Evija Gailuma: Agrīna saaukstēšanās simptomu diagnostika un profilakse

Ikdienas steigā un raizēs mēs skrienam, strādājam, bieži vien nedomājot par savu veselību, imūno sistēmu. Tikai tad, kad asaro acis, tek deguns un klepus ir tāds, ka naktīs neļauj gulēt, jūtamies slikti un domājam, ka jāpiebremzē un jāpaārstējas. Bieži vien saslimšanu var novērst jau pašā sākumā, vēl nejūtoties tik slikti, ja ievēro dažus vienkāršus profilakses pasākumus.

Kas ir imunitāte

Vārds ‘imunitāte’ cēlies no latīņu valodas vārda ‘immunitas’ – tas nozīmē ‘brīvību no klaušām, atbrīvošanos, izglābšanos no kaut kā, atsvabināšanos’. Imūnsistēma aizsargā organismu no tādiem ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem kā vīrusi, parazīti, baktērijas, vēža šūnas, toksīni. Imūnsistēma sastāv no ļoti specializētām šūnām un limfātiskās sistēmas, kas pastāv atsevišķi no asinsvadiem, un tā palīdz atbrīvot organismu no infekcijām, spēj atšķirt svešās molekulas, kas nonāk mūsu organismā. Kad tas ir noticis, tad mūsu organisms sāk ražot antivielas, kas saistās ar svešajām molekulām un aizsāk reakciju, kura iznīcina infekcijas ierosinātāju.

Kas vājina imunitāti

Ja ikdienā nerūpējamies par savu organismu, tas nozīmē – ēdam nesabalansētu un nepilnvērtīgu uzturu, regulāri maz guļam, smēķējam, lietojam alkoholu un citas apreibinošas vielas, esam nenoturīgi pret stresu, garīgi iztukšoti, pārslogoti, varbūt pat ir depresijas pazīmes, neievērojam personisko higiēnu, reti mazgājam rokas, lietojam citu cilvēku personiskās lietas un apģērbu. Jāatceras arī par ģeogrāfiskajiem faktoriem – cik bieži spīd saule, kāda ir gaisa temperatūra, piemēram, šodien no rīta ir ļoti silts, bet vakarā jau auksts, esam izskrējuši laukā tikai ar plānu jaciņu, bet aukstā laikā šī plānā jaka vairs neder. Esam fiziski neaktīvi un piekopjam mazkustīgu dzīvesveidu, maz dzeram ūdeni vai vispār to nelietojam.

Kas liek domāt, ka ar imunitāti viss nav gluži kārtībā?

Pirmkārt, regulāri vismaz 4–6 reizes gadā saslimstam ar dažādām elpošanas ceļu vīrusu infekcijas izraisītām slimībām, kas visbiežāk norisinās ar sarežģījumiem. Ārstēšanās ir ilga, un imunitātes atjaunošanās pēc slimības ir apgrūtināta. Ja esam lietojuši kursa veidā antibiotikas, tad nereti nākas saskarties ar sēnīšu infekcijas slimībām. Ja imunitāte ir novājināta, var parādīties alerģija, kas nekad iepriekš nav bijusi. Pastāvīgi ir nogurums, cilvēks jūtas izsmelts, miegains, ir samazinātas koncentrēšanās spējas, hroniskās slimības aizvien biežāk liek par sevi manīt, bieži veidojas herpes un parādās pat augoņi, rodas sastrutojumi pie vismazākās traumas.

Noteikti vajag vairāk pievērst uzmanību savai veselībai un imunitātes stiprināšanai arī tad, ja gada laikā vai pāris gadu laikā ne reizi nav bijusi paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus u.tml. Tas liecina par imūnās sistēma vājumu, jo noteikti ir bijusi kāda kaite, tikai imunitāte nav uz to reaģējusi, tāpēc reizi gadā labāk pārslimot kārtīgas iesnas, jo tad varam būt droši, ka mūsu imūnā sistēma strādā, kā nākas.

