Evija Barkāne: Dodamies pie optometrista
Primārais optometrista uzdevums ir diagnosticēt un atrisināt tālredzības (hipermetropijas), tuvredzības (miopijas), astigmātisma, akomodācijas un presbiopijas (slikta redze tuvumā cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma) problēmas. Optometristi visbiežāk strādā optikas salonos, veic redzes pārbaudi, taču viņi var strādāt arī klīnikās kā primārie redzes aprūpes speciālisti.
Optometrija Latvijā parādījās 1991. gadā, apvienojot fiziķu un acu ārstu pūliņus. Latvijas Universitātē tika atvērta jauna studiju programma, kas sagatavo optometristus – primāros redzes aprūpes speciālistus, kas tiek apmācīti pārbaudīt, diagnosticēt, noteikt dažādus redzes sistēmas un acu traucējumus un slimības.
Gluži kā oftalmologi, arī optometristi tiek apmācīti noteikt dažādas acu iekšējo un ārējo struktūru slimības (piemēram, glaukoma, katarakta), taču Latvijā optometristiem nav tiesību ārstēt šīs slimības un viņi, protams, netiek apmācīti veikt ķirurģiskas operācijas. Tieši šī iemesla dēļ, ja rodas aizdomas par kādu saslimšanu vai redzes sistēmas traucējumu, veicot ikdienas redzes pārbaudi optikas salonā, optometrists nosūta savu klientu pie oftalmologa.
Kā notiek redzes pārbaude
Redzes pārbaudi optometrists veic aptuveni 20–30 minūtes. Dažreiz tā var aizņemt ilgāku laiku, ja ir nepieciešami papildu testi vai problēmas apspriešana.
Ko optometrists klientam jautā
Neatkarīgi no tā, vai tā ir rutīnas ikgadējā redzes pārbaude vai mērķis ir atrisināt kādu jautājumu, redzes pārbaude sākas ar informācijas noskaidrošanu par klientu:
1. Klienta anamnēze. Optometristam ir svarīgi zināt, cik sen klients bijis uz redzes pārbaudi; kādas ir sūdzības vai iemesli, ja viņš ir atnācis uz pārbaudi; kādi ir redzes pasliktināšanās simptomi, kad tie sākās – pēkšņi vai pakāpeniski pastiprinājās, kad tos sāka ievērot utt.
2. Optometrists izjautā klientu par acu slimībām, kā arī par vispārējo veselību un to, kādus medikamentus klients lieto, jo vispārējās saslimšanas ir ļoti cieši saistītas ar acu veselību.
3. Ģenētika – vai tuviem radiniekiem ir acu un redzes problēmas.
4. Iekšējās brilles vai kontaktlēcas. Uz redzes pārbaudi ieteicams ņemt līdzi iepriekšējās brilles vai kontaktlēcas neatkarīgi no tā, vai tās tiek lietotas vai ne. It sevišķi tas ir nepieciešams, kad klients nāk pie cita optometrista risināt kādu problēmu, piemēram, nav pieradis pie brillēm un tāpēc nenēsā, vai brilles ir par stipru vai vāju. To visu ir daudz vienkāršāk atrisināt, ja optometristam ir iespēja apskatīt brilles un secināt, kur ir bijusi problēma.
5. Nodarbošanās, hobiji, sports. Šī informācija palīdzēs piemeklēt atbilstošāko redzes korekciju un korekcijas veidu.
Anamnēze var tik noskaidrota arī redzes pārbaudes laikā, tāpēc nav jābaidās, ja optometrists uzdod dažādus jautājumus, bet gan ir jāsadarbojas, jo klienta līdzestība ir labākā dāvana optometristam. Tā daudz veiksmīgāk tiek atrisinātas klienta sūdzības.
Ko pārbauda optometrists
Autorefraktometra mērījumi. Ikviens briļļu lietotājs zina aparātu, kurā ir jāskatās uz kādu mājiņu, kuģīti vai gaisa balonu. Šī mērījuma dati parāda maksimālo klienta redzes asumu.
Redzes pārbaude turpinās kabinetā pie redzes tabulas. Subjektīvais novērtējums vienmēr ir svarīgākais.
Binokulāro funkciju (abu acu kopredzes) testi un krāsu redze.
Tuvuma redzes asums.
Oftalmoskopija – optometrists spēj izvērtēt klienta redzes nervu un tīklenes centrālo daļu, kad ir pietiekami plašas zīlītes. Pamanot kādu nobīdi no normas, klients tiek nosūtīts pie oftalmologa.
Biomikroskops palīdz novērtēt klienta acu priekšējo struktūru stāvokli, vai nav sākusies katarakta, kā arī ir svarīgākais palīgs kontaktlēcu piemeklēšanā. Kontaktlēcu nēsātajiem biomikroskopija tiek veikta vienmēr, lai sekotu līdzi, kā acs reaģē uz kontaktlēcu, vai nav radušās kādas acu struktūru izmaiņas, vai ir pareizi piemeklēts kontaktlēcu izmērs.
