Guna Bīlande: D vitamīna nozīme imunitātē

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns ar daudzveidīgām funkcijām cilvēka organismā. Tā deficīts ir pasaules mēroga veselības problēma, kas saistīta ar daudzām akūtām un hroniskām slimībām, tostarp infekcijas slimībām un tādām autoimūnām slimībām kā multiplā skleroze, 1. tipa diabēts un reimatoīdais artrīts, kā arī sirds un asinsvadu slimības, insults un 2. tipa diabēts. Virknē pētījumu ir secināts, ka D vitamīna deficīts ir saistāms ar depresiju un neirokognitīvo disfunkciju, vairākiem ļaundabīgiem audzējiem un vispārēju mirstības palielināšanos.

Valstīs, kas atrodas ziemeļu platuma grādos, arī Latvijā, vairākus mēnešus gadā saules ultravioletais starojums ir nepietiekams D vitamīna izveidei ādā, tāpēc tas jālieto papildus medikamentu vai uztura bagātinātāju veidā. Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka vairāk nekā 85% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis.

Ir divu formu D vitamīns:

• D3 vitamīns jeb holekalciferols,
• D2 vitamīns jeb ergokalciferols.

D3 vitamīns (holekalciferols) saules ultravioleto staru B spektra (UVB) (290–315 nm) ietekmē veidojas ādā, kā arī to var uzņemt ar uzturu, lielākoties ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. To satur mencas (īpaši aknas), lasis, sardīnes, olas un piena produkti. Savukārt D2 vitamīns veidojas tikai dažās sēnēs un augos.

D vitamīns, kas organismā veidojas saules iedarbībā vai tiek uzņemts ar pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem, ir bioloģiski inerts, un tā aktivēšanai organismā jāveic divas hidroksilācijas. Pirmā rodas aknās un pārvērš D vitamīnu par 25-hidroksiD [25(OH)D], ko sauc arī par kalcidiolu. Otrā notiek galvenokārt nierēs un veido fizioloģiski aktīvo 1,25-dihidroksiD [1,25(OH)2D], ko dēvē arī par kalcitriolu.

Lai noteiktu D vitamīna līmeni organismā, laboratoriski asins plazmā nosaka 25(OH)D vitamīna jeb kalcidiola līmeni, kas ir labākais D vitamīna statusa rādītājs. Kalcidiola jeb 25(OH)D koncentrācija asins serumā ir labākais D vitamīna kopējā daudzuma organismā rādītājs, jo tā ir galvenā asinsritē cirkulējošā D vitamīna forma, kas atspoguļo D vitamīna daudzumu, kas uzņemts no pārtikas un uztura bagātinātājiem, turklāt tā pussabrukšanas periods ir pietiekami ilgs – aptuveni 15 dienas. Laboratoriski noteikt kalcitriolu jeb 1,25(OH)D3 nav lietderīgi, jo tā pussabrukšanas periods ir tikai 4–6 stundas, un tā koncentrācija organismā ir zema.

1. tabula. 25(OH) D vitamīna novērtējums

2. tabula. Latvijā rekomendētās D vitamīna devas (dienā ieteicamā D vitamīna vidējā deva), 10 mg D vitamīna atbilst 400 SV (IU) vienības

Mūsdienās, kad visā pasaulē novērotais paaugstināta ķermeņa svara un aptaukošanās līmenis un D vitamīna deficīts ir savstarpēji cieši saistītas medicīnas problēmas, kurām ir kaitīga ietekme uz veselību lielās pacientu populācijās. Veselības aprūpes speciālistiem būtu nepieciešams pielāgot D vitamīna terapeitiskās devas atkarībā no pacienta ķermeņa svara.

Joprojām turpinās dažāda veida pētījumi par D vitamīna ieguvumiem dažādās pacientu grupās. Var droši teikt, ka D vitamīns mūsdienās tiek skatīts nevis kā skeleta un zobu veselībai nepieciešams vitamīns, bet gan kā steroīds hormons ar pleotropiem efektiem, kuram ir nozīme arī imūnās sistēmas darbībā, autoimūno slimību kontrolē, onkoloģijā un reimatoloģijā.

