Esi imūns, gaidot gripu!

Drēgns, mitrs, vējains… Tas ir laiks, kad gripa visaktīvāk veic savus sirojumus. Gripu izraisa ļoti viltīgs un mainīgs vīruss, kas viesošanos pie cilvēkiem neizlaiž nevienu gadu. Arī šis nebūs izņēmums, un vīruss var skart ikvienu no mums. Tomēr izvairīties no gripas ir iespējams... Par gripu, inficēšanās iespējām, gripas komplikācijām un sekām, kā arī par pareizāko taktiku cīņā pret gripu stāsta Veselības centra 4 ģimenes ārste KARĪNA VERNERE.

Cik gripa ir bīstama

Gripa no citām infekcijas slimībām atšķiras ar izplatības ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. Gripas komplikācijas var būt ne tikai nopietnas slimības, kā plaušu karsonis, bronhīts, miokardīts u.c., bet gripa var būt arī cilvēka nāves cēlonis. Gripas izraisītu nāves gadījumu skaits ar katru gadu Latvijā pieaug. 2013.–2014. gada sezonā gripa bija nāves cēlonis pieciem cilvēkiem, bet 2015.–2016. gadā mirušo skaits sasniedza jau 70. Šīs lipīgās slimības izraisītāji ir A, B un C grupas gripas vīrusi, kuri no citiem vīrusiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Lai gan gripu uzskata par visai triviālu slimību, patiesībā tā ir postoša globāla slimība, jo tās vīrusi, nemitīgi mainoties, izraisa atkārtotas infekcijas vienam un tam pašam cilvēkam. Gripa potenciāli var skart ikvienu – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.

Kā var inficēties

Gripa ir sezonāla slimība, lai gan vīrusi pasaulē ir aktīvi visu cauru gadu. Mūsu platuma grādos gripas vīruss aktivizējas galvenokārt laika posmā no novembra līdz aprīlim, savukārt Dienvidu puslodē – no maija līdz septembrim.

Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās pilienu veidā kā epidēmija. Ar gripu vairāk slimo dzestrā un mitrā laikā, jo tas spiež cilvēkus vairāk uzturēties vienkopus telpās, kas inficēšanos padara daudz iespējamāku. Pārsvarā ar vīrusiem inficējas, tos ieelpojot, otra inficēšanās iespēja – nonākot tiešā kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu. Piemēram, saslimušajai personai runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju un izplatās līdz pat sešu metru rādiusā, proti, no slimnieka elpceļiem nonāk vesela cilvēka elpceļos. Gripas vīrusu var ieelpot vai arī ar to inficēties, lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Inkubācijas periods gripai ilgst no vienas līdz četrām dienām – atkarībā no saņemtās vīrusu devas un konkrētā cilvēka imunitātes.

Profilakses pasākumi

Gripas epidēmijas laikā inficēšanās risku – vīrusu daudzumu – var mazināt, regulāri vēdinot telpas un ievērojot higiēnu. Vēlams pēc iespējas izvairīties no sabiedrisku vietu apmeklējuma. Visa gada garumā ir svarīgi stiprināt imunitāti. Tomēr efektīvākais veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to vēl pirms gripas epidēmijas sākšanās. Diemžēl, par spīti slimības potenciālajai bīstamībai, kā arī klīniski apstiprinātajam gripas vakcīnu drošumam un efektivitātei, daudzi vēl aizvien neizprot vakcinācijas priekšrocības un neizmanto vakcinēšanos pret gripu, lai sevi un tuviniekus pasargātu no šīs gana bīstamās slimības.

Gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var saslimt katru gadu, un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Zinātnieki apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā sezonā, un prognozē, kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar zinātniski pamatotajām prognozēm tiek laikus izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai. Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas divu nedēļu laikā un saglabājas vienu gadu. Optimālais laiks, kad vakcinēties pret gripu, ir no septembra līdz novembrim. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem un saaukstēšanās slimībām!

Vai vakcīna pasargā vienmēr

Līdz šim gripas vakcīnas saturēja tikai A un B vīrusu, tāpēc ne vienmēr bija ļoti efektīvas. Taču no šī gada ir pieejama četru komponentu gripas vakcīna. Tā ietver vairākus gripas vīrusa serotipus, tāpēc vakcīnas efektivitāte ir daudz augstāka.

Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies ar gripu vai arī inficējas neilgi pēc vakcinācijas, kamēr vēl nav izstrādājusies imunitāte. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Vakcīna organismā izstrādā tikai antivielas, bet neizraisa saslimšanu, jo gripas vakcīnā vīrusi ir inaktivēti (nedzīvi). Gadījumi, kad pret gripu potējies pacients nonāk slimnīcā, cieš no smagām komplikācijām vai nomirst, ir reti. Jāatceras, ka jebkura veida vakcinācija paildzina mūsu dzīvi!

Gripas komplikācijas

Ar gripu parasti slimo aptuveni nedēļu. Tomēr pēc parastas saaukstēšanās var atgūties diezgan ātri, taču gripas gadījumā divas nedēļas pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt ilgstoši saglabājas slikta pašsajūta. Nereti pēc gripas pārslimošanas saasinās citas slimības – gan tādas, par kurām slimnieks ir iepriekš zinājis, gan sākas tādas, par kurām nav zinājis. Bronhīts ir pati izplatītākā komplikācija, ko konstatē 20% gadījumu. Bronhīta risks ir salīdzinoši augsts diabēta un išēmiskās sirds slimības pacientiem, kā arī pacietiem pēc 60 gadu vecuma. Pneimonija ir ne tikai nākamā pēc biežuma nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais nāves cēlonis saistībā ar gripu. Šī slimība attīstās, vai nu gripai progresējot, vai arī 4–14 dienas pēc šķietamās izveseļošanās, un parasti novērojama vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām sirds, plaušu un vielmaiņas slimībām, taču var skart arī grūtnieces un pusaudžus. Gripa var izraisīt arī akūtu muskuļu iekaisumu, miokardītu, perikardītu, centrālās nervu sistēmas traucējumus, kā arī Reja sindromu – retu, bet ļoti nopietnu komplikāciju bērniem, ko izraisa aspirīna vai citu salicilātu lietojums drudža mazināšanai un kas rada garīgus traucējumus (letarģiju, delīriju, lēkmes un komu), kuru rezultātā līdz pat 40% gadījumu iestājas nāve, bet slimību pārcietušajiem saglabājas nopietni neiroloģiski traucējumi.

Kam būtu jāvakcinējas

Vakcinēties iesaku bērniem, sākot no sešu mēnešu vecuma, vecāka gadagājuma un novārgušiem cilvēkiem, jo tieši viņiem ir lielākais risks saslimt ar vīrusinfekciju. Arī slimniekiem ar dažādām kaulu un locītavu sistēmas, urīnizvadceļu, sirds un asinsvadu slimībām un gremošanas traucējumiem īpaši jāsaudzē veselība un ieilgušās slimības laikus jāārstē, lai tās neveicinātu infekcijas uzliesmojumu. Gripas vakcīna noteikti nepieciešama smēķētājiem, kā arī cilvēkiem ar bronhu un plaušu slimība. Tiem, kam paredzētas plānveida medicīniskas manipulācijas, piemēram, operācija, arī vajadzētu vakcinēties, jo inficēšanās ar gripu varētu izjaukt plānoto operāciju. Turklāt slimnīca ir vide, kur gripas vīruss viegli pārceļo no viena slimnieka pie otra, un pēcoperācijas periodā organisms var būt novājināts un daudz uzņēmīgāks pret gripas vīrusu.

Kas jāievēro, vakcinējoties pret gripu

Vakcīna ir kultivēta olu produktos, tāpēc tiem, kam ir alerģija pret olām un olas baltumu, vakcinācija jāsaskaņo ar ārstējošo ārstu. Arī grūtniecēm un barojošām māmiņām par vakcinēšanos jākonsultējas ar speciālistu. Vakcinēšanās uz vēlāku laiku jāatliek hronisku slimību paasinājumu un akūtu saslimšanu gadījumā. Gripas vakcīnas ir paredzētas cilvēkiem no trīs gadu vecuma. Vakcinējot bērnu, nepieciešama izziņa no ārstējošā ārsta, kas izsniegta dienu pirms vakcinēšanās un apliecina, ka bērns ir vesels. Ja vēlas vakcinēties arī vēl pret citām slimībām, jāievēro 2 nedēļu starplaiks līdz nākamajai vakcinācijai.

Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada novembra numurā!

Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!