Tonometrija – acu spiediena mērījums. Tas ir būtisks visiem cilvēkiem virs 40 gadu vecuma, lai izslēgtu paaugstināta acu spiediena esamību, kurš var liecināt par nopietnu acu slimību – glaukomu, kad tiek iznīcinātas nervu šūniņas un cilvēks pakāpeniski zaudē redzi.
Briļļu receptes izrakstīšana. Atkarībā no klienta sūdzībām tiek izrakstīta recepte tuvuma brillēm, tāluma brillēm, brillēm darbam ar datoru, progresīvajām brillēm, ar kurām redz visos attālumos (klientiem virs 40–45 gadu vecuma, kad tālumam un tuvumam ir dažāda korekcija).
Kontaktlēcu receptes izrakstīšana un apmācība. Optometrists piemeklē klientam piemērotāko kontaktlēcu veidu – vienas dienas, divu nedēļu, mēneša, krāsainas, progresīvās kontaktlēcas (cilvēkiem virs 40 gadu vecuma, "kad rokas kļūst par īsu") un pareizu izmēru, jo tām ir dažādi izmēri. Tāpēc nepieciešama redzes pārbaude, un jāatceras, ka kontaktlēcas nedrīkst pirkt, pirms optometrists vai acu ārsts tās nav piemeklējis un apmācījis, kā ar tām rīkoties.
Briļļu ietvaru piemeklēšana. Optometrists var palīdzēt piemeklēt piemērotāko ietvaru, pamatojoties uz recepti, klienta vajadzībām un sejas formu.
Kāpēc man vajadzētu veikt acu pārbaudi
Šodienas dzīves stils nelabvēlīgi ietekmē redzi, acu stāvokli. Cilvēki lielāko daļa laika pavada pie monitoriem. Acis nav pielāgotas ilgstošai, nepārtrauktai fokusācijai vienā attālumā. Tāda situācija rada galvassāpes, acu sāpes un spiediena sajūtu uz acīm. Redzes pārbaude jāiekļauj ikvienā normālā veselības rutīnas pārbaudē. Tā ir svarīga jūsu acu aprūpes daļa. Acu izmeklēšanas laikā optometrists ne tikai izraksta brilles, bet arī konstatē, kāda ir acu veselība un vai ir kādi vispārējie veselības traucējumi, kā arī sniedz padomus.
Mūsu acis ir kā jebkurš cits muskulis organismā – arī tām nepieciešami vingrinājumi un atpūta. Darba laikā ir nepieciešamas pauzes, lai atpūtinātu acis, savukārt modernais dzīvesveids acīm rada stresu. Ilgstoši strādājot tuvumā, acis fiksē skatu vienā attālumā, uz vienu objektu, rezultātā tās kļūst slinkas un rodas miglošanās. Tas paātrina acu nogurumu, stimulē tuvredzības, tālredzības vai astigmatisma rašanos. Šādos gadījumos parasti jādodas pie acu speciālista uz optikas salonu – pie optometrista. Visbiežāk šādos gadījumos tiek ieteikts lietot brilles vai kontaktlēcas. Bet gadījumi var būt dažādi. Reizēm acu vingrinājumi palīdz uzlabot, atjaunot redzes funkcijas un korekcija nav nepieciešama.
Regulāras redzes pārbaudes ir nepieciešamas, lai laikus noteiktu, kāds ir redzes stāvoklis, vai tām ir nepieciešama aprūpe vai kādi profilaktiski pasākumi. Tālāk ir minēti daži svarīgi iemesli, kāpēc regulāri jāveic acu pārbaude un jārūpējas par savām acīm:
- var noteikt agrīnas acu vai redzes izmaiņas, pirms tās pamanāt paši;
- var noteikt citas vispārējas veselības problēmas;
- laba redze palīdz veiksmīgāk strādāt un izbaudīt ikdienu droši un ērti, laba redze nodrošina labāku dzīves kvalitāti;
- jūsu acis ir vienīgais acu pāris – ja redze tiek zaudēta, to nekad nevar atjaunot;
- atšķirībā no zobiem, ja kaut kas nav kārtībā, acis var nesāpēt.
Cik bieži ir nepieciešams veikt redzes pārbaudi
To, cik bieži nepieciešams veikt redzes pārbaudi, lielākoties nosaka jūsu individuālās redzes aprūpes prasības. Pēc pirmreizējās apskates optometrists nosaka atkārtotas pārbaudes laiku. Rekomendējamais vispārējas acu izmeklēšanas biežums cilvēkiem bez redzes problēmām ir šāds:
- 1 gada vecumā;
- 3 gadu vecumā;
- pirms iestāšanās pirmajā klasē un pēc tam ik pēc 2 gadiem;
- ik pēc 3–5 gadiem 20–39 gadu vecumā;
- katru gadu no 40 gadu vecuma;
- bērniem un pieaugušiem, kas lieto brilles, redze būtu jāpārbauda reizi gadā;
- kontaktlēcu lietotajiem iesaka reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati.
Evija Barkāne- Optometriste
Projekta www.acim.lv autore un vadītāja
Fielmann optika, Marijas iela 13, Rīga
Tālr. 29565021,