Saaukstēšanās

Saaukstēšanās ir akūta vīrusu izraisīta augšējo elpceļu saslimšana. Tā rodas, kad vīruss ir iekļuvis augšējo elpošanas ceļu gļotādā un izraisa iekaisuma reakciju, kas, savukārt, var izraisīt vairākus simptomus – šķaudīšanu, iesnas, kakla sāpes, klepu, paaugstinātu temperatūru. Saaukstēšanās vidēji ilgst vienu nedēļu, un pieaugušie ar saaukstēšanos vidēji saslimst 2–3 reizes gadā, bet bērni slimo biežāk un saslimst 6–12 reizes gadā. It sevišķi izteikti tā ir bērnudārza vecuma bērniem, jo viņiem imūnā sistēma nostiprinās, veidojas līdz trīs gadu vecumam, pēc tam saaukstēšanās notiek aizvien retāk, jo imūnā sistēma ir daudz stiprāka.

Pirmajās trīs dienās pēc saaukstēšanās simptomu parādīšanās cilvēka organisms ir vīrusu mājvieta, tāpēc šajā laikā būtu ieteicams dažas dienas palikt mājās, lai atpūstos un nesaslimtu vēl vairāk, jo organisms ir noguris no nemitīgā skrējiena, piedevām, tā kā šie vīrusi izplatās gaisa-pilienu ceļā, tad, aizejot uz darbu, veikalu vai kādu publisko pasākumu, vai vienkārši ciemos, mēs nodarīsim ļaunumu kolēģiem, draugiem, ģimenei un citiem ceļā sastaptajiem cilvēkiem.

Saaukstēšanās pirmie liecinieki ir bieža šķaudīšana un acu asarošana. Šķaudīšanas mehānisms mūsu organismā sākas tad, kad deguna apvidū sakrājas pārāk daudz alergēnu, putekļu, mikrobu. Kad tas notiek, cilvēks šķauda, atbrīvojoties no visa liekā, kas nonācis viņa degunā un rīklē. Galvenais tajā brīdī šķaudīt, nevis pieliekot mutei un degunam priekšā plaukstu, bet elkoni, jo mēs plaukstas pēc tam nenomazgājam, tāpēc, nepareizi šķaudot, varam aplipināt citus.

Pēc šķaudīšanas otrais simptoms ir iesnas. Parasti ir apgrūtināta elpošana caur degunu, sākumā ir izteikti šķidras iesnas, pāris dienu laikā notiek pāreja uz gļotu stadiju – sekrēts kļūst biezāks. Tās ir akūtas iesnas, šajā gadījumā lieliski palīdz dažādi deguna pilieni, aerosoli gan ar īslaicīgu, gan ilgstošu iedarbību (darbojas līdz pat divpadsmit stundām) darbību. Ja iesnas ir biezas, tad lieliski noder deguna skalošana ar jūras ūdeni. Protams, vislabāk par zāļu formām jūs konsultēs ārsts vai farmaceits, jo tas atkarīgs no iesnu veida un citiem simptomiem. Ļoti svarīgi atcerēties, ka iesnu gadījumā jāšņauc deguns pēc iespējas retāk, to nedrīkst darīt ar lielu spēku, lai neveicinātu infekcijas izplatīšanos līdz vidusausij un deguna blakusdobumiem. Nedrīkst šņaukt abas nāsis vienlaikus, jo tad ir pārāk liels spiediens uz ausīm un var tikt traumēta bungplēvīte. Lietojot deguna pilienus, jāatceras, ka labāk tos ievadīt guļus stāvoklī uz muguras, pagriežot galvu sānis, lai preparāts nenokļūst rīklē. Savukārt deguna aerosolus izsmidzina, atrodoties vertikālā stāvoklī – stāvot vai sēžot – un, nospiežot dozatoru, vienlaikus caur degunu strauji jāievelk gaiss, tādējādi ļaujot labāk iedarboties medikamentam, kā arī ievērot principu, ka ar labo roku jāpūš zāles kreisajā nāsī, bet ar kreiso roku – labajā nāsī, lai izvairītos no deguna starpsienas kairinājuma.

Kad tikko parādījušās iesnas, ļoti labi ir izmantot zāļu tēju tvaikus, to ieelpošana dažas reizes dienā stimulēs labāku iesnu izdalīšanos no deguna. Var izmantot bļodu ar karstu tēju, dziļi elpojot tuvu bļodai, lai tvaiks dažas minūtes apņemtu seju.

