Emīlija Krāmēna, Hilda Dārta Snipe, Renāte Snipe: Bērnu traumas vasarā

Visas bērnu traumas ir novēršamas, ja mazā vecuma bērnus atbilstoši pieskata un rada viņiem drošu vidi, savukārt lielākiem bērniem savlaicīgi māca par drošas aktīvās atpūtas principiem.

Vasaras mēnešos ir teju trīs reizes vairāk traumu nekā ziemas periodā. Trīs no četriem traumu gadījumiem notiek tieši mājās.

Sniegsim informāciju par bērniem, kas guvuši traumas vienā vasaras mēnesī un nokļuvuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Slimnīcā palīdzība tika sniegta 913 bērniem.

Traumas gūtas:

• 248 gadījumos, krītot no mēbelēm, trepēm, kokiem, žogiem, arī uzkrītot smagiem priekšmetiem, durvīs ieverot pirkstus;
• 206 gadījumos, krītot no velosipēda, motorollera vai skrituļdēļa;
• 104 gadījumos, krītot rotaļlaukumā, atrakciju parkā, no šūpolēm;
• 78 gadījumos, lēkājot uz batuta;
• 50 gadījumos, norijot svešķermeņus, iedzerot indīgus, ķīmiskus šķidrumus, apēdot medikamentus;
• 49 gadījumos, aplejoties ar karstu šķidrumu, pieskaroties grilam, iekāpjot oglēs;
• 30 gadījumos sakoduši suņi, saskrāpējuši, sakoduši kaķi, bērni guvuši traumas no zirgiem.

 

Zīdaiņi – bērni līdz viena gada vecumam  

Bērni vecumā līdz gadam lielākoties gūst sadzīviskas traumas vecāku neuzmanības dēļ. Biežākās traumas ir apdegumi, kritieni no augstuma, aizrīšanās un smakšana, dzīvnieku kodumi.

Neatkarīgi no gadalaika jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst mazuli atstāt vienu uz paaugstinātām virsmām, jo tas ir dažu sekunžu jautājums, kad bērniņš var sakustēties, velties un, krītot no virsmas, gūt smagu galvas traumu, jo tieši galva ir smaguma centrs mazuļiem līdz trīs gadu vecumam.

Savukārt apdegumus zīdaiņi visbiežāk gūst no karstas kafijas vai tējas, verdoša ūdens vai karstas zupas. Visbiežāk tas notiek brīdī, kad vecāki tur karsto dzērienu vienā rokā un bērnu klēpī vai uz rokām, jo bērns parasti ir aktīvs un kustīgs, tāpēc ļoti īsā laika sprīdī var notikt nelaime. Proporcionāli bērna izmēram viena karstas tējas vai kafijas krūze ir pielīdzināma spainim ar karstu ūdeni uz pieauguša cilvēka ķermeņa. Tāpēc, dzerot karstus šķidrumus, pieaugušie nedrīkst bērnu turēt ne klēpī, ne arī uz rokām.

Vasaras periodā bieži tiek kurināti grili, ugunskuri un izmantoti degšķidrumi. Degšķidrumus drīkst uzglabā tikai oriģinālos iepakojumos un maziem bērniem nepieejamās vietās. Svarīgi bērnu turēt drošā attālumā no karsta grila, tā restēm un ugunskura. Bērnam jau no vismazākā vecuma jāstāsta, ka uguns ir ļoti bīstama un ar to darbojas tikai pieaugušie.

Tā kā zīdaiņa āda ir daudz jutīgāka pret UV starojumu un termoregulācijas sistēma nav nobriedusi, bērniņš daudz ātrāk apdeg un pārkarst, tāpēc svarīgi ir zīdaini sargāt no tiešiem saules stariem. Zīdainītim karstās vasaras dienās ir jāatrodas ēnā, galvā jābūt plānai cepurītei un mugurā gaišām drēbēm, atklātās ķermeņa daļas jāieziež ar augsta aizsardzības līmeņa saules aizsargkrēmiem.

Ja ļaujat bērnam plunčāties ūdenī, ir svarīgi NEPĀRTRAUKTI viņu uzmanīt un būt klāt, jo slīkšana iespējama arī seklā ūdenī.

Dodoties vasaras izbraucienos ar auto, ir svarīgi izmantot autosēdeklīti un drošības jostas tā, kā paredzēts lietošanas instrukcijā, lai izvairītos no auto traumām, kuras var gūt pat bez sadursmes – tikai strauji bremzējot. Nekad neatstājiet bērnu vienu pašu automašīnā, jo ļoti īsā laikā automašīnas salons strauji uzkarst un bērns var piedzīvot dzīvību apdraudošu karstuma dūrienu.

