamāts, saldinātāji, aromatizētāji, histamīns (sēnes, alkohols).

Atcerēsimies, ka gremošanas trakts ir ļoti jutīgs, gremošanas traucējumi var rasties, kad esam slimi, noguruši vai stresā.

• Simptomi – gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums, vēdersāpes un vēdera pūšanās. Izpausmes uz ādas – izsitumi, dermatīti, nieze.
• Simptomi parādīsies vairākas stundas pēc kviešu apēšanas, un to smagums būs atkarīgs no apēstā produkta daudzuma (pretēji ir alerģijas un celiakijas gadījumā, kad simptomus rada pat niecīgi glutēna daudzumi).

Simptomu mazināsies vai izzudīs 2–6 nedēļu laikā, sākot diētu bez glutēna. Pēc simptomu izzušanas var atsākt ēst glutēnu saturošus produktus, bet jānoskaidro, kāds ir tolerējamais produkta apjoms – cik daudz un bieži tos var iekļaut ikdienas maltītēs, neradot problēmas gremošanai.

Daži pacienti ir tik fokusēti uz glutēna izslēgšanu, ka aizmirst par to, cik svarīgs ir sabalansēts uzturs! (Skat. 1. tabulu un shēmu).

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada jūnija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!