Ja neesam laikus konstatējuši, ka esam saaukstējušies, tad iesnām pievienojas kakla sāpes un klepus. Kakla sāpes var būt dažādas – sākas ar kņudēšanu kaklā un sāpēm, norijot siekalas vai ēdienu, kairinošu klepu, apsārtušu kaklu un aizsmakušu balsi. Atkarībā no kakla sāpju pazīmēm ir dažādas zāļu formas – tabletes, aerosoli, ziedes un sīrupi. No aktīvajām zāļu vielām ir atkarīgs, cik ilgi var lietot medikamentu, vai tās var lietot dažas dienas vai nedēļu un, ja nepieciešams, tad pat ilgāk, bet noteikti jākonsultējas ar ārstu, jo reizēm kakla sāpes ir nevis saaukstēšanās simptoms, bet gan pazīme, kas liecina par kuņģa problēmām, piemēram, ka ir pārāk augsts skābes līmenis un skābe nāk uz augšu pa barības vadu un apdedzina rīkles gļotādu. Svarīgi ir atcerēties, ka vismaz stundu pēc tablešu, ziežu, aerosolu, sīrupu lietošanas nav vēlams ne ēst, ne dzert, lai nebeigtos preparāta darbība un ārstēšana nebūtu velta, jo preparāta uzsūkšanās ir lēna. Der atcerēties, ka jāizvairās no smēķēšanas, alkohola lietošanas un kairinošiem ēdieniem. Kakls jātur siltumā un jāvalkā šalle.

Klepus ir organisma aizsargreflekss, kas attīra bronhus un augšējos elpceļus. Visbiežāk akūtu klepu var izraisīt augšējo elpceļu infekcijas. Tādos gadījumos var būt sauss, kairinošs klepus, krēpas neveidojas vai klepus ir produktīvs ar stingrām krēpām. Krēpu pastiprināta veidošanās rada klepu – organisma aizsargmehānismu, lai atbrīvotos no gļotām. Atkarībā no klepus veida jāveic atbilstoša ārstēšanās, kāda – to vislabāk jums pateiks ārsts vai farmaceits. Noteikti jāatceras, lai šķidrinātu krēpas un mitrinātu elpceļus, īpaši vērtīga ir silta šķidruma lietošana (zupas, buljoni, tējas), ja ķermeņa temperatūra nav paaugstināta, dienā jālieto 2–3 litri šķidruma. Klepus gadījumā jāpalielina uzturā grūti sagremojamu produktu daudzums (klijas, kāposti, bietes, salāti u.c.).

Drudzis un paaugstināta ķermeņa temperatūra ir nespecifiska organisma aizsargreakcija, tā ir organisma pretreakcija infekcijai. Par drudzi uzskata temperatūras paaugstināšanos virs 38,7 °C. Paaugstināta temperatūra – 37,5–38,5 °C, viegls drudzis – 38,5–39,5 °C un spēcīgs drudzis – temperatūra ir lielāka par 39,5 °C. Ja temperatūra ir 37,5–38,5 °C, tad to var samazināt, dzerot 8–10 glāzes ūdens dienā, ieteicama ir augu valsts līdzekļu lietošana – aveņu augļu tēja, liepziedu, melnā plūškoka ziedu tēja. Ja ir viegli paaugstināta temperatūra 38,5–39,5 °C, ieteicams izdzert 8–10 glāzes ūdens, jāievēro gultas režīms un jālieto medikamenti, kas pazemina temperatūru un mazina galvassāpes: paracetamols, ibuprofēns. Ja drudža laikā nepietiekamā daudzumā lieto šķidrumu, temperatūras pazeminošo zāļu lietošana būs neefektīva. Tiklīdz situācija uzlabojas, tā zāļu lietošana jāpārtrauc. Lai uzlabotu pašsajūtu un paaugstinātu pretdrudža medikamentu efektivitāti, vēlama vēsa komprese galvai, kakla asinsvadiem, liesas vai aknu apvidū – kreisajā vai labajā paribē. Noteikti atcerieties – ja paaugstināta temperatūra ir ilgāk par trim dienām, noteikti ir jāsazinās ar ārstu, un, ja saaukstēšanās simptomi nemazinās 5–7 dienu laikā, noteikti jāinformē savs ģimenes ārsts, jo acīmredzot kaut kas netiek darīts pareizi vai saslimšana ir daudz nopietnāka, nekā sākumā jums pašiem likās.

