Gita Erta: Kortizols un aptaukošanās

Kortizols ir steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza. Dzīvesveida faktori, piemēram, alkohola lietošana, smēķēšana, fiziskās slodzes trūkums, kā arī stresa ietekme paaugstina kortizola līmeni. Tas savukārt iedarbina daudzus mehānismus, kas veicina ar dzīvesveidu saistīto slimību attīstību, arī aptaukošanos.

Pastāv viedoklis, ka aptaukošanās vēdera apvidū ir saistīta ne tikai ar nesabalansētu uzturu, tajā lietojot lielu tauku un/vai ātro ogļhidrātu daudzumu, bet arī ar pārlieku saasinātu cilvēka reakciju uz stresu. Tā pamatā ir izmaiņas tik smalkā sistēmā kā hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un tās aktivitātē, kā arī simpātiskās nervu sistēmas aktivitātē, un tas visbiežāk ir ģenētiski noteikts. Šīs aktivitātes dēļ pastiprinās kortizola izdalīšanās, kas palielina apetīti un iedarbina vairākus patofizioloģiskus mehānismus, kas veicina aptaukošanos, īpaši abdominālo, kas savukāt veicina cukura diabēta, dislipidēmijas, hipertensijas jeb metabolā sindroma un kardiovaskulāro slimību attīstību.

Stresa izraisītāji mēdz būt ļoti dažādi: slimības, traumas, saspringts darba režīms vai darba zaudēšana, problēmas attiecībās un citi.

Lai pārvarētu stresu un atjaunotu organisma homeostāzi, fizioloģiski pastiprināti sāk darboties simpātiskā nervu sistēma, kas mobilizē organismu cīņai, un virsnieres izdala tā dēvētos stresa hormonus: noradrenalīnu un adrenalīnu. Tā tiek aktivizēta arī hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass, kas atbrīvo kortizolu. Šie ir svarīgi izdzīvošanas hormoni, un tiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos stresam. Hroniska stresa dēļ pārmērīgi tiek stimulēta hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un kortizola sekrēcija.

Sabalansēts uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte joprojām tiek uzskatīti par svarīgiem aptaukošanās profilaksē un ārstēšanā, tomēr arī citiem faktoriem, to vidū hipotalāma-virsnieru asij, pēdējā laikā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Kaut arī īstermiņa stresa rezultātā cilvēks visbiežāk zaudē ēstgribu, hronisks stress var radīt pretēju efektu.

Paaugstinātu rīta kortizola līmeni laboratoriski bieži var konstatēt pacientiem ar palielinātu ķermeņa masas indeksu (ĶMI) – pacientiem ar aptaukošanos un ēšanas traucējumiem ir lielāks rīta kortizola līmenis nekā cilvēkiem ar veselīgiem ēšanas ieradumiem. Palielināts kortizols pusdienlaikā biežāk tiek konstatēts cilvēkiem ar centrālo adipozitāti.

Izteikti paaugstināts kortizola līmenis ir vērojams, ja cilvēkam ir endokrīnā slimība – Kušinga sindroms, kas izpaužas ar izteiktu vēdera aptaukošanos, audu mazjutību pret insulīnu, paaugstinātu cukura līmeni, paaugstinātu asisspiedienu, proksimālo miopātiju jeb muskuļu vājumu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, osteoporozi un depresiju, dzimumtieksmes traucējumiem, menstruācijas traucējumiem, hirsūtismu jeb liekā apmatojuma veidošanos sievietēm un neauglību. Taču šī slimība nav bieži sastopama, biežāk paaugstināts kortizols tomēr saistāms ar kortizola dzīvesveidu.

Medicīnas literatūrā aprakstīts pētījums, kur veseliem cilvēkiem tika ievadīts kortikotropīnu atbrīvojošais hormons – šis hormons pastiprina kortizola sekrēciju. Rezultātā ievērojami palielinājās cilvēku uzņemto kaloriju daudzums. Šie novērojumi liek domāt, ka stress maina uztura izvēli un priekšroka tiek dota pārtikas produktiem, kuros ir daudz tauku un cukura.

Kortizols var veicināt svara pieaugumu dažādu fizioloģisko mehānismu dēļ:

• izraisot leptīna rezistenci: leptīns ir galvenais adipokīns (hormons, ko izdala tauku šūnas), kas nodrošina audu un smadzeņu komunikāciju enerģētiskās homeostāzes un normālas ķermeņa masas uzturēšanai. Leptīna rezistence samazina leptīna spēju nomākt apetīti un rada svara pieaugumu;
• palielinot neiropeptīda Y (NPY) atbrīvošanos, kas stimulē taukaudu veidošanos – īpaši abdominālo taukaudu.
• jo izteiktāka adipozitāte, jo lielāka ir 1. tipa 11-hidroksisteroīdehidrogenāzes (11b-HSD1) aktivitāte (ferments, kas pārvērš kortizonu kortizolā).