Dodoties ārpus mājas, vienmēr parūpējieties par bērna vecumam atbilstošu ēdienu, īpašu vērību pievēršot ēdiena konsistencei, jo nav pieļaujams maziem bērniem dot cepumus ar riekstiem vai piedāvāt grauzt cietu burkānu, bumbieri vai ābolu, ja viņa mutē vēl nav pietiekams skaits zobu, – tas var radīt aizrīšanos ar bīstamām sekām.

Vecuma grupa no viena līdz trīs gadiem

Bērniem vecumā no viena līdz trīs gadiem traumu veidi ir līdzīgi kā zīdaiņiem, tikai šajā vecumā bērni ir daudz kustīgāki un ātrāki, tāpēc vecākiem viņi vēl vairāk jāpieskata un jāuzmana. Bērni šajā vecuma grupā parasti ir zinātkāri un centīsies visu apskatīt, visam pieskarties un visur uzrāpties.

Ir svarīgi visiem, kuri bērnu pieskata, iemācīties viņu nekad neizlaist no redzesloka, būt bērnam cieši klāt, pieturēt pie rokas, ja viņš mācās kāpt pa kāpnēm, bet nepieļaut kāpšanu uz tādām virsmām, kas rada lielu traumatisma risku (palodzes u. c.). Jāpievērš uzmanība logu, balkonu un lodžiju durvju atvēršanai tikai vēdināšanas režīmā, lai novērstu iespējamu bērna krišanu no ļoti liela augstuma. Nenovietojiet krēslus pie palodzēm, lai bērns uz tās nevar uzrāpties.

Īpaša vērība jāpievērš tādu bīstamu vietu kā ūdenstilpju tuvumam – NEKAD nedrīkst atstāt bērnu nepieskatītu, pat ja tā ir šķietami sekla vieta, jo pat baseinos, kuros pieaugušajam ūdens ir tikai līdz potītēm, pastāv risks, ka mazais, zaudējot līdzsvaru, var paslīdēt, paklupt un labākajā gadījumā tikai sasisties, sliktākajā – pat noslīkt.

Arī šīs vecuma grupas bērni ļoti jāpieskata un jāievēro droša distance no ugunskuriem un griliem. Jāatceras, ka pat nākamajā  dienā ugunskura ogles var saglabāt ļoti augstu temperatūru un radīt smagus apdegumus.

Jāņem vērā, ka bērniem palielinās spēja atvērt pat cieši aizskrūvētas pudeles, tāpēc gan degšķidrumi, gan cita sadzīves ķīmija jāglabā noslēgtās, bērniem nepieejamās vietās.

Šajā vecuma grupā bērnam jau parādās savs viedoklis par uzvedību automašīnā, tāpēc vecākiem stingri ir jāuzstāj, ka braukt drīkst tikai sēdeklītī vai pareizi piesprādzētam, nav pieļaujama pārvietošanās pa auto salonu braukšanas laikā. Jāuzmanās arī ar rotaļlietām un ēšanu mašīnā, jo bērns, sēžot aizmugurē viens, ir nepieskatīts un pastāv aizrīšanās risks.

Bērni jau sāk paši mācīties braukt ar velosipēdu, dip-dapu, skrejriteni, kā arī brauc kopā ar vecākiem, sēžot velosipēda velokrēslā. Ir ļoti svarīgi jau kopš pirmās reizes, mācot braukt ar šiem pārvietošanās līdzekļiem, obligāti vilkt ķiveri, ceļu un elkoņu sargus. Ja speciālā velokrēsla nav, tad kategoriski ir aizliegts vizināt  bērnu ar pieaugušo velosipēdu, jo, kājai iekļūstot spieķos, notiks kritiens, kas var radīt dzīvībai un veselībai bīstamas situācijas gan  bērnam, gan pieaugušajam.

Aizbraucot ciemos pie draugiem, kuriem ir vecāki bērni, jāpievērš uzmanība rotaļlietu drošumam, jānovērš risks, ka bērns spēlējas ar sīkām detaļām, ar kurām var aizrīties, kā arī jānovērš jebkāda iespēja, ka bērns var norīt bateriju no rotaļlietas, jo tas rada smagu ķīmisku barības vada vai kuņģa apdegumu.

Šī vecuma bērniem jāsāk mācīt droša uzvedība rotaļu laukumos – neiet tuvu pie šūpolēm, kurās kāds šūpojas, jo tas rada augstu galvas traumu risku. Bērnu drīkst šūpot šūpolēs, kurās bērns ir nofiksēts un nevar izkrist, turklāt šūpošanas augstumam jābūt bērnam komfortablam.

