Evita Valdmane: Ārsta un pacienta sadarbība

Beidzot augstskolu, ārsts ar bagātu teorētisko zināšanu bagāžu, vadlīniju drošības riņķiem un valsts medicīnas aprūpes reālo finansējumu dodas pie pacientiem, lai labi ārstētu. Bet dzīvē vislabākais jaunais medikaments visiem nepalīdz, līdzīgās klīniskās situācijās viens pacients atveseļojas, bet citam veselības stāvoklis neuzlabojas, vēl kāds ir neapmierināts, jo nesaņem tās zāles, kādas lieto radiniece. Kur slēpjas neveiksmju cēlonis?

Pacienta līdzestība ir līdzatbildība, ārsta un pacienta kopējs darbs, noteiktās terapijas plāna un dzīvesveida korekcijas akceptēšana, ievērošana. Pacienta līdzatbildība ir tieši atkarīga no tā, vai un kādi ir pieejamie resursi, motivācija, uzticēšanās starp ārstu un pacientu, zināšanas un izpratne, kā arī atbalsta sistēma. Pacienta līdzestību ietekmējot aptuveni 200 faktoru – ļoti daudz. Tā līdzinās aisbergam, tātad katram būs savs skata punkts un viedoklis.

Vissvarīgākais sekmīgā līdzestībā ir pacienta vēlmei ārstēties un uzlabot savu veselību, jo, lai cik dīvaini tas izklausītos, ir pacienti, kuri savu veselības problēmu negrib ārstēt, varbūt paši to neapzinoties. Reizēm iemesls ir netiešais labums, ko gūst slimojot, piemēram, tuvinieku īpašāka attieksme vai ieinteresētība – tā panākot apciemojumu vai kādu darbu paveikšanu.

Ar līdzestību parasti nav lielas problēmas akūtu saslimšanu gadījumos, kur terapijas kurss vai manipulācijas sniedz ātru atveseļošanos.

Bet hroniskas slimības, piemēram, 2. tipa cukura diabēts, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, kuras pacients bieži subjektīvi neizjūt, motivēt ārstēt un ilgstoši lietot terapiju ir daudz sarežģītāk. Pacients ar paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīnu, kuram terapija ir uzturoša, pazūd un pēc norādītā laika uz kontroli neierodas, bet atgriežas, kad atkal ir hipertensīva krīze vai vēl ļaunāk – ar izrakstu no slimnīcas, kur akūti stacionēts ar smadzeņu asinsrites traucējumiem. Pārrunājot terapijas pārtraukšanas iemeslus, tiek atzīts, ka, lietojot zāles, ir juties labi un izdomājis, ka ar to pietiek, jo “tā ķīmija jau arī bojā veselību”.

Pacienta līdzestība ietver vēlmi iesaistīties un līdzdarboties ārstēšanas procesā, uzņemties līdzatbildību par savu veselību, par savām domām un dzīvesveidu. Ja pacients tam nav gatavs, nevēlas neko mainīt savā dzīvesveidā, kas bieži ir viens no saslimšanas iemesliem, bet laiku velta apstākļu vainošanai, ārstu kritizēšanai un atrunu meklēšanai, tad liela varbūtība, ka ārstēšana lemta neveiksmei.

Lai arī mēs ieejam e-veselībā, tad aizvien elektroniskajā vidē dati par pacientu izmeklējumiem un konsultācijām nav medicīnas darbiniekiem pieejami. Tādēļ motivēju pacientu veidot savu svarīgāko izmeklējumu un konsultāciju slēdzienu mapi, ko, apmeklējot ārstus speciālistus, vienmēr ņemt līdzi, jo ģimenes ārsta iedotajā nosūtījumā visas atrades nav iespējams ierakstīt. Piemēram, pacients devies uz konsultāciju pie urologa, nav paņēmis līdzi pirms nedēļas veikto datortomogrāfijas aprakstu vēdera dobumam, arī izraksts par nesen veikto operāciju palicis mājās, jo licies, ka tas nav svarīgs. Rezultātā speciālists, izmeklējot pacientu, atkal nozīmē datortomogrāfiju (kura jau ir tikko veiktu) un atkārtotu konsultāciju ar izmeklējuma atbildi. Tiek tērēts laiks un nauda, medicīniskās problēmas risināšana ieilgst.

