Guna Bīlande- Bērns – maltīte – ekrāns
Mobilie tālruņi un citas elektroniskās ierīces ar ekrāniem, kas piedāvā daudzveidīgu vizuālu saturu, ir tik aizraujošas, ka bērniem (un arī pieaugušajiem) var izraisīt atkarību. Lai gan lielākā daļa pieaugušo spēj apzināti pretoties vēlmei tās lietot, bērniem to izdarīt ir samērā grūti. Pat multfilma televizora ekrānā maltītes laikā nav nemaz tik nekaitīga, jo ātri kļūst par ieradumu. Bērna smadzenes mācās un labi atceras īpaši tos stimulus, kas patika. Lielākoties ekrāni tieši to arī piedāvā.
Mobilie tālruņi, planšetes, datori un citas viedierīces ir ne vien atkarību izraisoši, bet mūsdienās arvien biežāk var sastapties ar situāciju, kad bērnu vecāki tos izmanto kā stimulu apetītes rosināšanai. Savukārt bērna smadzenēm tas ir signāls, ka šis ir “pareizais” veids kā ēst un vēlāk paliek arvien grūtāk vai pat neiespējami no ekrāniem aizbēgt. Bērna ēšanas paradumus ietekmē virkne dažādu faktoru, piemēram, ēdiena izskats, smarža un garša, savukārt ekrāns to neļauj pamanīt un izbaudīt.
Eksperti bērniem līdz divu gadu vecumam vispār neiesaka izmantot viedierīces un ekrānus. Taču mūsdienu pasaulē, kurā ir mobilie tālruņi, televizori, planšetes, datori un viedtelevīzija, tie visi kļuvuši par tik neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, ka ir grūti no tiem pilnībā atturēt savu mazuli.
Protams, nostuēt ekrānu bērna priekša, – tas atvieglo mūsu kā vecāku darbu – bērns fokusēsies uz viedierīci, kamēr vecāki var uz brīdi pievērsties citiem darbiem un pienākumiem un, ja bērns ir iemācīts šādi ēst, tad visticamāk,viņš arī paēdīs. It kā vis labi, bet tikai šķietami. Ilgtermiņā šāda rīcība varētu kaitēt bērna attīstībai un, kā jau minēju, izraisīt atkarību. Vēlos paskaidrot, kāpēc ēšana pie ekrāna bērniem ir tik kaitīga un kādi varētu būt veidi, lai veicinātu bērnus baudīt ēdienu, neizmantojot ne viedierīces, ne televizoru.
Atkarība
Saskaņā ar pētījumu datiem, 90% bērnu, kuri jaunāki par diviem gadiem, lieto viedtālruņus, nesasniedzot divu gadu vecumu. Tā ir biedējoša statistika, jo bērniem agrīnā vecumā jāiesaistās smadzeņu attīstībai paredzētās spēlēs un rotaļās.
Regulāra dažādu video skatīšanās YouTube vai citos kanālos galu galā kļūst par ieradumu. Finālā bērns brokastīs, pusdienās, launagā un vakariņās atsakās ēst bez skatīšanās ekrānā. Pabarot bērnu bez ekrāna vecākiem kļūst neiespējamā misija.
Neveselīgākas produktu izvēles
Ilgāks pie ekrāna pavadītais laiks saistīts ar neveselīgākiem ēšanas paradumiem. 2018. gada pētījumā “Jauno pusaudžu ekrāna apmeklējuma un ēšanas paradumu klasterizācija un korelācijas”, kas publicēts žurnālā BMC Public Health, atklāta saikne starp ekrāna laiku un neveselīgu uztura uzvedību maziem bērniem. Saskaņā ar pētījumu piecus un sešus gadus veciem bērniem ekrāna laiks ir saistīts ar zemu augļu un dārzeņu patēriņu un lielu neveselīgu uzkodu, piemēram, čipsu, cepumu un šokolādes, lietošanu. Pētījumā arī konstatēts, ka vecāki ir paraugs saviem bērniem un attiecīgi var viņus ietekmēt izvēlēties veselīgākus vai neveselīgākus uztura paradumus.
Vairāk našķu un uzkodu
Ekrānu skatīšanās ēdienreižu laikā vēlāk palielina našķu un uzkodu apjomu. Tas ir tāpēc, ka, skatoties ekrānā, ir grūti saprast un apzināties, cik apēsts, turklāt smadzenes to pilnvērtīgi “nereģistrē”, jo ēdiens nav redzēts. Ja reiz ēdiens nav redzēts, tad vēlāk roka sniedzas pēc kādas uzkodas. Lai ēšana būtu apzināta, ēdamais jāredz sev priekšā. Pilnvērtīga uzmanība ēdienam ēšanas laikā novērsīs našķēšanos vēlāk un var palīdzēt kontrolēt apetīti.
