Filips Bernadskis: Tehniskais palīglīdzeklis – palīgs ikdienā personām, kam ir aktivitāšu veikšanas grūtības

Vai manam tuviniekam vajag palīdzēt pašaprūpes aktivitātēs? Kā es varu palīdzēt? Vai var palīdzēt tehniski palīglīdzekļi, un kas ar to saskaras ikdienā? Kam tie nepieciešami? Kur tādus atrast? Šādi jautājumi var būt aktuāli, kad pacients saskaras ar grūtībām veikt dažādas kustības un ikdienišķas darbības.

Pasaulē ir izstrādāts Starptautiskās Standartizācijas organizācijas akceptēts vienots ISO standarts. Šajā organizācijā ir 140 dalībvalstis. Bet katra valsts atkarībā no tās iespējām nodrošina palīglīdzekļu sistēmas apriti un saņemšanas kārtību. Latvijā pašlaik spēkā ir Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi Nr. 1474, kas nosaka palīglīdzekļu sarakstu, aprites kārtību un iespēju tos saņemt no valsts apmaksāto palīglīdzekļu saraksta. Protams, lai tos saņemtu kā valsts apmaksātus, personai ir jāatbilst attiecīgu palīglīdzekļu saņemšanas kritērijiem un jāveic pacienta iemaksa. Ne visi palīglīdzekļi ir iekļauti valsts apmaksāto palīglīdzekļu sarakstā, tāpēc atsevišķos gadījumos pastāv iespēja, ka tie jāiegādājas par saviem līdzekļiem.

Atbilstoši Latvijas Republikas Labklājības ministrijas definīcijai palīglīdzekļi ir ierīces, kas atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt laiku, bet šajā rakstā vairāk informēšu tieši par pašaprūpes palīglīdzekļiem.

Galvenās palīglīdzekļu grupas pēc to lietošanas mērķa ir pārvietošanās, pašaprūpes, saziņas (alternatīvās komunikācijas), palīglīdzekļi mājsaimniecībai un telpu pielāgošanai, protezēšanas un ortozēšanas palīglīdzekļi, surdotehniskie un tiflotehniskie palīglīdzekļi (izmantojami dzirdes un redzes traucējumu gadījumos).

Sabiedrībā vairāk apspriesti tiek tādi palīglīdzekļi kā ratiņkrēsli, spieķi, kruķi, ortozes, kas tiek izmantoti, lai atvieglotu, uzlabotu un dotu iespēju pārvietoties. Mazāk runā par tiem palīglīdzekļiem, ko lieto pašaprūpes nodrošināšanai un personas pozicionēšanai gulēšanas laikā. Taču tie nereti ir vēl svarīgāki un var sniegt ievērojamu atvieglojumu gan aprūpētājiem, gan pašam cilvēkam, kuram tie nepieciešami.

Pašaprūpes aktivitātes iekļauj vēdera izvadi un urīnpūšļa kontroli (tualetes lietošanu), mazgāšanos un ģērbšanos, kas bieži vien ir apgrūtinātas ne tikai personām ar invaliditāti, bet arī gados veciem cilvēkiem. Šīs darbības prasa lielu laika apjomu vairākas reizes dienā, bet atbilstoši izvēlēti palīglīdzekļi var palīdzēt ietaupīt laiku, kā arī ietaupīt enerģiju pacientam. Īpaša uzmanība jāpievērš tieši gados veciem cilvēkiem, jo pastāv lielāks kritienu risks, kas var novest pie nopietnākiem funkcionāliem traucējumiem. Atbilstošu palīglīdzekļu lietošana palielina neatkarības līmeni ne tikai personām ar invaliditāti, bet arī tiem, kas saskaras ar kustību un dažādu aktivitāšu veikšanas grūtībām.

Tehnisko palīglīdzekļu saraksts ir diezgan plašs, tāpēc nedaudz vairāk šoreiz par daļu no biežāk praksē izmantotajiem pašaprūpes palīglīdzekļiem.

Tualetes krēsls (1. attēls) ar vai bez riteņiem un kāju balstiem vai tualetes poda paaugstinājums (2. attēls) ar vai bez rokturiem. Tie paredzēti, lai persona varētu drošāk un vieglāk veikt pārsēšanos, kā arī to varētu izdarīt bez citu cilvēku palīdzības. Pieejami arī nolaižami roku balsti, lai persona varētu atspiesties pret tiem, ceļoties kājās.