Ārsta uzdevums ir informēt un motivēt katru pacientu katrā konsultācijas reizē. Taču saruna ar pacientu ir laikietilpīga, bet atvēlētajās 15 minūtēs ir jāpaspēj apsekot veselības stāvokli, izvērtēt, uzrakstīt receptes, nepieciešamības gadījumā nozīmēt izmeklējumus, pamatot to nepieciešamību. Savukārt pacientam ir satraukums – gan par slimību, gan par to, vai ārsts spēs palīdzēt, saprast pacientu. Tāpēc nav jākaunas pie ārsta ņemt līdzi sarakstu ar jautājumiem, iepriekš lietotajiem medikamentiem, tas tikai palīdzēs. Lai uz jautājumu “kādas zāles jūs lietojāt?” –nav jāatbild: tās mazās, baltās tabletītes...

Pacientu var ārstēt jebkurš ārsts, bet terapijas rezultāts būs veiksmīgāks, ja tas būs ārsts, kam pacients uzticas. Gadās, ka pacients pēc konsultācijas pie speciālista atgriežas un saka, ka pie konkrētā ārsta vairs uz konsultāciju nedosies, jo komunikācija nav izdevusies. Ir nozīmēta adekvāta terapija, bet rezultāts izpaliek, jo dusmīgais pacients zāles nav lietojis. Ārsta skatiens un runas veids aizvien ir terapiju papildinājums.

Informācija ir nepieciešama, bet, ja tās ir par daudz un tā ir neizprotama, atkal ir problēmas. Pacientiem patīk savas veselības problēmas izskatīt interneta resursos. Sen zināms, ka ārsts sevi nevar ārstēt, viņam slimības gadījumā jāvēršas pie kolēģa. Pacienti ar informāciju, ko ieguvuši, kļūst par pašdiagnosticētājiem un pašārstētājiem. Ir informācija, bet pacients nespēj objektivizēt, analizēt to, rodas trauksme, bailes ar lielām acīm. Viltus ziņas vai nepārbaudīta informācija internetā ir negatīvi ietekmējusi profilaktisko vakcināciju. Vecāki atsakās veikt vakcināciju bērniem, samazinās vakcinēto skaits.

Pacientam, protams, ir tiesības atteikties no terapijas, bet to apstiprinot ar savu parakstu. Gadās, ka pacients sākumā atsakās no terapijas vai stacionēšanas, bet, kad viņam paskaidro, ka tā ir viņa izvēle un atbildība, tikai tas jāapstiprina un jāparakstās, tad pārdomā. Jo būt atbildīgam par sevi ir nopietns lēmums.

Sapnis par līdzestību

Ir saulaina diena, D vitamīns, kas vairo prieku, stiprina imunitāti, tiek katram Latvijas iedzīvotājam. Pie ārsta ierodas motivēts pacients, kurš varējis pie ārsta tikt sev izdevīgā un aktuālā laikā, neizmantojot zvanus draugiem vai maksas medicīnas pakalpojumus. Šo pacientu kā svarīgu novērtē valsts, viņam nav jājūtas nedrošam par veselības aprūpes pieejamību, jo viņš ir nodokļu maksātājs. Ārstniecības iestādē sagaida laipns personāls, jo viņu darbs ir novērtēts, nav jāskraida no vienas darbavietas uz otru, trešo. Telpas ir ar labu skaņas izolāciju. Pacients ir motivēts savas veselības atjaunošanā un profilaktisko pasākumu veikšanā. Konsultācija ir dialogs. Ārsts ir empātisks, bez izdegšanas un spriedzes simptomiem vai vainas izjūtas. Vizītei atvēlētais laiks ir 20–40 min pēc individuālas nepieciešamības. Tiek ievākta plaša anamnēze, veikta objektīva izmeklēšana, izvērtēta situācija, izskaidroti nepieciešamie izmeklējumi un terapijas iespējas. Rekomendētas pārmaiņas dzīvesveidā. Sniegtas atbildes uz pacienta jautājumiem. Ārstam pēc konsultācijas ir vismaz 10 minūtes, lai sakārtotu medicīnisko dokumentāciju, domas un sagaidītu nākamo pacientu kā vienīgo, īpašo, vissvarīgāko...

Reizēm skaisti sapņi piepildās.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2018. gada septembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!