Bērni ēd daudz vairāk vai ļoti maz
Ja bērns ēd nepietiekami daudz vai gluži pretēji - regulāri pārēdas, tas visdrīzāk būs saistīts ar viņa uzmanības novēršanu ēšanas laikā. Šī problēma var rasties, ja bērni ēšanas laikā pastāvīgi skatās televizorā, datorā vai kādā citā ekrānā. Ja ekrāna nav, bērni mēdz ēst lēni un bez intereses. Tas tāpēc, ka viņi mācās ēst, sekojot ārējiem norādījumiem, kas novērš viņu uzmanību, piemēram, YouTube video atskaņošana vai multfilmas televīzijā.
Mazāk košļā
Kad bērns skatās TV pārraidi vai spēlē spēli savā mobilajā telefonā, visa viņa uzmanība pievērsta ekrānam nevis kam citam, piemēram, ēdienreizi. Tā rezultātā var rasties gremošanas traucējumi, jo bērns nevar pareizi sakošļāt ēdienu. Nepietiekama pārtikas sakošļāšana izraisīs pārējās gremošanas sistēmas apjukumu. Ķermenis var nespēt saražot pietiekami daudz enzīmu, lai pilnībā sašķeltu uzņemto pārtiku, kas savukārt var izraisīt gremošanas problēmas. Turklāt nedrīkst aizmirst arī par aizrīšanās risku.
Nav mijiedarbības ar ģimeni
Ņemot vērā, ka mūsdienās visbiežāk abi vecāki strādā, nereti ir grūti rast laiku sarunām un ģimenes saiknei. Ēdienreizes tam ir lieliska iespēja, ja vien ģimenes locekļi nav aizrāvušies ar saviem mobilajiem tālruņiem vai iecienītāko TV pārraidi. Ja katrs ģimenes loceklis maltītes ietur atsevišķi, izpaliek sasvstarpējā komunikācija un mijiedarbība, un bērns var sākt domāt, ka ģimene nemaz daudz nerunā. Attiecīgi vēlāk bērns var sākt izvairīties no saskarsmes ar ģimenes locekļiem, izmantojot viedtālruni vai citas ierīces. Vakariņu laika padarīšana par ģimenes kopā būšanas laiku palīdzēs ne tikai noturēt ekrānus tālāk no vakariņu galda, bet arī palīdzēs bērnam saprast ģimenes nozīmi.
Kopīga ēšana, nenovēršot uzmanību un koncentrējoties tikai uz ēdienu un sarunām, var palīdzēt bērniem justies piederīgiem mīlošai ģimenei, vienlaikus radot drošības sajūtu. Saskaņā ar 2015. gadā Kanādā veikto pētījumu, regulāras kopīgas ģimenes maltītes sniedz bērniem labākus psihosociālos rezultātus. Pastāv arī pozitīva saikne starp kopīgām ģimenes maltītēm un ne tikai paaugstinātu bērnu pašapziņu, bet arī labākiem rezultātiem mācībās.
Daži ieteikumi, kā maltītes padarīt patīkamas
Garšīgas un daudzveidīgas brokastis
Skaidrs, ka lielākā daļa no mums nav šefpavāri, bet kāpēc nepamēģināt ik rītu pagatavot ko citu? Tam, protams, būs nepieciešama papildus plānošana un savlacīga produktu iegāde, bet tas ir tā vērts! Runājot par bērnu uzturu, ir svarīgi pārliecināties, ka ik dienas tiek piedāvāts daudzveidīgs ēdiens. Tas ļaus nodrošināt sabalansētu uzturu bērnībā un veicinās daudzveidību ikdienas ēdienkartē, bērnam pieaugot. Kāpēc gan brokastīs neiekļaut augļus un dārzeņus, pagatavot pilngraudu tortilju ar pildījumu vai dārzeņu mafinus? Arī pilngraudu putras ar ogām un citas interesantas receptes veicinās to, ka bērns gaidīs brokastu maltīti.
