Evita Rumba: Kad īkšķis kļūst greizs

Greizais īkšķis (hallux valgus) veidojas, kad pirmais pleznas kauls nobīdās uz pēdas iekšpusi, bet īkšķis – uz pēdas ārpusi. Šīs nobīdes dēļ var palielināties arī mīksto audu, visbiežāk gļotsomiņas, apjoms ap īkšķa un pleznas kaula locītavu, savukārt uz pirmā pleznas kaula galviņas uzaug papildu kauls.

Ikdienā staigājot slodzei uz pēdas būtu jāsadalās vienmērīgi uz pirmo un piekto pleznas kaula galviņu un papēdi, veidojot it kā trijstūri. Ja tiek pārslogota pēdas priekšējā daļa, rodas sāpes plecu joslas rajonā un mugurkaula augšējā daļā, savukārt, ja pārāk liela slodze ir papēža rajonā, tad sāpes varētu būt arī mugurkaula lejasdaļā.

Greizais īkšķis ir bieži sastopama slimība. Vecuma grupā no 18 līdz 65 gadiem – 23% gadījumu, savukārt pēc 65 gadiem – 35,7% gadījumu.

Šī slimība ir daudz pētīta, bet joprojām nav precīzi zināms, kas to izraisa. Visbiežāk tiek uzskatīts, ka to veicina vairāku faktoru kopums.

Iespējamie iemesli

1. Ģenētiski pārmantota slimība – iespējams, galvenais iemesls. Tiek izmainīta pēdas biomehānika. 83% pacientu ir pozitīva ģimenes anamnēze.
   Saišu vājums – tas var ietekmēt īkšķa un pleznas kaula locītavas stabilitāti, veidojot pleznas kaula galvas nobīdi uz iekšpusi, pirksta nobīdi uz ārpusi. Iedzimta plakanā pēda – pēda tiek nepareizi noslogota, kas veicina īkšķa deformāciju.
2. Apakšstilba muskulatūras saīsinājums, tostarp Ahileja cīpslas slimības.
3. Citas pēdu deformācijas, piemēram, pirmā pleznas kaula un iekšējā ķīļveida kaula locītavas nestabilitāte, plakanā pēda. Īkšķa nobīdi uz ārpusi veicina pirksta stabilizētāju muskuļu pārslodze, tādējādi īkšķis vēl vairāk nobīdās.
4. Neiromuskulārās slimības, piemēram, cerebrālā trieka, multiplā skleroze, insults.
5. Artrozes un metaboliskas slimības – podagra, reimatoīdas slimības, Marfāna sindroms un citas.
6. Iepriekšējas traumas – īkšķa pamatnes lūzumi vai pirmā pleznas kaula galviņas lūzumi, mežģījumi, saišu un cīpslu bojājumi pirmā pirksta rajonā.
7. Citas muskuloskeletālas slimības – piemēram, ceļu deformācijas, ciskas kaula deformācijas.
8. Apavu ietekme – par to, cik lielā mērā kurpes ietekmē greizā īkšķa attīstību, notiek diskusijas. Tomēr vispārpieņemts ir uzskats, ka apavi kopumā, īpaši daži apavi, var padarīt greizo īkšķi simptomātiskāku – apavi ar augstiem papēžiem (palielinās slodze pēdas priekšējai daļai) un ļoti šauri apavi.
9. Anatomiskas izmaiņas, piemēram, pirmā pleznas kaula galviņas veids – salīdzinoši noapaļota pirmā pleznas kaula galviņa var radīt relatīvi mazāk stabilu īkšķa un pleznas kaula locītavu, kas, iespējams, izraisa īkšķa deformāciju; īss pirmais pleznas kauls. Pirmais pleznas kauls var pacelties uz augšu, tādējādi veidojas greizais īkšķis un plakanā pēda – slogojot pēdu, pēda krīt uz iekšu.

Visbiežāk par šīs slimības riska faktoriem tiek uzskatīts vecums. Pirksta deformācija biežāk sastopama vecākiem cilvēkiem, turklāt sievietēm 4–10 reizes biežāk nekā vīriešiem. Slimības rašanos ietekmē arī palielināts ķermeņa svars.

Profilakse

Jācenšas novērst iespējamos faktorus, kas var veicināt saslimšanas attīstību – sekot līdzi ķermeņa svaram, ikdienā valkāt piemērotus apavus, kā arī dažādu saslimšanu gadījumā rūpēties par pēdām, piemēram, apavos ikdienā lietot individuāli izgatavotās zolītes. Svarīgi atcerēties, ka ortopēdiskās zolītes ir jālieto katru dienu un visos apavos!

Ja veidojas greizais īkšķis, tad pēdas priekšējā daļa kļūst platāka uz pleznas kaulu izplešanās rēķina. Pati pēda it kā saplacinās, tāpēc rodas sāpes īkšķa un pleznas kaula galviņas locītavas rajonā, veidojas tulznas (ādas sabiezējumi jeb keratozes) uz pēdām, visbiežāk zem otrā un ceturtā pleznas kaula galviņas, rodas īkšķa nobīde uz āru un pleznas kaula galviņas nobīde uz iekšpusi un/vai rotācija (sk. 2. att.). Iespējams, ka tā paceļas uz augšu, īkšķis “izspiež” pārējos pēdas pirkstus no vietas, tie sāk ieņemt nepareizu pozu, īpaši slodzes laikā, veidojas pēdas pirkstu deformācijas. Visbiežāk sastopama otrā pēdas pirksta āmurveida deformācija (pirksts saliecas, sāk traucēt apavos; sk. 3. att.).