Tas nozīmē, ka taukaudi var ietekmēt kopējo organisma kortizola līmeni, to paaugstinot. Viena no aptaukošanās pazīmēm ir hronisks zemas pakāpes iekaisums, jo taukaudi atbrīvo dažādus iekaisuma mediatorus, tostarp interleikīnu-1, interleikīnu-6 un audzēja nekrozes faktoru alfa (TNFα). Šie iekaisuma citokīni var aktivizēt hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asi neatkarīgi vai saskaņoti, tādējādi palielinot kortizola izdalīšanos. Tātad pastāv patofizioloģiska saikne starp aptaukošanos, iekaisuma aktivitāti un kortizola atbrīvošanos.

Interesants ir Londonas Universitātes pētījums, kur tika pētīta sakarība starp kortizola koncentrāciju matos, ķermeņa masas indeksu (ĶMI) un vidukļa apkārtmēru. Dati tika reģistrēti četrus gadus, pētījumā tika iekļauti vairāk nekā 2500 dalībnieku. Pētījums atklāja, ka paaugstināta kortizola koncentrācija matos korelēja ar lielāku vidukļa apkārtmēru un lielāku ĶMI. Cilvēkiem ar ķermeņa masas indeksu 30 vai vairāk tika konstatēta īpaši augsta kortizola koncentrācija matos. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar augstu kortizola līmeni, reaģējot uz stresu, bija lielāka tendence ēst uzkodas, kad viņi saskārās ar problēmsituācijām, nekā cilvēkiem, kuriem bija zems kortizola līmenis, nonākot stresa situācijā.

Daudzi pētījumi ar dzīvniekiem arī liecina, ka stress ietekmē uztura izvēli, priekšroka tiek dota pārtikas produktiem, kuros ir daudz tauku un cukura. Šķiet, ka šie pārtikas produkti ietekmē smadzeņu darbību, kas ir saistīta ar stresa un trauksmes apstrādi, un tā rezultātā vieglāk var tik galā ar šīm emocijām. Pārēšanās dēļ stress papildus var izraisīt miega traucējumus, samazināt motivāciju fiziskām aktivitātēm un palielināt alkohola patēriņu, kā rezultātā svars pieaug.

Ir liels skaits pētījumu, kas apraksta kortizola un insulīna mijiedarbību un to kopējo ietekmi, regulējot tauku sadalījumu un funkciju.

Glikokortikoīdi (arī kortizols) ietekmē taukaudu bioloģiju. Šie hormoni ir nepieciešami lipogēno gēnu indukcijai jeb tauku ražošanai un tauku vielmaiņai. Tauku šūnas, īpaši vēdera tauku šūnas, ir bioloģiski aktīvas. Tās darbojas kā endokrīns orgāns – producējot hormonus un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas var būtiski ietekmēt mūsu veselību. Zinātnieki joprojām pēta šo hormonu lomu, bet jau ir skaidrs, ka liekie ķermeņa tauki, īpaši vēdera tauki, izjauc hormonu līdzsvaru.

Pētījumos vērojama korelācija starp hronisku stresu, hipotalāma-virsnieru ass aktivitātes izmaiņām un aptaukošanos. Izpratne par šo saistību un mijiedarbību ar citiem faktoriem ir svarīga, veidojot efektīvu ārstēšanas plānu adipozitātes un ar to saistīto slimību ārstēšanā.

Pēdējā laikā moderns ir termins zema kortizola dzīvessveids. Kā tad samazināt kortizola līmeni? Ieteicams, protams, sabalansēts uzturs, vēlams optimizēt miegu, veikt relaksācijas, jogas vingrinājumus, praktizēt meditāciju, doties garās pastaigās, klausīties harmonisku mūziku utt. Alkohols, marihuāna un citas narkotiskās vielas, kas it kā skaitās relaksējošas vielas, faktiski palielina kortizola līmeni.

Interesanti, ka ļoti stingru diētu laikā adipoziem pacientiem, kad tiek ievērojami samazināta kaloriju uzņemšana, palielinās kortizola sekrēcija, un līdz ar to svara mazināšanās būs īslaicīga un šāda diēta neatrisinās problēmu ilgtermiņā.

Aptaukošanās ārstēšanā būtu jākoncentrējas ne tikai uz enerģijas bilanci, bet arī uz dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!