“Es redzu” – veselībai ar to vien nepietiek
Katrs nodzīvotais gads palielina acu saslimšanu iespējamību, – atgādina profesore Guna Laganovska, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja. 21. septembrī Rīga TV24 iknedēļas raidījumā “Ārsts.lv” kopā ar P. Apini savās zināšanās dalījās gan profesore G. Laganovska, gan arī viņas kolēģe P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe Marija Klindžāne, uzsverot, ka šķietami laba redze vien nav acu veselības rādītājs – redzes problēmas sākas pakāpeniski un var noritēt bez ievērojamiem simptomiem: “Nereti nākas saskarties ar to, ka cilvēks nav pamanījis, ka viena acs kļūst akla. Spēja pielāgoties redzēt ar veselo aci nereti noved pie tā, ka izmaiņas pamana vien tad, kad redzīgajā acī kaut kas iekritis. Lai no tā izvairītos, jāveic regulāras profilaktiskas pārbaudes pie speciālista.” Profesore Laganovska iesaka vismaz reizi divos gados apmeklēt acu ārstu, bet senioriem – vēl biežāk.
“Cilvēkiem mūža otrajā puse izplatītākās ir glaukoma, katarakta un tīklenes distrofija. Glaukoma jeb redzes nerva hroniska atrofija ir viltīga slimība, kam sākotnēji nav gandrīz nekādu simptomu un pacients var nenojaust par slimības esamību. Laikus nekonstatējot un nesākot ārstēšanu, glaukoma var izraisīt neatgriezenisku aklumu. Ja cilvēks laikus nav aizgājis pie acu ārsta, tad vecumā, kad varētu sākt lasīt un baudīt dzīvi, t. i., pensijas gados, viņš var izrādīties akls,” sacīja G. Laganovska, piebilstot – lai konstatētu glaukomu, nepietiek vien ar acu spiediena mērīšanu, jo pusē gadījumu slimība norit bez spiediena palielināšanās, tāpēc acs jāizmeklē pilnībā. Ja glaukoma attīstījusies, to vairākumā gadījumu ārstē ar medikamentiem, acu pilieniem, jo ķirurģiska iejaukšanās nedod jūtamus rezultātus.
Pretēji ir ar kataraktas – acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās – operāciju: “Kataraktas gadījumā cilvēkam pakāpeniski pasliktinās redze. Kataraktas operācijas ir vienas no biežāk veicamajām, un parasti rezultāti ir labi.” Turklāt – mūsdienās, to operējot, veiktie iegriezumi ir nelieli; ir iespēja ievietot dažādas mākslīgās lēcas, ar ko var redzēt dažādos attālumos. “No šīs operācijas nevajadzētu baidīties – rezultātā redze uzlabojas, gan ar nosacījumu, ja nav citu slimību fona,” uzsver profesore G. Laganovska.
Abas ārstes brīdina, ka īpaši rūpīgi pret acu veselību jāattiecas cukura diabēta pacientiem, viņiem arī jāveic regulāra vielmaiņas kontrole, pārbaudot cukura līmeni, asinsspiedienu, holesterīnu, lipīdus. “Izmaiņas, kas notiek acīs, pārsvarā ir nemanāmas, bez simptomiem, un tās skar tīkleni, kas ir ļoti jutīga pret skābekļa badu – ar skābekli saistītā hemoglobīna daudzumu eritrocītos. Lai nenobiedētu visus diabēta pacientus, vēlos piebilst, ka tas, ka tiek konstatētas izmaiņas tīklenē, vēl uzreiz nenozīmē, ka būs nepieciešama lāzerkoagulācija. Man ir pietiekami daudz pacientu, kuriem pirmās izmaiņas konstatētas jau pirms desmit piecpadsmit gadiem, bet līdz šim nav bijusi vajadzīga pat lāzerkoagulācija, gan ar nosacījumu, ja regulāri tiek lietotas pretdiabēta zāles, panākot diabēta kompensāciju,” skaidro M. Klindžāne. Cukura diabēta pacientiem, kuriem rodas pārmaiņas acs tīklenē, pamata ārstēšana tiek veikta ar lāzerkoagulāciju, kuras laikā tiek iznīcināta daļa tīklenes, lai atlikušajai daļai pietiktu skābekļa. Pēdējos gados parādījušās jaunas ārstēšanas metodes – intravitreālās injekcijas, kad acīs tiek ievadīti īpaši medikamenti, kas nobloķē jauno asinsvadu augšanu. M. Klindžāne atzīmēja, ka pārmaiņas tīklenē liecina par izmaiņām visā kardiovaskulārajā sistēmā – tas jāuztver kā brīdinājuma zvans, ka var draudēt infarkts, smadzeņu asinsrites traucējumi.
