Guna Bīlande: Badošanās

Vai nebūtu lieliski, ja pasaulē būtu unikāls preparāts vai līdzeklis, kas palīdzētu uzlabot stāvokli vai pat novērstu gan artrītu, gan hipertensiju, psoriāzi, hipotireozi, astmu, metabolo sindromu, diabētu un vēl virkni citu dažādu slimību? Izklausās gana neticami, bet viss ģeniālais nereti ir gauži elementārs. Jau izsenis vairākās sanatorijās ne tikai citur pasaulē, bet arī tepat Latvijas teritorijā badošanās tika piemērota kā terapija. Savulaik pat P. Stradiņa slimnīcā bija Gastroenteroloģijas-dietoloģijas centrs, kur pacienti tika ārstēti ar ārstniecisko badošanos, tomēr šī terapija šobrīd slimnīcā netiek piemērota kaut vai tāpēc, ka badošanās prasa mēnesi vai pat pusotra, kas nozīmē augstas kopējās ārstniecības kursa izmaksas.

Badojas ne tikai mūsdienās

Jāatceras, ka līdz pat industriālās revolūcijas laikiem cilvēki maltītes ieturēja ne biežāk kā divas reizes dienā, kas ir diametriāli pretēji tam, kā notiek mūsdienās. Arī, pavērojot dzīvniekus, redzams, ka saslimstot dzīvnieki dabiski intuitīvā veidā izvēlas badoties, atsakoties no ēdiena.

Gadsimtiem ilgi cilvēcei ir nācies saskarties ar nepārtraukti mainīgu pārtikas apjoma pieejamību. Atkarībā no sezonas vai pat dabas katastrofām bija pieejams vai nu daudz, vai gauži maz pārtikas. Rezultātā cilvēki dažādās pasaules malās izkopa dažādas stratēģijas, piemēram, pavasara gavēni, lai risinātu un pārvarētu sezonālas pārtikas deficīta problēmas. Iespējams, šajā laikā cilvēki arī atklāja badošanās periodu unikālo spēku. Interesanti, ka visās pasaules reliģijās ir atrodami ieteikumi un norādes par badošanās stratēģijām, lai ārstētu ķermeni un dvēseli. Visā pasaulē, balstoties galvenokārt uz tradīcijām, kā arī kultūras vai reliģisku iemeslu dēļ tiek ievēroti apzinātas badošanās periodi, atsakoties pilnībā no uztura vai ierobežojot uztura uzņemšanu.

Eiropā, it īpaši Vācijas un Austrijas teritorijā, meklējami badošanās terapijas pirmsākumi. Vācu ārsts Oto Buhingers (Otto Buchinger) bija viens no pirmajiem, kas sistemātiski novēroja un dokumentēja badošanās ietekmi uz dažādām slimībām un izstrādāja terapeitiskās badošanās koncepciju.

Badošanās un slimības

Ir bijuši samērā daudz empīrisku novērojumu un pierādījumu tam, ka medicīniski uzraudzīta badošanās (pilnīga atsacīšanās no uztura vai 200–500 kcal uzņemšana dienā) 7–21 dienu periodā ir efektīva reimatisko slimību, hronisku sāpju sindromu, hipertensijas un metabolā sindroma ārstēšanā. Badošanās labvēlīgā iedarbība reimatoīdā artrīta pacientiem, kuri pēc badošanās ievēro veģetāru diētu, ir apstiprināta nejaušinātos, kontrolētos pētījumos. Un, kā liecina virkne novērošanas un eksperimentālo pētījumu datu, kaloriju ierobežošanas taktika un periodiska badošanās pozitīvi ietekmē vairākumu hronisku deģeneratīvu un hronisku iekaisumu slimību, izraisot to palēnināšanos vai profilaksi. Badošanās var būt noderīga papildterapija vēža ķīmijterapijas laikā.

Badošanās var būt arī motivācija veselīga un ilgtspējīga dzīvesveida ievērošanai un veselīga uztura izvēlei turpmākajā dzīves laikā. Dažādi apzinātās badošanās mehānismi norāda uz to potenciālo ietekmi uz veselību, piemēram, organisma sistēmu aktivizēšanās kā reakcija uz badošanās izraisīto stresu, tostarp neiroendokrīna aktivācija, palielināta neirotropo faktoru ražošana (regulē šūnas augšanas procesus), samazināts šūnu mitohondriju oksidatīvais stress, ar novecošanu saistītu signālu samazināšanās un veco, nevajadzīgo šūnu noārdīšanās jeb autofāgijas veicināšana. Badošanās terapija var veicināt hronisku slimību profilaksi un ārstēšanu. Šo procesu izvērtēšana un analīze jāturpina kontrolētos klīniskos un novērošanas pētījumos. 

Organisma reakcijas

Tipiskas badošanās laikā ar uzturu dārzeņu buljona un dārzeņu vai augļu sulas veidā tiek uzņemts ne vairāk kā 500 kcal dienā. Svarīgi, ka badošanās ir ne tikai brīvprātīga atturēšanās no cietās pārtikas, bet arī dažāda veida stimulantiem (piemēram, kofeīna vai nikotīna) ierobežotu laika periodu. Ja badošanās tiek veikta pareizi, to raksturo vitalitāte un apetītes trūkums. Tiek piekopta arī tā sauktā ūdens badošanās, kas nozīmē pilnīgu atteikšanos no jebkāda veida pārtikas, bet ne ūdens.