Arī šajā vecuma grupā jāpievērš uzmanība aizsardzībai pret saules apdegumiem un pārkaršanu, tieši tāpat kā mazāka vecuma bērniem.

Lai izvairītos no dzīvnieku kodumiem, nedrīkst atstāt bērnu bez uzraudzības kopā ar dzīvnieku, jāmāca neaiztikt dzīvnieku ēšanas laikā, neaiztikt viņa barības traukus. Pat vislabāk audzinātais suns var sakost bērnu, ja bērns netīšām sunim būs nodarījis sāpes, paraujot aiz astes vai iebakstot acī, tāpēc jau no mazotnes ir jāmāca, kāda ir droša uzvedība, kontaktējoties ar dzīvniekiem.

Vecuma grupa no četriem līdz sešiem gadiem

Pirmsskolas vecuma bērni šķiet jau apzinīgāki, tomēr bērna iztēle un aktivitāte mēdz ņemt virsroku pār saprātīgām un drošām darbībām.

Uz šo vecuma grupu attiecināmi tie paši piesardzības pasākumi attiecībā uz sadzīves ķīmiju, atklātu liesmu un karstiem priekšmetiem, jāveic pārrunas par to, ka sērkociņi un šķiltavas nav rotaļlietas, bet ļoti bīstami priekšmeti.

Pat ja šajā vecumā bērns māk jau peldēt, viņš nekādā gadījumā nedrīkst tikt atstāts viens. Droša uzvedība ūdens tuvumā nozīmē, ka bērns visu laiku ir pieaugušo redzes un uzmanības lokā. Mierīga spēlēšanās ūdenstilpnes krastā, kamēr vecāki sauļojas, var beigties ļoti skumji, ja  kāda rotaļlieta iekrīt ūdenī un bērns nepieskatīts tai dodas pakaļ.

Siltajās dienās un Līgo svētkos, kad ģimene visu dienu pavada ārā, nedrīkst aizmirst par UV aizsargkrēmiem un galvassegām, kuru izvēlas atbilstoši bērna gaumei, jo tikai tad, ja tā patiks, bērns labprāt to nēsās un būs pasargāts no bīstamajiem saules stariem un karstuma.

Droša uzvedība automašīnā ir tāda pati kā mazākajās vecuma grupās, bet šajā vecumā vasaras periodā arī svarīgi mācīt, ka nedrīkst bāzt galvu vai rokas ārā pa automašīnas logu. Bērniem arī jāatgādina, ka automašīna nav rotaļu vieta, kur raustīt kloķus, podziņas un stūri, kamēr vecāki klāj piknika galdu.

Ar bērnu jāpārrunā, kas ir droša uzvedība uz ielas – nerotaļājamies, nebraukājam ar riteni uz ielas, bumbu spēlējam tādās vietās, kur tā nevar izripot uz automašīnu braucamās daļas.

Braucot ar velosipēdu, skrejriteni un skrituļslidām, bērni pirmsskolas vecumā jau var attīstīt diezgan lielu ātrumu, tādēļ ķivere un ceļu, elkoņu un plaukstu aizsargi ir pirmā nepieciešamība.

Bērni šajā vecumā ir ļoti aktīvi un daudz spēlējas, tāpēc nepieciešams bieži atgādināt, ka no šūpolēm jāievēro drošs attālums un batutā jālēkā pa vienam. Turklāt batutam obligāti jābūt ar aizsargtīklu un tas jāizmato ļoti atbildīgi – jāpārliecinās, ka apakšā zem tā neviena nav, jo uz batutiem traumas gūst ļoti daudz bērnu.

Vecuma grupa no septiņiem līdz divpadsmit gadiem

Bērniem paaugoties, jāturpina atgādināt par to, ka ķivere ir absolūta nepieciešamība, kāpjot uz velosipēda vai citiem braucamrīka. Kā arī ceļu, elkoņu un plaukstu sargus ir nepieciešams lietot, īpaši apgūstot prasmes pārvietoties ar jauniem braucamrīkiem. Šis ir vecuma posms, kurā padziļināti jāmāca ceļu satiksmes noteikumi un ir nepieciešams tos stingri ievērot.