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir mazināt pacienta sūdzības un palēnināt pirksta deformācijas attīstību. Ārstēšanas taktiku izšķir pacienta sūdzības, nevis vizuālais izskats. Tādēļ vienmēr jādodas pie ortopēda, lai kopā varētu izlemt par vislabāko un efektīvāko ārstēšanas taktiku.

Sākuma stadijā noteikti tā būs konservatīva ārstēšana (ārstēšana bez operācijas). Lai šī ārstēšana būtu efektīva, nepieciešama liela pacienta līdzestība un vēlme uzlabot pēdas stāvokli un vizuālo izskatu.

Konservatīvā ārstēšana nozīmē, ka pacients apņemas valkāt pietiekami platus apavi, lai samazinātu spiedienu uz īkšķa un pleznas kaula locītavu. Mīkstas ādas kurpes ar platu purngalu var ievērojami atvieglot simptomus. Tehniskais ortopēds var izgatavot speciālus, piemērotus apavus katram pacientam individuāli. Dažreiz apavi pēc individuāla pasūtījuma var palīdzēt pacientiem ar smagu greizā īkšķa deformāciju, kā arī tiem, kuri nevēlas veikt ķirurģisku ārstēšanu.

Pacientiem ir iespēja lietot dažāda veida silikona vai cita materiāla ieliktņus starp pirkstiem, lai tie nodrošinātu pirkstu pareizu, anatomisku pozīciju. Pieejami silikona aizsargi tieši īkšķa un pleznas kaula locītavai, lai novērstu tiešu apavu spiedienu, kā arī dažādas nakts šinas un citas ierīces.

Jāņem gan vērā, ka ortožu lietošana ir diskutabla, jo tā neizārstēs greizo īkšķi.

Iespējams, ka jau pirmās konsultācijas laikā tiek izlemts par labu ķirurģiskai ārstēšanai. Nav vienas metodes, kā tiek veikta šī operācija. Jāņem vērā, ka operācija nav brīnumlīdzeklis, tas ir veids, kā ārsts var palīdzēt uzlabot pēdu veselību, bet ļoti lielu darbu nāksies ieguldīt pašam pacientam pēc operācijas.

Ņemot vērā pacienta sūdzības un datus, ko ortopēds iegūst no pacienta padziļinātākas izmeklēšanas un radioloģiskās atrades (ortopēds apskatīs rentgena uzņēmumus, iespējams, arī datortomogrāfijas izmeklējumus), varēs izlemt, kāda operācijas tehnika jāpielieto konkrētam pacientam. Pēcoperācijas perioda ilgums līdz pilnīgai atlabšanai ir atkarīgs no izvēlētās operācijas tehnikas, tas varētu būt no 2–3 nedēļām līdz pat 6 mēnešiem, bet tas nenozīmē, ka pacients visu šo laiku ir darba nespējīgs. Iespējams, ka pēcoperācijas periodā pacientam nepieciešams valkāt speciālus ortopēdiskos apavus, lai novērstu pēdas priekšējās daļas slogošanu (sk. 4. att.). Reizēm pēcoperācijas periodā tiek uzlikta arī ģipša longete, tad gan kāju nedrīkst slogot, pārvietojoties jāizmanto divu kruķu atbalsts.

Pēcoperācijas periodā noteikti būs nepieciešama tehniskā ortopēda konsultācija, turklāt ārstēšanās jāturpina ne tikai pie operējošā ortopēda, bet arī fizioterapeita, lietišķā kineziologa, osteopāta vai kāda cita speciālista uzraudzībā.

Vai ir kādi iekšķīgi un ārīgi lietojami brīnumlīdzekļi, kuri mēneša laikā īkšķa kaulu iztaisnotu bez ķirurģiskas iejaukšanās?

Diemžēl nav ne iekšķīgi – kapsulas, tabletes, tinktūras, ne ārīgi lietojamu brīnumlīdzekļu – fiksatori, gumijas u. c., ko varētu rekomendēt pacientiem. Ņemot vērā, ka pacientus ārstējam ar metodēm, kas balstītas uz pierādījumiem, tad mēneša laikā pēdu diskomfortu gan varētu mazināt ortopēdiskās zolītes, pēdu masāža, teipi un vingrojumi, kas stiprina apakšstilbu un pēdu muskulatūru. Tas pasargātu arī citas locītavas, piemēram, ceļu, gūžu locītavas, un sniegtu atbalstu mugurkaulam, kā arī koriģētu gaitu. Vēl ir pieejamas dažāda veida pirkstu starplikas, ko iespējams ielikt starp pēdas pirkstiem, lai nodrošinātu pirkstu pareizu pozīciju. Tas būtu tikai mehānisks atbalsts, ne ārstēšana.

Kādus apavus vislabāk izvēlēties pirms un pēc īkšķa kaula operācijas?

Apaviem noteikti jābūt pietiekami platiem, lai pēdas pirksti netiktu saspiesti, ērtiem, lai tie nespiestu, neberztu, būtu pareizs pēdas balsts, ar stingru zoli. Papēdim jābūt ne augstākam par 3–4 centimetriem. Ja pacientam, piemēram, ir plakanā pēda, tad visos apavos būtu nepieciešams nēsāt ortopēdiskās zolītes, kas atslogos, balstīs un aizsargās pēdu.

Ja vērojama izteikta pirmā pirksta deformācija, tad noteikti jāizvēlas apavi ar platu purngalu, lai novērstu spiedienu uz īkšķa un pleznas kaula locītavu.

Vai ar īkšķa ortozēm ir iespējams īkšķi iztaisnot?

Neviena īkšķa ortoze nespēj iztaisnot (izārstēt) greizo īkšķi. Ortozes nodrošina mehānisku atbalstu. Kamēr pacients lieto ortozi, iespējams, ka īkšķis izskatās taisns, bet, to noņemot, pirksta deformācija atgriežas.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jaugusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!