Eva Vecvagare: Kas ir ķīmijterapija?

Ķīmijterapija ir viens no sistēmiskās terapijas veidiem, ko pielieto onkoloģisko slimību ārstēšanā. Tā atklāta kā pirmā medikamentozā terapija dažādu vēža veidu ārstēšanā. Savukārt ķīmijpreparāti ir ķīmiskas vielas, kas iedarbojas uz dažādām šūnas dalīšanās cikla fāzēm, pilnībā vai daļēji pārtraucot šūnu dalīšanos. Šobrīd audzēja ārstēšanā lieto vairākus desmitus ķīmijpreparātu gan vienus pašus (monoterapija), gan  kombinējot (poliķīmijterapija). Ķīmijpreparāti vispārliecinošāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri dalās. Diemžēl organismā tās ir ne tikai vēža šūnas, bet arī liela daļa veselo šūnu –  gļotādā, matu folikulās, asinsradē, dzimumšūnās...tādēļ, iznīcinot un bremzējot audzēja šūnas, cieš arī veselās.

Kādi ir ķīmijterapijas saņemšanas veidi?

Ķīmijterapijas preparātus sistēmiski var ievadīt vēnā vai nu vienmomenta injekcijā (dažās minūtēs), vai infūzijas veidā (vairākas stundas vai pat dienas), izmantojot sistēmu vai tam īpaši piemērotu ievades iekārtu. Ķīmijterapijas preparātus var ievadīta arī lokāli vēža skartajos orgānos, piemēra, urīnpūslī, vēdera dobumā, pleiras dobumā. Ir arī iekšķīgi lietojama ķīmijterapija - tabletēs un kapsulās.

Ja zāles paredzēts ievadīt vēnā, svarīgi, lai vēnas būtu labi pieejamas un nerastos ne diskomforts pacientam, ne stress māsiņai. Šo procedūru ļoti atvieglo tā sauktais intravenozais ports, proti, ierīce, ko implantē zemādā  un caur ko preparāts nonāk vēnu asinsritē. Pacientam nav diskomforta, ko rada injekcija perifērā vēnā, māsiņām ir atvieglota medikamenta precīza ievade, samazinot stresu abiem. Un galvenais, šī ierīce neizmainīs ierasto dzīvesveidu! Vienīgi, dodoties ceļojumā ar lidmašīnu, svarīgi paņemt līdzi izziņu jeb tā saukto portas pasi, lai nerastos kādi pārpratumi.

No kā atkarīgs ķīmijterapijas ilgums?

Tas, cik ilgstoša būs ķīmijterapija, atkarīgs no audzēja veida, izplatības, pacienta vispārējā stāvokļa un galvenais, mērķa, ko ārsts kopā ar pacientu konkrētajā situācijā vēlas sasniegt. Viennozīmīgi, tas ir komandas darbs, kur pacientam ar ārstu jābūt simbiozei! 

Ķīmijterapiju ārsts var nozīmēt pirms operācijas (neoadjuvanta), lai mazinātu audzēja apjomu pirms ķirurģiskas vai staru terapijas, nozīmēt profilaktiski (adjuvanta) pēc operācijas, lai mazinātu risku slimībai atgriezties, vai arī nolūkā palēnināt audzēja augšanu, atvieglot tā radītos simptomus, pagarināt dzīvi (paliatīva).

Profilaktiskās (adjuvantās) ķīmijterapijas kursu skaits lielākoties zināms jau uzsākot ārstēšanu, vidēji tie ir seši mēneši.

Paliatīvās ķīmijterapijas ārstēšanas ilgums atkarīgs no audzēja atbildes reakcijas un paša pacienta pašsajūtas, analīžu, radioloģisko izmeklējumu atradnes un, galvenais, cenšoties, lai tas nekaitē dzīves kvalitātei.

Medikamentu izvēli un to kombinācijas nosaka klīniskos pētījumos pierādītas  konkrētas  lietošanas shēmas. Izvērtē ne tikai vietu, kur atrodas ļaundabīgais audzējs, bet arī tā morfoloģisko raksturojumu - kāda veida ir vēža šūnas, kāda ir audzēja stadija, blakusslimības un, protams, paša slimnieka izpratne un vēlmes. Savukārt ķīmijterapijas medikamentu sastāvu un devu aprēķina individuāli, pēc ķermeņa svara un auguma.

Ko svarīgi zināt pirms ķīmijterapijas saņemšanas?

Pirms katras ķīmijterapijas preparāta ievades ir svarīga asins analīžu kontrole, -leikocītu (balto asins šūnu), aknu, nieru u.c. parametru kontrole, lai ārsts būtu drošs, ka ķīmijterapija ir iespējama. Tāpēc nevajag uztraukties, ja to par dažām dienām pārceļ vai nozīmē  papildus medikamentus asins sastāva uzlabošanai.

Lielākajai daļai pacientu ķīmijterapijas procedūra notiek dienas stacionārā, kad pēc tās atgriežoties tuvinieku lokā, savā ierastajā vidē, daudz vieglāk aizmirst slimību un sadzīvot ar iespējamajām  blaknēm. Protams, slimniekiem, kuri dzīvo tālu no ārstniecības iestādes, vai kuriem ir  blakusslimības un slimības gaita smagāka, terapiju veic stacionārā.

