Elpceļu slimība bērnam. Kā rīkoties?
Bērni ziemas mēnešos visvairāk slimo ar elpceļu slimībām, kuru pirmsākums ir parastās iesnas ar rinītu un klepu, kas var tālāk attīstīties par nopietnākām slimībām. Šis raksts domāts vecākiem kā rokasgrāmata, lai palīdzētu viņiem mājas kārtībā aprūpēt saslimušo bērnu un saprast, kuros gadījumos būtu jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pat jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā.
IESNAS
Vienu līdz trīs dienu laikā pēc inficēšanos ar iesnas izraisošo vīrusu sākas simptomi:
- tekošs deguns, grūtības elpot caur degunu;
- šķaudīšana;
- aizsmakums;
- kakla sāpes;
- klepus;
- vieglas galvassāpes;
- asarojošas acis;
- nogurums
- minimālas muskuļu sāpes;
- drudzis.
Deguna izdalījumi mēdz būt šķidrāki, bezkrāsaini vīrusa slimības pirmajās dienās, bet vēlāk mēdz kļūt zaļgani un biezāki. Atšķirībā no citām vīrusu infekcijām iesnu gadījumā temperatūra parasti nav augsta, un nogurums ir minimāls.
Kad konsultēties ar ģimenes ārstu
Nav obligāti jākonsultējas ar ģimenes ārstu parasto iesnu simptomu dēļ. Tomēr ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, ja ir:
- 38 °C grādu temperatūra jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam;
- temperatūra pārsniedz 40 °C jebkurā vecumā;
- bērns adekvāti nedzer un rodas šķidruma trūkuma – dehidratācijas – pazīmes, t.i., samazinās čurāšana, ir sausas, sasprēgājušas lūpas, iekritušas acis, raudāšana bez asarām, nespēks, letarģijas pazīmes;
- pārmērīga vemšana ar vēdersāpēm;
- neparasta miegainība;
- letarģijas pazīmes, it sevišķi ja temperatūra ir tikai nedaudz paaugstināta;
- stipras galvassāpes;
- bērnam ir kakla stīvums, nevar pieliekt galvu;
- elpošanas traucējumi – paātrināta elpošana, rejošs klepus, aizdusa, sēkšana, nerimstošs klepus, zilganas lūpas, pirksti;
- nemitīga raudāšana;
- ausu sāpes;
- nerimstošs, rejošs klepus;
- pieaugošas kakla sāpes;
- drudzis izzūd, bet pēc pāris dienām atkal atkārtojas.
Laringotraheobronhīts (krups) – vīrusu izraisīta elpceļu infekcija
Simptomi
- Sākas ar parastām iesnu pazīmēm, bet pāriet uz lēkmēm, kurām ir raksturīgs nemitīgs rejošs klepus, šņācoši trokšņi elpojot sašaurināto elpceļu dēļ – stridors. Bērnam arī var būt drudzis.
- Lēkmes parasti vairāk ir naktīs gļotādas pietūkuma un pārmērīgas krēpu izdalīšanās dēļ zem balss saitēm, kas daļēji aizsprosto elpceļus (traheju). Bērnam rodas trauksmes sajūta, ka nespēj paelpot, viņš kļūst nemierīgs, elpošana ir paātrināta, ir rejošs klepus.
- Bērni no 6 mēnešu līdz 3 gadu vecumam ir sevišķi pakļauti šiem simptomiem, jo viņu elpceļi ir daudz šaurāki nekā pieaugušajiem un tādējādi šīs slimības pazīmes bērnu vecumā ir izteiktākas nekā pieaugušajiem.
- Simptomi parasti ilgst no trīs līdz piecām dienām.