“Viena no biežākajām problēmām, ar kuru ikdienā jāsastopas un kuras labā kaut ko varam darīt, ir tīklenes distrofija. Dzīves ilgumam pieaugot, tīklenē nosēžas dažādi vielmaiņas galaprodukti, izēdina tādus kā caurumus, un tīklenē sāk ieplūst šķidrums, parādās tūska. Pacients to izjūt kā burtu izkrišanu, līniju kropļojumu, pleķu parādīšanos. Ja tas notiek, nevajadzētu gaidīt, kad pāries, bet saņemt pēc iespējas drīzāku acu ārsta konsultāciju,” ieteica G. Laganovska. Viņa arī izskaidroja, kas ir darbspējas vecuma cilvēku vidū izplatītā acu asarošana jeb sausās acs sindroms: “Veidojas nekvalitatīvas asaras. Asaru dziedzeris producē asaru ūdens sadaļu, ko plakstiņi mirkšķināšanas laikā papildina ar tauku daļiņām – ja ir šāds komplekts, tad viss ir kārtībā. Taču pārmaiņas cilvēka dzīvesveidā – ilgstoša skatīšanās televizora, datora ekrānā, uzturēšanās sausās, mākslīgi apgaismotās telpās – izraisa retāku mirkšķināšanu, tādējādi asaru ūdens netiek ietaukots. Līdz ar to rodas sajūta, ka radzene netiek kārtīgi pabarota, ka tajā ir svešķermeņi, un acs prasa papildus asaras. Šādos gadījumos liekam pilināt mākslīgās asaras, un dažkārt pacienti nesaprot, kāpēc jāpalielina asaru daudzums. Skaidrojums ir tāds, ka tas tiek darīts, lai asaras kļūtu kvalitatīvākas un radzene neprasītu jaunas asaru devas.”
Lai izvairītos no acu sausuma, jāatceras mirkšķināt plakstiņus – tas palīdz acīm mainīt fokusu, līdz ar to – atpūsties. Tāpat vidēji ik pēc četrdesmit piecām minūtēm jāpārtrauc darbs, ja tas saistīts ar skatīšanos tuvumā, un papildus ieteicami dažādi vienkārši vingrinājumi acu atpūtināšanai, piemēram, jāvērš skatiens augšup un dažas sekundes tā jānotur; pēc tam cieši jāaizver acis. Labi palīdz arī acu aizvēršana un atvēršana pārmaiņus ātrā tempā, acu rotēšana pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam; acu savirzīšana, lai redzētu degungalu.
Vērtīgu pienesumu acu šūnu un audu veselībai sniedz A vitamīns, kas bagātīgā daudzumā ir ķirbjos, burkānos, paprikā un citos sarkanos un dzeltenos augļos un dārzeņos, aknās un zivīs. Savukārt sēklās, valriekstos, mandelēs, nerafinētajās eļļās esošais E vitamīns ir īpaši svarīgs diabēta pacientiem, jo aizsargā šūnu membrānu un spēj kavēt kataraktas attīstību.
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2015. gada novembra numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