Pirms ķīmijterapijas uzsākšanas ar savu ārstu noteikti jāizrunā visi neskaidrie jautājumi, kas vieš bažas par šīs terapijas nepieciešamību un blaknēm. Pacientam jābūt atklātam un jāinformē  par līdzekļiem, ko viņš papildus lietoti blakusslimību terapijā, vai lieto pēc kaimiņa ieteikuma...

Lai ķīmijterapijas diena būtu  pēc iespējas vieglāka, svarīgi lūgt piederīgo palīdzību transporta nodrošināšanā, jo daudzi no medikamentiem var izraisīt miegainību un pašam vadīt auto nevajadzētu.

Lai māsiņām būtu ērti ievadīt medikamentu un  pacients terapijas laikā justos komfortabli, jāpadomā par ērtu apģērbu.

Pirms terapijas ieteicamas paēst vieglas brokastis un paņemt līdzi šķidrumu, ko padzerties un, ja ķīmijterapija paredzēta ilgstoša, nodrošināties ar kādu uzkodu.

Lai ķīmijterapijas diena paietu nemanāmāk, iepriekš vajadzētu padomāt, kas vislabāk nomierina un par to parūpēties. Terapiju  iespējams saņemt klausoties mūziku, audiogrāmatas, skatoties filmas, lasot žurnālus vai, ļaujoties sarunai ar blakussēdētāju...

Ko vajadzētu zināt par ķīmijterapijas blaknēm?

Ķīmijterapijai kā daudzām citām lietām mūsu dzīvē, ir savas blaknes ar kurām jāiemācās sadzīvot. Dažiem pacientiem tās var nebūt, dažiem izpausties stiprāk. Lielākā  daļa no šīm blaknēm ir pārejošas un ierasts, ka tās izzūd nedēļu vai mēnešu laikā pēc terapijas pabeigšanas. Blakusparādības no to parādīšanās laika iedala akūtās, agrīnās un vēlīnās.

Akūtās blaknes parādās  ievadīšanas laikā vai neilgi pēc tam. Agrīnās blaknes kā slikta dūša, vemšana, drudzis, mutes gļotādas iekaisums, slikta apetīte  - vienu vai divas dienas pēc medikamenta ievadīšanas.

Savukārt vēlīnās blaknes parādās pēc vairākām dienām, mēnešiem vai pat gadiem. Tā ir matu izkrišana, sirds, nieru, aknu funkciju nepietiekamība.

Lai izvairītos no blakusparādībām vai padarītu tās vieglākas, kas noteikti ir iespējams, par tām jāinformē  savs ārstējošais ārsts vai ģimenes ārsts. Smagos gadījumos jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Biežāk sastopamā un nepatīkamākā, jo redzamākā, ir matu izkrišana (alopēcija), taču gandrīz vienmēr tā ir pārejoša! Ir emocionāli grūti, bet to jāmēģina pārvērst par iespēju sava tēla un stila maiņai! Un cik ļoti bieži nācies dzirdēt, ka mati ataug pārsteidzoši skaisti, dodot iespēju mainīties, kam citādi varbūt nevarētu rast drosmi …

Slikta dūša un vemšana kā blakne nebūt nav visiem ķīmijterapijas medikamentiem un mūsdienās tā tiešām uzskatāma par pagātni. Ir virkne medikamentu, kas ļauj izvairīties no šīm blaknēm. Svarīgi informēt ārstu, ja tādas bijušas. Neapšaubāmi, svarīgi  ir arī ēšanas ieradumi, ko jāmēģina sabalansēt un neizprovocēt  blaknes. Saprāta robežās neko sev aizliegt nevajadzētu!

Viena no neaizstājamām palīgterapijām daudzu blakņu novēršanai ir fiziskās aktivitātes. Kustība kopā ar rehabilitologu, ārstnieciskā vingrošana, pastaiga ar draugu, kaimiņu vai suni, joga, pelde... var tikai apbrīnot daudzu pacientu gribasspēku, spējot to īstenot, mācīties no viņiem un priecāties par rezultātu.   

Kas sagaidāms nākotnē?

Šobrīd onkoloģija attīstās ļoti strauji. Pateicoties audzēja molekulārās bioloģijas izpētei, precīzi nosakot tā šūnu veidu, darbības mehānismu, mērķa receptorus, ir attīstījusies terapija, ko dēvē par mērķterapiju. Tas veicinājis vairāku jaunu medikamentu pielietošanu onkoloģijā ar precīzāku darbības mehānismu atsevišķu audzēju terapijā, sasniedzot izcilus rezultātus. 

Otrs sasniegums ir imūnterapija (Nobela prēmija, 2018.gads), kas ļauj paša organisma imūnšūnām atpazīt audzēja šūnas un cīnīties pret tām. Un tiešām, tādi audzēji kā melanoma, plaušu vēzis u.c., kas ceturtajā stadijā bija fatāla diagnoze, tad kļuvuši ārstējami. Protams, jebkurai terapijai, arī mērķterapijai un imūnterapijai, ir savas blaknes un ne vienmēr tā ir panaceja, taču zinātniskie pētījumi un pieredze arī onkoloģijā ļauj sasniegt  rezultātu, ko vienkāršāk var dēvēt  par brīnumu!

Un visbeidzot, jautājums, vai no  ķīmijterapijas jābaidās? Protams, bet kopā ar bailēm  jābūt ticībai, jāuzticas sev, savam ārstam vai vēl kādam augstākam spēkam ... un tad arī  bailes izpaliks!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada oktobra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!