Cilvēka ķermenim piemīt fizioloģiska spēja pārslēgties no eksogēna uzturvielu nodrošinājuma uz endogēnām barības vielu rezervēm. Kaut arī aknu un muskuļu glikogēna rezerves ir diezgan ierobežotas un parasti pēc 24 stundu badošanās jau ir iztērētas, badošanās laikā enerģija galvenokārt tiek iegūta no tauku uzkrājumiem. Olbaltumvielu aminoskābes galvenokārt tiek izmantotas, tās iesaistot glikoneoģenēzes procesos, lai smadzenēm nodrošinātu glikozi. Kaloriju ierobežošana mazāk par 500 kcal dienā noved pie kompleksas un organizētas centrālās un perifērās neiroendokrīnās sistēmas atbildes reakcijas. Badošanās laikā izraisītās kardiovaskulārās, vielmaiņas un psiholoģiskās pārmaiņas ir jākontrolē.

Lai izprastu badošanās būtību, ir lietderīgi saprast procesus organismā, kas notiek badošanās laikā. Glikoze un tauki ir galvenie organisma enerģijas avoti, turklāt glikoze vienmēr ir pats ātrākais enerģijas iegūšanas veids. Tomēr, ja glikoze nav pieejama, organisms var pielāgoties, pārslēdzoties uz tauku vielmaiņu.

Vienkāršots etapu apraksts

• Ēšanas fāze – ēšanas laikā paaugstinās insulīna līmenis, kas ļauj glikozei iekļūt šūnās un audos, piemēram, muskuļos vai smadzenēs, ko tie savukārt tālāk izmanto tieši enerģijai. Glikozes pārpalikums tiek uzglabāti aknās kā glikogēns.
• Pēcabsorbcijas fāze – 6–24 stundas pēc pēdējās maltītes un badošanās sākšanas insulīna līmenis sāk samazināties. Glikogēns tiek pārveidots par glikozi enerģijas nodrošināšanai. Glikogēna rezerves ir pietiekamas aptuveni 24 stundām.
• Adaptācijas fāze pēc 24 stundām un nākamās divas dienas pēc badošanās uzsākšanas aknas ražo jaunu glikozi no aminoskābēm glikoneoģenēzes procesā.
• Ketoze sākas 2.–3. dienā pēc badošanās sākšanas. Zemais insulīna līmenis, kas sasniegts badošanās laikā, stimulē lipolīzi jeb tauku izmantošanu enerģijas iegūšanai. Tauki jeb, precīzāk, triglicerīdi tiek sadalīti glicerīnā un trīs taukskābēs. Glicerīns tiek izmantots glikoneoģenēzei, bet taukskābes var tikt izmantotas kā tiešs enerģijas avots daudzos ķermeņa audos, bet ne smadzenēs. Ketonvielas, kas spēj šķērsot asins un smadzeņu barjeru, tiek ražotas no taukskābēm, ko izmanto smadzenēs. Pēc četrām badošanās dienām aptuveni 75% enerģijas, ko izmanto smadzenes, nodrošina ketoni. Divi galvenie ražoto ketonu veidi ir bēta hidroksibutirāts un acetoacetāts, kura daudzums organismā badošanās laikā var palielināties vairāk nekā 70 reizes.

• Olbaltumvielu saglabāšanas fāze aptuveni pēc 5. dienas – augsts augšanas hormona līmenis uztur ķermeņa lieso masu. Metabolisma nodrošināšanai nepieciešamā bazālā enerģija gandrīz pilnībā tiek nodrošināta, izmantojot brīvās taukskābes un ketonus. Palielināts norepinefrīna (adrenalīna) līmenis novērš vielmaiņas ātruma samazināšanos.

Pirmajās trijās badošanās dienās olbaltumvielu katabolisms ievērojami pieaug, kam seko nepārtraukts samazinājums, lai taupītu rezerves olbaltumvielu krājumus. Turklāt slāpeklis tiek izvadīts galvenokārt urīnvielas veidā, vēlāk kā glutamīns, lai taupītu enerģiju. Glutamīns ir svarīgs glikoneoģenēzes substrāts nierēs. Amonjaka joni, kas veidojas šajā procesā, ir svarīgi, lai neitralizētu ketokarbonskābes un urīnskābi nierēs.  Maldīgi tiek uzskatīts, ka glikoneoģenēzes laikā, kas aprakstīta 3. solī, glikozes ražošanai tiek izmantota muskuļu masa, bet tā nemaz nav. Šajā periodā patiešām olbaltumvielas tiek sadalītas glikozes iegūšanai, bet tās ne vienmēr ir muskuļi. Tie drīzāk ir saistaudi, āda, vecās nolietotās šūnas un citas šūnas, kuras var iznīcināt, neradot kaitējumu organisma funkcionalitātei. Tas ir autofāgijas process. Organisms vienmēr darbojas pēc ekonomiskuma principa, kad jāsamazina patēriņš, izvēloties nevajadzīgāko. To apstiprina arī pētījumi. Piemēram, pētījumā, kurā tika novēroti 750 pacienti ar aptaukošanos, kas badojās 28 dienas, šajā laikā viņi pamatā zaudēja tauku masu un tikai līdz kilogramam olbaltumvielu masas. 