Arī šajā vecumā bērni pie ūdenstilpnēm ir jāpieskata, bet jāapzinās, ka viņi var izlemt doties peldēties arī bez pieaugušo uzraudzības, tāpēc jāmāca peldēties tikai zināmās vietās un ka labāk ieiet ūdenī līdz kaklam un peldēt uz krastu, nevis dziļumā. Jāmāca, ka pareizi ir nevis skriet uzreiz ūdenī, bet pakāpeniski iet dziļāk, lai ķermenis pierod pie temperatūras – ja  pārkarsis bērns uzreiz ieskrien vēsā ūdenī, bērnam var rasties galvas reiboņi un ekstremitāšu krampji, tāpēc pat gadījumā, ja bērns prot labi peldēt, tas var paaugstināt slīkšanas risku. Ļoti svarīgi ir mācīt un brīdināt bērnus, un ar savu piemēru rādīt, ka brīvā dabā nevienā ūdenstilpē NEDRĪKST LEKT UZ GALVAS ūdenī, jo tas var beigties ar galvas traumām, lauztiem mugurkaula skriemeļiem un ķermeņa paralīzi.

Vecuma grupa no trīspadsmit līdz astoņpadsmit gadiem

Svētku laikā īpaši svarīgi ir pusaudžus brīdināt par alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanu un tās bīstamajām sekām. Pusaudzis sevi vairs neuzskata par bērnu, tāpēc ir jārēķinās ar pandēmijas un sociālās distancēšanās radīto paaugstinātās trauksmes līmeni, kas var veicināt vēlmi izmēģināt apreibinošas vielas vienaudžu kompānijā.

Tā kā pusaudži sāk pavadīt vairāk laiku patstāvīgi un ar draugiem, īpaši vasaras periodā, tad ir svarīgi viņiem iemācīt, kāpēc vecākiem ir nepieciešams zināt par viņu atrašanās vietu un nodarbošanos – jo tikai tā nelaimes gadījumā vecāki var iesaistīties un palīdzēt.

Īpaši puišiem ir raksturīga tieksme pēc asām izjūtām un adrenalīna, ko var gūt, ātri traucoties ar dažādiem braucamrīkiem, kas diemžēl var beigties ar augstas enerģijas traumām, tāpēc arī ar pusaudžiem ir jāaktualizē jautājums par dažādu aizsargu valkāšanu un ķiveres vilkšanu VIENMĒR. Regulāri ir jāatgādina arī par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Pusaudži mēdz tikties pamestās ēkās un uz to jumtiem, tāpēc iespējamās traumas ir kritieni no augstuma, taču šajās vietās var būt ārkārtīgi apgrūtināta piekļūšana cietušajam nelaimes gadījumā. Tāpēc ir jāmāca savām atvasēm, ka tā nav īstā vieta, kur kliedēt garlaicību.

Šajā vecumā bērniem ir nemitīgi jāatgādina par drošu peldēšanos – nelekt uz galvas ūdenī – un iespējamām sekām. Ir jārunā arī par drošību uz ūdens, braucot ar laivu, SUPu vai cita veida ūdens braucamo. Arī pieaugušo vecumā peldvestes ir obligāti lietojamas, pat ja peldēt prasme ir apgūta.

Tuvojoties Jāņiem, jāatceras arī par drošību pie uguns un to, ka lekt pāri ugunskuram nedrīkst, jo apdegumu risks ir ļoti augsts, ja aizdegas drēbes vai tiek pārrēķināti savi spēki un tiek ielekts tieši ugunskurā. Lecot pāri ugunskuram, ir risks ne tikai apdedzināties, bet arī gūt dažādus locītavu sastiepumus, sasitumus un pat lūzumus.

Kā pasargāt bērnu no apdegumiem un applaucējumiem

• Ugunskurs jānorobežo, lai bērns nevar tam pieiet klāt.
• Neatstājiet karstus šķidrumus bērniem aizsniedzamās vietās.
• Kamēr bērni vēl ir mazi, centieties iztikt bez galdautu klāšanas, jo bērni to var aizķert un uzraut sev virsū uz galda esošos priekšmetus.
• Krūzīti ar karstu šķidrumu un asus priekšmetus novietojiet galda vidusdaļā, kur bērni nevar tos aizsniegt. Atcerieties, ka bērns var aizsniegties tālāk, nekā vecākiem šķiet!
• Pusdienojot vai dzerot karstus dzērienus, neturiet bērnu rokās, jo bērns var ieraut klēpī karstā šķidruma krūzi vai karsto ēdienu.
• Pasniedzot bērnam ēdienu, vēlreiz pārbaudiet tā temperatūru.
• Sērkociņus un šķiltavas turiet bērnam nepieejamā vietā.
• Degšķidrumus, sadzīves ķimikālijas drīkst uzglabāt tikai oriģinālajos iepakojumos, bērniem neaizsniedzamās vietās. Tos NEDRĪKST uzglabāt ēdienam vai dzērienam paredzētos traukos, blakus pārtikas produktiem vai dzīvnieku barībai.