Kā pasargāt sevi no saaukstēšanās

Pirmkārt, ir jādzīvo veselīgi, jāēd sabalansēta un veselīga pārtika, jābūt fiziski aktīviem, dienā 20–30 minūtes jāvelta fiziskām aktivitātēm – vingrojumiem, pastaigām svaigā gaisā 30–60 minūtes dienā, nūjošanai, peldēšanai, skriešanai utt. Otrkārt – nesmēķēt, nelietot alkoholu, sākt rūdīties, bet pakāpeniski visa gada garumā, nevis bargā ziemas dienā pirmo reizi mesties āliņģī, sākt ģērbties plānāk, tā, lai ejot nekļūst karsti un nesasvīst. Noder arī pirts rituāli, jo uzlabojas asinsrite, organisms atbrīvojas no toksīniem, bet dvēsele pozitīvi uzlādējas. Jāatceras, ka pirti var apmeklēt tikai tad, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra. Noteikti ziemas periodā trīs mēnešus bez pārtraukuma jālieto vitamīni un minerālvielas, jo reti kurš no mums lieto sabalansētu pārtiku. Nedrīkst aizmirst lietot zivju eļļu, kas arī stiprinās imūno sistēmu un uzlabos asinsvadu elastību. Ikdienā jālieto pietiekams šķidruma daudzums – 2–3 litri dienā, jāvēdina telpas, it īpaši pirms gulētiešanas, uz 10 minūtēm atstājot atvērtu logu nevis vēdināšanas režīmā, bet gan attaisot to pilnībā. Pašam tajā brīdī šajā telpā nevajag uzkavēties. Laikā, kad visi apkārtējie cilvēki gan mājās, gan darbā slimo, jāapēd trīs ķiploka daiviņas dienā, biežāk jāmazgā rokas, tās noslaukot vienreizēji lietojamā papīra, nevis auduma dvielī. Vēlams kursa veidā lietot cinku, selēnu, laktoferīnu, ženšeņu saturošus preparātus, jo tiem ir ļoti liela nozīme imūnās sistēmas darbības veicināšanā. Noteikti vēlams ēst svaigas ogas – mellenes, avenes, dzērvenes, upenes un visas pārējās, jo tās satur antioksidantus, kas palīdz cīnīties ar dažādiem vīrusiem, protams, neaizmirstot pa C vitamīnu, kura visvairāk ir mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, kivi, citrusaugļos, paprikā, lociņos, dillēs, spinātos utt.

Dienas steigā atrodiet laiku izdzert tasi melnās tējas, jo tajā esošās vielas stiprina imūno sistēmu, pie reizes, dzerot tēju, relaksējieties un uzzīmējiet uz papīra lapas visu negatīvo, kas pa dienu sakrājies un izmetiet pēc tam to papīrgrozā vai sadedziniet krāsnī, kamīnā, jo negatīvās emocijas un stress noārda imūno sistēmu. Noteikti jāizguļas, pieaugušajiem nepieciešamais miega daudzums ir 7–8 stundas diennaktī, bet bērniem līdz pat 10 stundām. Slimošanas periodā centieties mazāk uzkavēties sabiedriskās vietās. Uz veikalu ejiet ne biežāk kā reizi nedēļā, bet, apmeklējot teātrus un koncertus, iesmērējiet degunu ar pretvīrusu ziedi vai iepūtiet aerosolu.

Mitriniet gaisu telpās, it sevišķi ziemas periodā, kad ir apkures sezona un gaiss telpās ir sauss. To var paveikt ar gaisa mitrinātājiem vai vienkārši bļodiņā ieliet ūdeni un uzlikt uz radiatora, vai samitrināt dvieli un uzklāt uz sildītāja. Vēlams bieži mazgāt grīdu ar mitru lupatu.

Neslimosim, būsim veseli, laimīgi un jauki viens pret otru! Izdaloties laimes hormoniem, cilvēks slimo retāk. 

Evija Gailuma

Farmaceite

Centra aptieka Tukumā

Elizabetes iela 8, Tukums

Tālr,  2200917

www.manaaptieka.lv

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2018. gada aprīļa numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!