Ārstēšana
Pārsvarā primāro ārstēšanu vecāki var veikt mājās. Princips ļoti vienkāršs. Ir jāveicina bērnam atkrēpošana. Palaidiet karstu dušu. Kad telpa pilna ar tvaikiem, pasēdiet tur ar bērnu, lai bērns paelpo mitro gaisu. Ja pēc 10 minūšu mitrā gaisa terapijas simptomi nav mazinājušies, silti apģērbiet bērnu un ar viņu izejiet laukā, aukstumā. Aukstais gaiss mazinās balss saišu tūsku, bērns varēs vieglāk paelpot un kļūs mierīgāks. Tad, ja simptomi nemazinās, ienākot atkal istabā, atveriet ledusskapja saldētavas durvis, paceliet bērnu rokās, lai viņš varētu ieelpot auksto saldētavas gaisu. Ja pēc šīm procedūrām elpošanas traucējumi, stridors, nemiers turpinās, tad izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai transportētu bērnu uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī tad, ja pēc aukstā gaisa terapijas bērnam nemiers un elpošanas krīze mazinās, bet bērnam miera stāvoklī vai guļot vēl dzirdami elpošanas trokšņi, stridors un elpošana ir apgrūtināta, ieteicams izsaukt ārstu. Stridors bērnam miera stāvoklī ir signāls. Citi simptomi, kas varētu būt iemesls neatliekamas palīdzības sniegšanai, ir elpceļu trokšņi gan ieelpas, gan izelpas laikā, pārmērīga siekalošanās, grūtības ar norīšanu, pārmērīgs nogurums, paātrināta vai ļoti apgrūtināta elpošana, zilganas lūpas, deguns, pirkstgali, nagi.
ASV pediatri ārstē laringotraheobronhītu ar hormoniem, parasti izrakstot prednizolonu 1–2 mg/kg dienā uz 3 dienām. Ieteicams vienreizējo dienas devu ieņemt apmēram 6 stundas pirms naktsmiega.
Saprotu, ka bērna ārstēšana ar aukstu gaisu vecākiem var likties radikāla, bet šī metode ir ļoti efektīva, ļoti palīdz, jo pēc īsa laika tūska un līdz ar to rejošais klepus samazināsies, nemiers izzudīs. Atslēga ir aukstais gaiss.
Atceros, kad es kā pediatrijas rezidents strādāju Bostonas Masačūsetsas vispārējās slimnīcas uzņemšanas nodaļā ziemas mēnešos, vecāki mums bieži zvanīja nakts laikā, lai pieteiktu vizīti bērnam ar rejošu klepu. Līdz ar bērna ierašanos slimnīcā pēc brauciena aukstajā mašīnā daudzkārt visi elpceļu simptomi bērnam bija izzuduši. Šī vienkāršā ārstēšanas metode ar auksto gaisu ir ļoti efektīva un populāra pediatru aprindās ASV.
Ja bērnam nepieciešama ārstēšana, uzņemšanas nodaļā ārstam uzmanīgi jāveic izmeklējumi bez liekām procedūrām, kas varētu bērnu uztraukt un saasināt klīnisko ainu. Terapiju sāk ar mitra gaisa inhalācijām. Ārstē ar epinefrīnu saturošiem līdzekļiem. Stridors var atkārtoties, bet, ja vienlaikus sāk kortikosteroīdu terapiju, risks samazinās.
VIDUSAUSS IEKAISUMS
Vidusauss iekaisuma cēlonis pārsvarā ir vīrusa vai bakteriāla infekcija. Infekcijas dēļ vidusausī rodas iekaisums, izdalījumi, spiediens pret bungplēvīti un līdz ar to – ausu sāpes.
Simptomi:
- ausu sāpes, īpaši guļus stāvoklī;
- dzirdes traucējumi;
- aizauss un ausu aiztikšana, raustīšana;
- raudulība;
- uzbudināmība;
- bezmiegs;
- galvassāpes;
- izdalījumi no auss;
- drudzis;
- vemšana;
- caureja;
- līdzsvara traucējumi
Riska faktori:
- Bērna vecums – bērni no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam ir vairāk pakļauti vidusauss iekaisumiem galvaskausa anatomijas, kā arī vājākas imūnsistēmas attīstības dēļ.
- Zīdaiņa barošanas metode – zīdaiņi, kas tiek baroti no pudeles guļus pozīcijā, biežāk slimo ar vidusauss iekaisumiem.
- Bērni, kas apmeklē bērnudārzu, vairāk pakļauti vīrusu un bakteriālām infekcijām, vidusauss iekaisumiem salīdzinājumā ar bērniem, kuri aug mājas apstākļos.
- Gadalaika faktori – vidusauss infekciju izplatība izteiktāka ir rudens un ziemas mēnešos ar vīrusu infekciju un gripas uzliesmojumiem.
- Kairinošs gaiss – cigarešu dūmi vai gaisa piesārņojums paaugstina vidusauss iekaisumu risku.