Pirmā palīdzība

• Apdegumu, applaucējumu gadījumā:
•  neatkarīgi no tā, cik plašs un dziļš ir apdegums vai applaucējums, cietusī vieta nekavējoties vismaz 10–20 minūtes jātur zem vēsa, tekoša ūdens, tādā veidā samazinot termisko bojājumu;
• atvēsināšanas brīdī noteikti jāpārliecinās, lai ūdens nebūtu ledaini auksts, jo tas var izraisīt bērnam šoku un strauju atdzišanu;
• ja apdegums vai applaucējums ir zem bērna apģērba, nevajag mēģināt uzreiz pielipušās drēbes novilkt, bet jācenšas zem tām liet tekošu ūdeni, kas dzesēs cietušo vietu;
• dzesēšanas laikā uzmanīgi jāmēģina novilkt bērnam apģērbs. Nedrīkst plēst no ādas nost pielipušus vai piekusušus apģērba gabalus. Lai brūcēs neiekļūtu baktērijas, nedrīkst aiztikt brūci un plēst tulznas – jāatceras, ka ādas slānis apdegušo vietu sargā no infekcijas;
• nevajadzētu uz brūces likt virsū ne smēres, ne tautas līdzekļus, piemēram, skābo krējumu, ne pašiem mēģināt to pārsiet.
• Ekstremitāšu traumas gadījumā:
  • lokāli aukstums (mazam bērnam caur audumu);
  • nekustināt traumēto ķermeņa daļu.
• Galvas traumas gadījumā:
  • miera režīms;
  • nekavējoties doties uz slimnīcu.
• Dzīvnieku koduma gadījumā:
  • vispirms pieaugušajam jānomierinās un jācenšas nomierināt raudošo bērniņu, jo dzīvnieka uzbrukums rada ne tikai sāpes, bet arī milzīgas bailes;
  • jāaptur asiņošana un jāapkopj koduma vieta. Jāapmazgā brūce ar tīru ūdeni, jāuzliek tīrs pārsējs (vairākās kārtās salocīta marle, kabatlakats vai paša bērna apģērba gabals, kas salocīts vīstoklī), ko, piespiestu brūcei, jātur līdz brīdim, kamēr ierodas ātrā palīdzība.
• Kukaiņu kodumu gadījumā – ja ir mērena reakcija (apsārtums, nieze, neliels pietūkums), jāizņem dzelonis un koduma vietas jāizmazgā ar ūdeni un ziepēm. Auksta komprese mazinās sāpes un pietūkumu. Parasti veselības stāvoklis uzlabojas no vienas līdz divu dienu laikā.

Kad saukt neatliekamo palīdzību vai doties uz slimnīcu

• Apdegumu gadījumā vienlaikus ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukšanu vecākiem pašiem jāsniedz pirmā palīdzība cietušajam bērnam, ja
  • apdegums ir lielāks par bērna plaukstu;
  • aizdegšanās bijusi ar liesmu vai bērns bijis piedūmojumā;
  • applaucējums ar karstu šķidrumu skāris tā saucamās šoka zonas – seju, rokas, pēdas, starpeni.

Plašu apdegumu gadījumā obligāti jāsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, jo pa ceļam bērnu atsāpinās, kas palīdzēs novērst šoka iestāšanos.

• Ja bērns ir norijis vai aizrijies ar svešķermeni (īpaši bīstamas ir baterijas, sīki magnēti).
• Ja dzīvnieku kodums ir galvā vai ja tas ir dziļš uz jebkuras citas ķermeņa vietas. Pat ja brūce nav liela, pirmajās 6–12 stundās pēc koduma tik un tā bērns jāved pie ārsta. Ja kodums skāris galvu, seju, kaklu, pirkstus, bērniem tiek veikti profilakses pasākumi pret trakumsērgu.
• Ja ir aizdomas par mežģījumu vai lūzumu.
• Ja ir galvas trauma.
• Ja notikusi degšķidruma, sadzīves ķimikāliju iedzeršana
• Ja ir smaga reakcija uz kukaiņa kodumu. Par to liecina:

• grūtības elpot,
• pietūkst lūpas, plakstiņi vai rīkle
• reibonis,
• vājums,
• apjukums,
• paātrināta sirdsdarbība,
• nātrene,
• slikta dūša, vemšana,
• krampji.
•