Aptuveni ceturtajā, piektajā dienā pēc badošanās sākšanas daudzi piedzīvo patīkamu viegluma sajūtu. Tas skaidrojams ar to, ka šajā laikā palielinās ne tikai melatonīna izstrāde, bet arī ir vairāk ketonvielu, kas rodas tauku metabolisma rezultātā. Eiforija rodas no vieglas organisma saindēšanās ar ketonvielām, jo tās ir cerebrotoksiskas.

Pārtrauktais gavēnis

Pašlaik parādās arvien vairāk pierādījumu arī par tā sauktā pārtrauktā gavēņa (intermittent fasting) pozitīvo ietekmi uz veselību. Pārtrauktais gavēnis būtībā nozīmē uztura uzņemšanu tikai konkrētās diennakts stundās, ievērojot diennakts ritmu (skat. attēlus). Vairāki pierādījumi apstiprina hipotēzi, ka ēšanas modeļi, kas samazina vai izslēdz ēšanu vēlās vakara stundās un paildzina nakts gavēšanas intervālus, var radīt ilgstošus uzlabojumus cilvēku veselībā.

Pastāv hipotēze, ka pārtrauktais gavēnis uzlabo vielmaiņas regulāciju, ietekmējot:

• bioloģisko diennakts režīmu (circadian biology),
• zarnu mikrobiomu, kā arī
• modificējamos dzīvesveida parametrus, piemēram, miegu.

Ja tiktu pierādīta šīs metodes efektivitāte, šāds ēšanas režīms būtu daudzsološa nefarmakoloģiska pieeja, lai uzlabotu veselību populācijas līmenī, ar vairākiem ieguvumiem sabiedrības veselības jomā [6].

Cik ilgi un kā pareizi badoties

Badošanās ilgums var ilgt no dažām dienām līdz pat vairāk nekā mēnesim, tomēr terapeitiskos nolūkos badošanās vienmēr būtu jāveic speciālista uzraudzībā, kontrolējot organisma vitalitātes rādītājus un analīzes. Izejot no tiem, speciālists arī nosaka badošanās ilgumu un stratēģiju.

Ļoti būtiski ir badošanos veikt pareizi, un it īpaši svarīgs ir noslēguma posms, pārtraucot badošanos, lai nenodarītu kaitējumu veselībai. Tieši tāpēc šis terapeitisks process būtu veicams tikai speciālista uzraudzībā. Nepareiza badošanās var būt dzīvībai bīstama. Tikpat svarīgi ir tas, lai pēc badošanās tiktu piekopts veselīgs dzīvesveids kopumā ar sabalansētu un veselīgu uzturu kā neatņemamu tā sastāvdaļu. Badošanās nekādā gadījumā nav atzīstama un nav izmantojama kā kampaņveidīgs process, lai “tiktu balles kleitā”.

Raugoties no fizioloģijas un bioķīmijas viedokļa, badošanos var izmantot audu atjaunošanas, netipisku veidojumu autolīzes inducēšanas, gremošanas un asimilācijas procesu uzlabošanas, normālas vielmaiņas un sekrēcijas atjaunošanas nolūkā. Badošanās arī rada fizioloģisku atslodzi orgānu sistēmām, palielina eliminācijas procesus, veicina nervu sistēmas rekuperāciju un, iespējams, rada vēl virkni dažādu uzlabojumu organisma funkcionalitātē, kurus mēs vēl nemaz nezinām vai tikai nojaušam.

Atsauces

1. Wilhelmi de Toledo F, Buchinger A, Burggrabe H et al. Leitlinien zur Fastentherapie. Forsch Komplementämed Klass Naturheilkd 2002;9:189-198.

2. Michalsen A, Li C. Fasting Therapy for Treating and Preventing Disease - Current State of Evidence. Forsch Komplementmed 2013;20:444-453. doi: 10.1159/000357765

3. Wilhelmi de Toledo F. Fasten/Fastentherapie. Physiologie des Fastens; in Bühring M, Kemper FH, Mathiessen PF (eds): Naturheilverfahren und Unkonventionelle Medizinische Richtungen. Berlin, Springer, Loseblatt-System, 1998.

4. Boschmann M, Michalsen A: Fasting Therapy - Old and New Perspectives. Forsch Komplementmed 2013;20:410-411. doi: 10.1159/000357828

5. Steiniger J, Schneider A, Bergmann S, Boschmann M, Janietz K. Effects of fasting and endurance training on energy metabolism and physical fitness in obese patients. Forsch Komplementmed 2009;16:383-390.

6. Ruth E. Patterson and Dorothy D. Sears, Metabolic Effects of Intermittent Fasting. Annual Review of Nutrition 2017 37:1, 371-393.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!