Guna Bīlande: Augu valsts uzturs – prevencijai un veselībai

Ikviens no mums diendienā teju vai visos informatīvajos kanālos dzird par bēdīgi slaveno vīrusu tā dažnedažādajās izpausmēs un aspektos, tomēr pieejams samērā maz praktiskas un uz pētījumiem balstītas informācijas, ko darīt, lai stiprinātu  imunitāti, izvairītos no šī vīrusa, vai mazinātu tā potenciāli negatīvo ietekmi.

Nesen veikts pētījums atklāj, ka veselīgs augu izcelsmes uzturs samazina Covid-19 infekcijas risku. ZOE COVID pētījumā piedalījās gandrīz 600 000 dalībnieku, tādējādi tas ir līdz šim lielākais pētījums, kur analizēta saikne starp uzturu un Covid saslimstības risku.

Līdz šim lielākais pētījums, kur pētīta saikne starp diētu un Covid-19, devis lieliskus rezultātus — veselīgs uzturs samazina inficēšanās risku, taču pat tad, ja notiek inficēšanās, ir daudz mazāka iespēja ciest no smagām komplikācijām.

Kāds tad ir šo lielisko rezultātu noslēpums?

Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem ar kvalitatīvāku — veselīgu augu valsts uzturu — bija par deviņiem procentiem mazāks risks saslimt ar Covid vīrusu, un ne mazāk būtisks ir fakts, ka viņiem bija par 41 procentu mazāka iespēja smagai Covid slimības gaitai, salīdzinot ar tiem, kuri lieto sliktas kvalitātes uzturu. Šis veselīgā uztura efekts nebija atkarīgs no citiem zināmiem Covid riska faktoriem, piemēram, vecuma, svara un esošajām veselības problēmām.

Šīs ir būtisks jaunums, jo iepriekš bija informācija tikai par diētu, kas samazina slimības smagumu, bet nemazina inficēšanās risku.

Diētas ietekme  vēl jūtamāka bija reģionos ar zemiem ienākumiem – cilvēkiem ar zemas kvalitātes uzturu, kuri dzīvo nabadzīgos apstākļos, bija par 39% lielāks risks saslimt ar Covid infekciju nekā tiem, kuri  tādu pašu diētu ievēro pārtikušos reģionos. Pētījuma autori min, ka to vismaz daļēji var izskaidrot stress, ar ko ikdienā saskaras cilvēki nelabvēlīgos reģionos.

Ko pētnieki iesaka?

Bieži vien ar augu valsts uzturu saprot vegānā diētu, kas nav īsti pareizi. Jā, vegāni  uzturā lieto tikai augu izcelsmes produktus, bet, ņemiet vērā, ka čipsi, šokolāde un cepumi arī ir vegānu ēdienkartē, bet diezin vai, tos var uzskatīti par veselīgiem! Pētnieki uzsver, ka, lai gan cilvēkiem, kuri ievēro pilnvērtīgu, veselīgu vegānu diētu, klājas vislabāk, ļoti svarīgi ievērot veselīga uztura principus kopumā, tātad tas attiecināms ne tikai uz vegānu diētu. Labākā izvēle ir uzturā izvēlēties    neapstrādātus augu valsts produktus, piemēram, pilngraudu  produktus, pākšaugus, augļus, dārzeņus, riekstus un sēklas.

Šie pārtikas produkti ir ne tikai uzturvielām bagāti, bet satur arī daudz šķiedrvielu un tādējādi baro “labās” zarnu baktērijas. “Labās” zarnu baktērijas ir svarīgas, jo tās stiprina mūsu imūno sistēmu. No otras puses, “sliktās” zarnu baktērijas, kas vairojas, kad uzturā tiek lietots daudz gaļas, treknu un taukainu produktu, pusfabrikātu un pārstrādātus pārtikas produktus, var graut imūno sistēmu, liekot tai cīnīties ar šo baktēriju radītajiem toksiskajiem blakusproduktiem. Labās zarnu baktērijas vairojas, ja ēdam ar šķiedrvielām bagātus un fermentētus (skābētus) produktus, piemēram, mūsu pašu skābētos kāpostus.

Viens no pētījuma autoriem pētījuma prezentācijas videokonferencē norādīja, ka vērtīgās uzturvielas vislabāk uzņemt ar pārtiku (augļiem, ogām, dārzeņiem, pākšaugiem, pilngraudu produktiem, sēnēm), nevis uztura bagātinātājiem, jo veselīgs uzturs veselību uzlabo daudz labāk, nekā nepareiza uztura papildināšana ar vitamīniem un minerālvielām.

Nav iespējams atdarināt to veselīgo uzturvielu kopumu, ko satur īsts, no dārza nācis produkts ar jel kādu kapsulu vai brīnumtableti. Viss brīnums ir ikdienas uzturā, kam jāsatur daudz un dažādi augu valsts produkti.

