Eva Kataja: Pirmās 1000 dienas bērna uzturā

“Mans bērns no dārzeņiem ēd tikai gurķus”, “Manējais ēd tikai makaronus ar cīsiņiem un brokastu pārslas ar pienu”, “Mans gan ēd visu, ko dod” – un noteikti ir vēl daudz un dažādu piemēru par to, ko kurš bērns ēd vai neēd. Kāpēc tā? Kāpēc viens labprāt ēdīs teju visus dārzeņus, augļus un ogas, kamēr citam neko vairāk par maizi un makaroniem iekšā nedabūt? Kāpēc bērni ir tik izvēlīgi, un kā veicināt to, lai bērna ēdienkarte būtu daudzveidīga un uzturvielu ziņā optimāla?

Uzturs grūtniecības laikā

Plaši tiek runāts, ka grūtniecības laikā uzturam ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai organisms tiktu apgādāts ar nepieciešamajām uzturvielām. Vai jāēd par diviem? Savā ziņā jā, jo izrādās, ka mazuļa garšas preferences mēs varam ietekmēt, tam esot jau mātes miesās!

Tātad, ja mēs gribam, lai mazais vēlāk ēstu dažādas garšas pārtikas produktus, uzturam grūtniecības laikā ir jābūt gana daudzveidīgam, jo viņš jau caur nabassaiti tiek iepazīstināts ar visu, ko ēd mamma. Jāēd gan dārzeņi, sēnes, pākšaugi un graudaugi, gan arī piena produkti, zivis, gaļa, olas, rieksti un citi produkti. Protams, ja topošā māmiņa ir veģetāriete vai piekopj vegānu dzīvesveidu, tad daļa produktu atkrīt, bet garšu daudzveidību var nodrošināt, pievienojot uzturam dažādus garšaugus. Piemēram, ēdiet ērkšķogas un jāņogas, kas būs skābās garšas pārstāves; greipfrūtu un brokoļus, kas sniegs rūgtās garšas nianses; ingveru un ķiplokus, kas piešķirs ēdienam asumiņu.

Brokoļi – bērnu bieds?

Jāsāk ar to, ka bērni pārsvarā dos priekšroku tādiem produktiem, kas satur daudz cukura vai sāls, salīdzinot ar produktiem, kuriem piemīt skābena vai rūgtena garša, piemēram, atsevišķiem dārzeņiem. Tā tas vienkārši ir. Taču to var koriģēt, ja grūtniecības laikā, krūts barošanas un piebarošanas laikā mēs atkārtoti iepazīstinām mazo ar citām garšām, ne tikai izteikti sāļu vai saldu.

Pētījumos konstatēts, ka ir bērni, kuriem var būt izteiktāka jutība pret rūgto garšu, ko nosaka konkrēta gēna (TAS2R38) genotips. Tātad, ja bērnam ir ticis tāds genotips, kā rezultātā viņš rūgto garšu uztver īpaši asi, viņam brokoļus iebarot būs grūti, turpretī kādam citam, kam ticis rūgto garšu nejutīgais genotips, brokoļus varēsiet dot uz urrā. Tiem, kas īpaši izteiksmīgi izjūt rūgto garšu, prasās arī stipri saldāki ēdieni nekā tiem, kas to neizjūt tik izteikti. Labā ziņa – laika gaitā sajūtas var mainīties un arī rūgtenas garšas produkti tiek uzturā akceptēti. Galvenais uzdevums – ik pa laikam tos pievienot ēdieniem vai piedāvāt atsevišķi.

Krūts barošana un piena maisījumu lietošana

Vēlaties, lai jūsu bērns būtu atvērtāks jaunām garšām? Barojiet viņu ar krūti! Pētījumi rāda, ka tie mazuļi, kas zīdīti vismaz trīs mēnešus, ir atvērtāki jaunām garšām, salīdzinot ar tiem, kas saņēmuši piena maisījumus ar nemainīgu garšu.

Ko darīt, ja mazuli zīdīt nevar? Vai tad viņš automātiski būs izvēlīgais ēdājs? Mieru, tikai mieru! Protams, ka situācijas ir dažādas un bērnu zīdīt var nebūt iespējams. Tad visa enerģija ir jāiegulda papildu uztura plānošanā. Ja to uzsāk darīt jau četru mēnešu vecumā, tad ir gana daudz laika, lai mazais pierastu pie garšu daudzveidības un nenoraidītu jaunas garšas ēdienus arī nākotnē.

Mazuļu iepazīstināšana ar papildu uzturu

Vai tas būtu četru mēnešu vecumā vai vēlāk, svarīgākais ir sākt mazo iepazīstināt ar jaunām garšām un ēšanu no karotītes. Vieni sāk ar dārzeņiem, citi – ar augļiem, vēl kāds – ar graudaugiem. Viedokļi atšķiras. Ja mazajam viss ir labi, es iesaku sākt ar dārzeņiem. Savai meitai piedāvāju ķirbi kā pirmo no biezeņiem, pēc tam kabaci un burkānu. Svarīgākais ir vispirms piedāvāt viena veida produktu. Neiesaku sākt ar augļiem vai putrām, jo iepazīstināšana ar jauniem produktiem notiek ļoti pakāpeniski, turklāt saldo garšu visi mazuļi akceptē. Manuprāt, būtiskāk ir iepazīstināt ar dārzeņiem, jo pastāv lielāka iespēja, ka tie tiks atraidīti to garšas un uzturvielu sastāva dēļ, tāpēc dārzeņu pieņemšana var aizņemt ilgāku laiku.