Ne velti šobrīd arvien biežāk zinātniskajā literatūrā D vitamīns tiek dēvēts par D-hormonu [1,25(OH)2D] un nozīmīgu imūnās sistēmas regulatoru, kas inhibē autoimūno slimību attīstību, kā arī iekaisīgu zarnu slimību, reimatoīdā artrīta, multiplās sklerozes un 1. tipa cukura diabēta risku. D vitamīna deficīts var pasliktināt psihoemocionālo stāvokli, izraisot nespēku, nogurumu, miega traucējumus un apātiju.

Ir noskaidrots, ka D vitamīnam ir būtiska loma organismā papildus ierastajai ietekmei uz kalcija un kaulu homeostāzi. Tā kā imūnšūnām (B šūnām, T šūnām un antigēnu prezentējošām šūnām) ir D vitamīna receptori un tās visas spēj sintezēt aktīvo D vitamīna metabolītu, D vitamīns spēj darboties autokrīnā veidā vietējā imunoloģiskā vidē. D vitamīns var modulēt iedzimto un adaptīvo imūnreakciju. Savukārt šī vitamīna deficīts ir saistīts ar paaugstinātu autoimunitāti, kā arī paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām. Tā kā imūnšūnas autoimūno slimību gadījumā reaģē uz D vitamīna pozitīvo iedarbību, tad, ja cilvēkam ar autoimūnu slimību ir D vitamīna deficīts, tā novēršanai, lietojot D vitamīna preparātu, labvēlīgās ietekmes rezultāts krietni var pārsniegt klasiski ekspektējamo ietekmi uz kaulu un kalcija homeostāzi.

D vitamīnam ir arī spēcīga pretiekaisuma iedarbība, kas var arī tieši antagonizēt vīrusa, kas izraisa COVID-19, un tā receptoru (ACE2 receptoru) iedarbību, tādējādi mazinot iekaisumu plaušu epitēlija šūnās, kā arī palielinot vīrusa autofāgiju un samazinot vīrusa replikāciju.

Hospitalizētiem COVID-19 pacientiem, kuriem bija vismaz pietiekams D vitamīna līmenis (vismaz 30 ng/ml), ievērojami samazinājās nevēlamo klīnisko rezultātu risks, tostarp bezsamaņa, hipoksija un pat nāve. Turklāt viņiem bija arī zemāks iekaisuma marķiera (CRO) līmenis un augstāks limfocītu daudzums asinīs.

Randomizētos pētījumos un metaanalīzēs ir pierādīts, ka, papildus lietojot D vitamīnu, tiek nodrošināta aizsardzība pret elpceļu infekcijām. Tāpēc cilvēkiem, kuriem globālās pandēmijas laikā ir liels D vitamīna deficīta risks, būtu jāapsver regulāra D vitamīna preparātu lietošana, lai uzturētu cirkulējošo 25(OH)D optimālā līmenī. Dažos retrospektīvos pētījumos konstatēta korelācija starp D vitamīna un COVID-19 gadījumiem un rezultātiem, savukārt citos pētījumos korelācija netika atrasta, ja tiek koriģēti mainīgie lielumi. Tomēr nav pietiekamu pierādījumu par saistību starp D vitamīna līmeni un COVID-19 smagumu un mirstību. Tāpēc šīs hipotēzes pārbaudei ir nepieciešami randomizēti kontrolēti pētījumi un liela mēroga kohortas pētījumi.

Nesen tiešsaistē tika publicēti dati par aptuveni 30 000 cilvēku, kas bija iesaistīti randomizētos kontrolētos. Pētījumos, kuros tika analizēta D vitamīna ietekme uz akūtām elpceļu infekcijām, rezultāti parādīja ievērojamu akūtu elpceļu infekciju samazinājumu par 11%, īpaši, ja katru dienu D vitamīns tika lietots no 400 līdz 1000 starptautiskajām vienībām periodā līdz 12 mēnešiem.

D vitamīna pārdozēšana

Ir sens teiciens: kas par daudz, tas par skādi! Un to var attiecināt arī uz D vitamīna preparātiem.