Padariet maltītes radošas un izzinošas
Gatavojot ēdienu kopa ar bērniem, mēģiniet izskaidrot, kāpēc kāds konkrēts ēdiens ir labs. Pastāstiet savai atvasei, kāpēc veselīga ēdiena ēšana viņam ir laba. Kas notiek, kad viņi to ēd. Lielākiem bērniem var vienkāršotā veidā paskaidrot kā apēstais kļūst par viņu “degvielu”. Ēdienu var padarīt arī atraktīvu, izveidojot uz sviestmaizes vai putras smaidošu seju, vai sagriežot augļus ar dažādām konditorejas izstrādājumiem paredzētām formām. Ar pavisam nelielām pūlēm, ēdiens var kļūt daudz pievilcīgāks un veicināt, ka bērns to ēd labprātāk. Būtībā joprojām ir svarīgi, lai bērna uzturā ir veselīgi dārzeņi un olbaltumvielām bagāti ēdieni, tikai tie jāpadara nedaudz interesantāki.
Bez piespiešanas
Agrā bērnībā bērni mācās saprast savu sāta un izsalkuma sajūtu, tāpēc ir svarīgi kā tas notiek. Nenoliedzami, svarīgi iemācīt bērniem apēst uzlikto (tāpēc, ja bērna vecums ļauj, aicinām savu šķīvi sakonstruēt pašiem) ēdienu vai apēst dārzeņus, taču tas var būt gana grūti. Pamēģiniet palūgt viņiem pagaršot ko citu, kas uzlikts uz šķīvja, vai iemērkt dārzeni citā mērcē. Tas noteikti var kaut ko mainīt. Veicinām, bet nepiespiežam!
Gatavojiet kopā
Ja bērns ir pietiekami vecs, lai sāktu palīdzēt gatavot ēst, tad noteikti iesaistiet viņu ēdiena gatavošanas procesā! Iesākumam pietiks ar savu dēlīti un plastmasas nazi, kas paredzēts lapu salātiem (plastmasas, lai salāti nepaliktu brūni). Ļaujiet bērnam sagriezt lapas, gurķi, papriku – salāti garšos daudz, daudz labāk un tiem būs milzīga pievienotā vērtība. Protams, gatavošana ar bērnu nozīmē lielāku nekārtību virtuvē, bet tas ir tā vērts! Bērni ir mūsu spogulis un, ja kopš bērnības bērns ēd un ar pieaugušajiem gatavo dārzeņus, visdrīzāk tas arī būs tas, ko viņš atkārtos savā pieaugušā dzīvē. Palūdziet bērnam asistēt virtuvē un sniegt ieteikumus, kas viņam garšo un kas nē. Bērni daudz labprātāk ēd visu, ko palīdzējuši radīt.
Apbalvojiet un izsakiet atzinību
Nē, nē! Es nekādā gadījumā neaicinu, ka ēdienam būtu jākļūst par apbalvojumu, bet ja nedēļu ēstas garšīgas, veselīgas ēdienreizes, aizejiet ar bērnu uz kino, leļļu teātri vai iegādājieties konstruktoru. Pat laiks, kas pavadīts lielākā rotaļu laukumā, var būt apbalvojums. Pēc ēšanas iedrošinājumam apbalvojiet ar kaut ko noderīgu viņu izaugsmei vai ar kaut ko, kas var palīdzēt attīstīt prasmes un tā tālāk. Tikai vienojieties par šiem nosacījumiem jau pašā sākumā! Bērni ļoti labi saprot “ja…, tad…” nosacījumus. Bērnus vajag palutināt, bet ar kaut ko jēgpilnu. Un kuram gan nepatīk uzslavas?!
Esiet paraugs
Maltītes laikā nolieciet nost viedtālruņus un datorus, ēdiet to pašu veselīgo ēdienu, ko ēd jūsu bērns. Atcerieties, veselīgi jāēd visai ģimenei, turklāt veselīgs ēdiens nevar būt sods! Runājiet ar bērnu un pārējiem ģimenes locekļiem, pastāstiet, ko todien darījāt, un pajautājiet, ko darīja bērns. Šādā veida ēdienreize būs interesanta gan jums, gan bērniem, kā arī tas stiprinās ģimeni.
Secinājums
Nav tik grūti ēst bez ekrāniem (turklāt ikvienam!). Vienkārši tas ir regulāri jāievēro un ēdienreižu laikā visa veida viedierīces un ekrānus jātur tālu prom no virtuves. Vingrinieties un tas noteikti izdosies. Atcerieties arī praktizēt to, ko sludināt! Gan jau ziņu vai epastu var nosūtīt pēc tam, kad paēsts kopā ar ģimeni. Ģimenes mijiedarbība ir daudz vairāk nekā tikai fiziska atrašanās kopā vienā telpā vai vietā. Lai to nepazaudētu no redzesloka, mums, kā pieaugušajiem, ik pa brīdim jāatgādina sev prioritātes, tajā skaitā būšanu kopā ar ģimeni.
Foto: Shutterstock
Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2023. gada jūnija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