Mazgājoties atkarībā no esošās vannas istabas vides ir iespējams izmantot tādus palīglīdzekļus kā dušas krēsls ar muguras balstu (3. attēls), dušas krēsls, kas piestiprināms pie sienas (4. attēls), vannas krēsls, kas pagriežams ar muguras balstu (5. attēls), vannas dēlis (6. attēls). Tieši mazgāšanās procesa laikā jāpievērš īpaša uzmanība pretslīdes paklājiem un roku balstiem (7. attēls), pie kuriem var turēties un justies droši, veicot pārsēšanos vai izkāpšanu no vannas vai dušas.

Palīglīdzekļu foto: http://www.kid-man.lv/

Tiem, kuriem dažādu kustību veikšanai nepieciešama asistēšana un pozicionēšana guļus stāvoklī, uzsvars jāliek uz aizsardzību pret izgulējumiem. Tikpat svarīga ir aprūpētāja vai tuvinieka veselības saglabāšana slimnieka vai gados veca cilvēka pozicionēšanas un pārvietošanas laikā. Valsts apmaksātie palīglīdzekļi šajā grupā ir funkcionālās gultas (8. attēls) un pretizgulējumu matrači. Nepieciešami ir arī pozicionēšanas spilveni, kas ļauj variēt ar pozām un ķermeņa un ekstremitāšu novietojumu. Šie spilveni nav iekļauti valsts apmaksāto palīglīdzekļu sarakstā, bet ir iespēja izgatavot tos pašu spēkiem vai iegādāties medicīnas preču veikalos. Vēlams pirms tam konsultēties par laika intervālu, kurā persona var atrasties vienā pozā, nepārsniedzot maksimāli noteiktās 2 stundas.

Palīglīdzekļu izvēlē būtiski ir novērtēt personas funkcionālo stāvokli un atrast atbilstošāko un drošāko palīglīdzekli, kā arī pēc tam apmācīt viņu palīglīdzekļa lietošanā. Ieradumam ir liela nozīme, kas svarīga ir tieši palīglīdzekļu lietošanā. Bieži var konstatēt, ka persona uz jautājumu – vai jums ir palīglīdzeklis? – atbild apstiprinoši, bet pēc tam seko frāze – es ikdienā to neizmantoju.

Traucējošie faktori palīglīdzekļu lietošanā:

• motivācijas trūkums izmantot esošo palīglīdzekli;
• aizspriedumi, stereotipi un citi personiski faktori;
• nepietiekama informācija, kā jālieto palīglīdzeklis;
• pasliktināts personas kognitīvais stāvoklis;
• nepiemērots (smags, pārāk mazs vai liels) izvēlētais palīglīdzeklis;

Pirms palīglīdzekļu iegādes būtiski ir izrunāt tā nepieciešamību ar konkrēto personu, kā arī uzsvērt palīglīdzekļa pozitīvo pienesumu aktivitāšu veikšanas laikā. Vēlams konsultēties ar funkcionālo speciālistu – ergoterapeitu, kas palīdzēs novērtēt palīglīdzekļa nepieciešamību un vajadzības gadījumā ieteiks atbilstošāko palīglīdzekli. Pirms dažu palīglīdzekļu iegādes jāveic personas ekstremitāšu un ķermeņa novērtēšana un mērīšana, lai izvēlētais palīglīdzeklis derētu.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 25. pants nosaka: “Tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem ir tiesības saņemt šādām personām ar ilgstošiem vai nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību:

• personām ar I, II un III grupas invaliditāti un bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam;
• personām, kurām tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju;
• personām ar prognozējamu invaliditāti, kurām šāda pakalpojuma nepieciešamība noteikta individuālajā rehabilitācijas plānā;
• personām ar anatomiskiem defektiem.”

Lai pieteiktos valsts apmaksāta tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona iesniedz vai nosūta pa pastu Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centram:

• iesniegumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
• ārstējošā ārsta atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
• bērnam vai pilngadīgai personai, kurai ir pārstāvis, – pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju.

Papildu jautājumus un informāciju par valsts apmaksātiem palīglīdzekļiem un to nomas iespējām var iegūt:

Pastāv arī biedrības un uzņēmumi, kas var palīdzēt ar tehnisko palīglīdzekļu nomu, iegādi un atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kuri saistīti ar tehnisko palīglīdzekļu izvēli un iegādi.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada janvāra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!