Tomēr attiecībā uz dažiem vitamīniem ir izņēmums –visiem vajadzētu papildus lietot vitamīnu D un vegāniem arī B12 uztura bagātinātājus, jo grūti tos pietiekamā daudzumā uzņemt ar pārtiku vai sauli (D vitamīnu) vien. Papildus būtu ieteicams lietot uz aļģēm balstītus omega-3 uztura bagātinātājus. Augu produkti, piemēram, linsēklas, čia sēklas vai valrieksti, ir bagāti ar omega-3 taukskābēm (alfa linolēnskābi), taču mūsu ķermenim tās jāpārvērš citā veidā (par eikozapentaēnskābe un dokozaheksaēnskābe), lai tās izmantotu. Par laimi, ir nelielas aļģes, kas satur “pareizo” omega-3 formu, ko mūsu ķermenis var izmantot uzreiz. Tieši no šīm aļģēm arī  zivis iegūst omega-3, savukārt pēcāk no tām tiek izgatavoti plaši pieejami omega-3 uztura bagātinātāji.

Vai bijuši citi pētījumi, kas to apstiprina?

Jā! Šovasar publicēts pētījums, kas liecina, ka veselīgs augu izcelsmes uzturs var samazināt smagu Covid simptomu risku par 73 procentiem. Pētījumā  iekļauti cilvēki no Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Lielbritānijas un ASV, kuri bija inficēti ar Covid-19.

Vienlaikus pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuri ievēro zemu ogļhidrātu un augstu olbaltumvielu diētu, kas visbiežāk satur daudz gaļas, olu un tauku, bija paaugstināts smagu Covid-19 simptomu risks. Salīdzinot ar tiem, kuri uzturā pamatā izvēlas augu izcelsmes produktus, viņiem bija gandrīz četras reizes lielāka iespēja saslimt ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, kas nozīmē elpošanas problēmas, drudzi, klepu, skābekļa trūkumu organismā un nepieciešamību pēc medicīniskās palīdzības.

Vegāniem ir mazāks sirds slimību, augsta asinsspiediena, aptaukošanās, diabēta un vēža risks – tie ir galvenie faktori, kas palielina Covid-19 iespējamību izraisīt smagas, dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Diētas maiņa var ne tikai padarīt cilvēkus veselīgākus, bet, kā liecina jaunākie pētījuma dati, tā var arī padarīt mūs labāk sagatavotus cīņai pret dažādām infekcijas slimībām!

Šie jaunie pētījumi apliecina, cik spēcīga ietekme uz veselību var būt diētai un dzīvesveidam — augu valsts produkti ikdienas uzturā, izvairīšanās no rūpnieciski apstrādātiem produktiem un stresa līmeņa pārvaldīšana –  padara mūs izturīgākus, veselīgākus un stiprākus pret infekcijas slimībām!

Kas ir augu valsts uzturs?

Augu valsts uzturs ir diēta, kas balstīta uz produktiem, iegūtiem no augiem, un tajā ir maz vai nav nemaz dzīvnieku izcelsmes produktu. Minētā dieta ietver augu valsts produktus, tostarp augļus, ogas, dārzeņus, sēnes, pilngraudu izstrādājumus, riekstus, sēklas un pākšaugus, bet ierobežo gaļas, piena produktu un olu patēriņu.

Augu valsts uztura filozofijas pamatā ir doma, ka tiek ēsts īsts, dzīvs un svaigs uzturs, kas reizē arī ir sezonāls un lokāli tipisks, papildinot to arī ar kādu „ārzemnieku”. Pamatā uzturam vajadzētu būt tādam, kas spēj sevi reproducēt, t.i. iestādot zemē, tas varētu augt, vai  sadalīties un kalpot par substrātu.

Augu valsts uzturs paģērē, ka tiek ēsti svaigi, nobrieduši augu valsts produkti, kas ir auguši īstā augsnē, tādējādi nodrošinot visaugstāko uzturvērtību. Vislielākais uzsvars ir tieši uz dārzeņiem, bet tajā ir arī citas grupas, tostarp arī nedaudz dzīvnieku izcelsmes produktu  – gaļa, zivis, olas un piena produkti, tomēr būtiska atšķirība ir to proporcijā, ja salīdzina ar klasisko uztura piramīdu, kas nu jau vairs neiztur laika un pielietojamības kritiku.

Nevajadzētu domāt, ka, ja cilvēks uzturā nelieto gaļu un zivis, viņš dzīvo absolūti veselīgi, tāpat arī otrādi. Jāatceras, ka vienveidīgs un nesabalansēts var būt jebkurš uzturs!  Veselīgas pārmaiņas uztura paradumos mudina daudz vairāk domāt par  ikdienas uzturu un tādējādi tas nereti kļūst daudzveidīgāks un krietni interesantāks.

Laiks, kad mūsu pieliekamajos, veikalos un tirgos ir pieejami ķirbji, bietes, burkāni, sīpoli, ķiploki, skābēti kāposti, dzērvenes un citi fantastiski produkti, ir īstais laiks dot tiem priekšroku, nevis noslinkot un pasūtīt ēdamo ar piegādi uz mājām. Veselīgu, mājās pagatavotu maltīti var droši uzskatīt par investīciju savā veselībā!

Esiet veseli un sargiet viens otru!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2022. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!