Kad konsultēties ar ģimenes ārstu
- Ja bērnam ir akūtas ausu sāpes un bērns ir uzbudināts.
- Ja mazam bērnam pēkšņi rodas grūtības ar iemigšanu pēc nesen pārslimotas augšējo elpceļu infekcijas.
- Ja bērnam ir izdalījumi no auss, asiņošana.
DEGUNA BLAKUSDOBUMU INFEKCIJAS (SINUSĪTS)
Sinusīts ir iekaisums vai infekcija deguna blakusdobumu audos. Parasti caur nāsīm notiek normāla gaisa apmaiņa, bet, ja deguna dobumos izveidojas aizsprostojumi, baktērijas vai vīrusi var pavairoties un izraisīt akūtu infekciju. Aizsprostojumi mēdz rasties parastu iesnu, alerģiju, polipu gadījumā un ja ir deguna starpsienas deformācija, kā arī pēc deguna traumām
Simptomi:
- biezi, dzeltenzaļi izdalījumi no deguna;
- spiediens vai sāpes ap degunu, vaigiem, acīm;
- galvassāpes;
- deguna aizsprostojums;
- nemitīgs klepus;
- drudzis;
- slikta dvaša;
- kakla sāpes.
Šie simptomi līdzinās parastām iesnām, bet, ja simptomi turpinās jau vairāk nekā 10–14 dienas, tad jāpieņem, ka bērns slimo ar sinusītu, un tas būtu attiecīgi jāārstē.
Medikamenti un terapija
Sinusīta ārstēšanā ģimenes ārsti vai pediatri visbiežāk lieto antibiotikas, kā arī deguna pilienus, kas satur antihistamīnus vai prettūskas medikamentus. Antibiotiku terapija parasti ilgst 10–14 dienas. Ja pēc ārstēšanās simptomi vēl pastāv, jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Ieteicams iegādāties gaisa mitrinātāju un to novietot bērna guļamistabā, naktī mitrinot gaisu, lai ārstēšanas periodā deguna izdalījumi kļūtu mitrāki un vieglāk izšņaucami. Kā mitrinātājus var izmantot arī slapjus dvieļus, uzliekot tos uz radiatoriem.
PNEIMONIJA JEB PLAUŠU KARSONIS
Pneimonija ir plaušu infekcija, ko izraisījis vai nu vīruss, vai baktērija. Bērni bieži saslimst ar pneimoniju pēc vīrusa infekcijām, it sevišķi rudenī, ziemā vai agrā pavasarī, kad viņi kopīgi uzturas slēgtās telpās.
Simptomi bērnu un pusaudžu vecumā
- Drudzis;
- iesnas;
- klepus;
- paātrināta, apgrūtināta elpošana;
- slikta apetīte;
- nogurums;
- sāpes krūtīs vai vēdera dobumā.
Simptomi jaundzimušo, zīdaiņu vecumā
- Niķīgums;
- nemiers;
- slikta apetīte
- zems tonuss, ļenganums;
- raudulība.
Ārstēšana
Ja bērnam ir apgrūtināta elpošana, izteikta letarģija, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība! Ja ir aizdomas, ka bērnam ir pneimonijas pazīmes, zvaniet ģimenes ārstam un piesakieties uz konsultāciju. Ģimenes ārsts izmeklēs bērnu, izklaušinot plaušas. Pneimonijas pazīmju gadījumā ārsts droši vien izrakstīs antibiotikas, jo ir grūti konstatēt, vai pneimonijas cēlonis ir vīrusa vai bakteriāla infekcija (bakteriālu infekciju gadījumā antibiotikas ir nepieciešamas).
Kad bērnam jau sākta nozīmētā ārstēšana, bet pāris dienu laikā paaugstinātā temperatūra nemazinās vai parādās apgrūtināta elpošana vai citas infekcijas pazīmes, piemēram, stīvs kakls, vemšana, izsitumi vai citi jauni, līdz šim nenovēroti simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
Ieteikums
Ieteicams pneimonijas ārstēšanā nelietot klepu nomierinošas zāles, kuras satur kodeīnu vai dekstrometorfānu, jo, lai pneimonijas gadījumā izkliedētu no plaušām krēpas, klepus ir nepieciešams.
Konsultācijas par bērnu veselības problēmām
Tālr. 26184750
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2016. gada februāra numurā!