Ja mazais izrāda izteiktu nepatiku, noteikti uzreiz nevajadzētu atmest ar roku konkrētajam produktam, bet gan ik pa laikam to piedāvāt atkal. Ja bērnam kāds produkts nekādi neiepatīkas, nepārdzīvojiet, dodiet citus, un pēc laika varat atkal pamēģināt “atraidīto” produktu. Nav jau mērķis par katru cenu bērnam likt iemīļot visus dārzeņus un putras. Svarīgākais šajā posmā ir dot iespēju nogaršot.

Ja mazais iepriekš ir saņēmis tikai piena maisījumus, tad garšu paleti var veidot plašāku, lai ir droši, ka esam izdarījuši visu, lai bērnam būtu vieglāk pieņemt jaunas garšas ēdienu.

Svarīgi! Pētījumi un novērojumi rāda, ka svarīgāks ir vecums līdz diviem gadiem, kad bērnam piedāvāt jaunas tekstūras, garšas un smaržas produktus, jo pēc tam jūsu centieni nebūs tik efektīvi.

Divu līdz piecu gadu vecums

Sākot ar divu gadu vecumu, bērniem saasinās tā sauktā pārtikas neofobija. Šis ir posms, kad viņi protestē teju pret visu, tāpēc ir arī izteikta pretestība pret visu jauno uzturā un viņi daudz labprātāk ēd to, ko iepriekš ir iepazinuši. Bērni dos priekšroku saldiem un zināmiem ēdieniem uzturā. Taču, ja līdz šim brīdim esam ļāvuši mazajam nogaršot dažādus ēdienus un atkārtoti piedāvājuši arī tos, kas nav pirmā izvēle, turpinām to darīt. Viņš jau būs iemācījies pieņemt piedāvājumu un izlemt, ēdīs vai ne. Turklāt, mainoties videi, var mainīties arī attieksme. Īpaši izteikti tas ir bērnudārzā vai citu bērnu sabiedrībā, kad pārējie ēd ēdienus, kurus jūsu bērns iepriekš nav ēdis vai nav gribējis ēst.

Ņemiet vērā, ka panākumu atslēga ir neuzbāzīga neatlaidība! Ja jūsu ģimenē tiek ēsti produkti, kuri mazajam it kā nepatīk, neatmetiet ar roku un ik pa laikam piedāvājiet tos. Kādā pētījumā tika atklāts interesants fakts, ka jaunu, zaļas krāsas dārzeni bērns var piekrist ēst tikai pēc astoņām piedāvāšanas reizēm. Tiesa, daudziem vecākiem tas var būt par ilgu, un viņi jau būs atmetuši ar roku pēc piektās reizes.

Ko darīt ar sāli un cukuru?

Mazuļi vienmēr dos priekšroku izteikti saldai un sāļai garšai, taču diez vai mēs bērsim klāt zemenēm cukuru vai kartupelim sāli, piedāvājot tos mazulim, kas nav vēl sasniedzis gada vecumu. Ja sāli pēc gada vecuma nedaudz ir atļauts pievienot, tad cukuru iesaka nepievienot līdz pat divu gadu vecumam. Turklāt bez tā varētu vispār iztikt, ja mēs dzīvotu viensētā un ēdināšana būtu atkarīga tikai no mums pašiem. Katrā ziņā ar saldumiem speciāli iepazīstināt nav nepieciešams, jo tie mazulim, protams, garšos.

Vēlos jūs iedrošināt sāli un cukuru aizstāt ar garšvielām. Arī mazuļu biezeņiem var pievienot dilles, pētersīļus, kanēli, piparus un daudz ko citu, kad tīrās garšas jau ir iepazītas.

Nespiest un nepiekukuļot!

Zinu, kā ir, kad, domājot par mazā veselību, ir speciāli nopirkti svaigi produkti, mājās pagatavoti un sniegti galdā ar mīlestību, lai bērns uzņemtu veselību veicinošu maltīti, taču viņš paziņo, ka negrib un neēdīs. Man pirmajās reizēs bija kārtīgas dusmas un spīts pagatavoto tomēr iebarot. Vai man tas izdevās? Nē. Vienīgais, kas izdevās, bija sabojāt garastāvokli gan sev, gan bērnam.

Mazajam noteikti nevajag spiest ēst. Tas nedos nekādus ieguvumus, un bērns var arī izvemties. Viņš drīkst kaut ko negribēt, pat ja iepriekš ir gribējis un labprāt ēdis. Mums nevajag, lai bērnam izveidojas trauksmaina attieksme pret ēdienu. Ja sagatavotā maltīte netiek apēsta, liekam to ledusskapī un piedāvājam vēlāk vai nākamajā dienā.

Tāpat nevajadzētu arī mudināt bērnu apēst dārzeņus vai citus produktus, lai viņš tiktu pie našķiem. Bērnam ir jāiemācās, ka labs ēdiens ir vērtīgs un vajadzīgs pats par sevi, nevis lai tiktu pie kaut kā cita, garšīgāka.

Vecāku piemērs un vide

Lai kā arī mēs gribētu bērniem dot pašu labāko un iemācīt to, kas mums pašiem nav izdevies, vislabākie rezultāti būs tad, ja paši rādīsim pozitīvu piemēru. Ēdīsim maltītes kopā ar bērniem, gatavosim ēdienu mājās, nebalstīsim ēdienreizes uz pusfabrikātiem un dažādosim tās atkarībā no sezonas.

Ēšanai būtu jānotiek mierīgā gaisotne un patīkamā vidē, lai ēdiens asociējas ar baudu un citi kairinātāji (televizors, planšete u. tml.) nenovērstu uzmanību. Tas palīdzēs ne tikai koncentrēties uz ēšanas procesu, bet arī nepārēsties un mazināt slimību riskus nākotnē.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!