D vitamīna pārdozēšanas sekas:

1. hiperkalciēmija – paaugstināts kalcija līmenis asinīs var izraisīt vairākas blakusparādības, piemēram, apetītes zudumu, aizcietējumus, nelabumu, paaugstinātu asinsspiedienu;
2. nieru bojājumi – pētījumi liecina, ka pārlieku daudz D vitamīna var palielināt nieru slimību risku. Cilvēkiem ar jau esošām nieru slimībām pirms D vitamīna preparātu pievienošanas diētai būtu jākonsultējas ar ārstu;
3. var radīt gremošanas problēmas, piemēram, sāpes vēderā, aizcietējumus un caureju;
4. var veicināt kaulu masas zudumu – D vitamīnam ir būtiska un diezgan plaši zināma nozīme kaulu veselībā, bet pārāk daudz šī vitamīna var negatīvi ietekmēt kaulu veselību;
5. slikta dūša, vemšana un apetītes trūkums – pārmērīgs kalcija daudzums organismā izraisa sliktu dūšu, vemšanu un sliktu apetīti.

D vitamīns uzlabo ne tikai kaulu veselību, bet arī imūnsistēmas darbību, palīdz samazināt hipertensiju, mazina kardiovaskulāro notikumu, autoimūno slimību, elpošanas ceļu slimību un cukura diabēta risku, tam ir ietekme uz krūts, kolorektālo un prostatas vēzi, kā arī uz mentāli kognitīvajām funkcijām, novecošanās procesiem un vispārējo mirstību.

D vitamīns stimulē aizkuņģa dziedzera darbību un tādējādi veicina insulīna sekrēciju, samazinot 1. tipa cukura diabēta risku. Aktivētais D vitamīns ir viens no spēcīgākajiem vēža šūnu augšanas inhibitoriem. D vitamīna deficīts veicina muskuļu olbaltumvielu sabrukšanu (sarkopēniju), asinsvadu kalcifikāciju, kas var izraisīt kardiovaskulārus notikumus.

Kopumā jāsecina, ka dati no dzīvnieku un cilvēku pētījumiem in vivo par D vitamīna papildu lietošanu ir parādījuši, ka tas labvēlīgi ietekmē imunitāti, tādējādi samazinot autoimūno slimību risku.

Regulāri pārbaudiet D vitamīna līmeni un konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms D vitamīna preparātu lietošanas! Ārsts izrakstīs jums piemērotu devu atbilstoši jūsu vecumam, dzimumam un veselības stāvoklim.

Izmantotā literatūra:

1. Gureviča, M., Mukāns, M., Rasa, I. (2019). Holekalciferols 25 000 SV – jauna iespēja D vitamīna deficīta ārstēšanā. Latvijas Ārsts. 10, 57–63.
2.  Mukāne, M. (2017). D vitamīns. Cik profilaksei, cik ārstēšanai? Kaulu Veselība. 9. Iegūts no: https://kauluveseliba.lv/lv/d-vitamins-cik-profilaksei-cik-arstesanai/
3. Osteoporozes klīniskās vadlīnijas. Iegūts no: https://spkc.gov.lv/uploads/files/509b5dbc937ee.pdf
4. “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumos Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”” projekta
   sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Iegūts no: http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Tava%20veseliba/Ieteicam%C4%81s_ener%C4%A3ijas_un_uzturvielu_devas.pdf
5. Zakharova, I. et al.( 2019).Vitamin D Insufficiency in Overweight and Obese Children and Adolescents. Frontiers in Endocrinology. 10, 103.
6. Pludowski, P et al. (2017). Vitamin D supplementation guidelines. The Journal of steroid biochemistry and molecular biology. DOI: 10.1016/j.jsbmb.2017.01.021
7. Cantorna, M. T., Mahon, B. D. (2005). D-hormone and the immune system. The Journal of Rheumatology. 9, 76, 11–20.
8. Aranow, C. (2011). Vitamin D and the immune system. J Investig Med. 59(6), 881–886. doi:10.2310/JIM.0b013e31821b8755
9. Ali, N. (2020). Role of vitamin D in preventing of COVID-19 infection, progression and severity. J Infect Public Health. 2020;13(10):1373-1380. doi:10.1016/j.jiph.2020.06.021