Elmārs Tērauds: COVID-19 pandēmija un psihiski traucējumi

Latvijā, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs, esam saskārušies ar sen nepieredzēta mēroga veselības apdraudējumu – koronavīrusa (COVID-19, SARS–CoV-2) infekciju. Jaunā vīrusa infekcija rada ievērojamu distresu sabiedrībā un jaunus izaicinājumus veselības aprūpes sistēmai.

Sabiedrībā bažas rada saslimšanas riski, personīgā un ģimenes drošība, riski, kas apdraud nodarbinātību un finansiālo stabilitāti. COVID-19 epidēmija daudzās valstīs, īpaši ASV, Itālijā un Spānijā, izraisa paralēlu baiļu, trauksmes un depresijas “epidēmiju” – būtiski palielinās pacientu skaits ar šiem traucējumiem un psihiskās veselības dienestu noslodze.

COVID-19 nav vienīgā pandēmija, kas skārusi pasauli 21. gadsimtā. Pasaulē ir pieredzēta SARS (smaga akūta respiratorā sindroma) koronavīrusa pandēmija Ķīnā un 29 citās valstīs (2002–2003), H1N1 (cūku) gripas vīrusa uzliesmojums (2009–2010), Ebolas vīrusa uzliesmojums Āfrikas valstīs (2014–2016), Zikas vīrusa infekcija Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Karību jūras reģiona valstīs un ASV (2015–2016). Visā pasaulē joprojām turpinās HIV/AIDS pandēmija. Tomēr COVID-19 pārspēj visas 21. gadsimta pandēmijas ar izplatību, inficēto skaitu un mirstību. Ar COVID-19 līdz 23.09.2020. reģistrēto saslimušo personu skaits bija 31 834 367, bet mirušo skaits – 976 388. Latvijā līdz 23.09.2020. saslimušas 1594 personas, 1248 izveseļojušās, bet 36 mirušas. Kopumā Latvijā ir veikts 304 221 izmeklējums uz COVID-19, pozitīvas analīzes izrādījušās 0,52% pārbaudīto personu. Latvija joprojām ir viena no drošākajām valstīm Eiropā un pasaulē, vērtējot inficēšanās iespēju ar jauno koronavīrusu (4,4 uz 100 000 iedzīvotāju, Slimību profilakses un kontroles centra dati, 23.09.2020.).

Mēs visi esam pārdzīvojuši COVID-19 “pirmo vilni” šī gada sākumā, visiem ir radies priekšstats, kā jaunā infekcija ir izmainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus. Daudzās iestādēs, tostarp veselības aprūpes iestādēs, ir ieviesti ierobežojumi, kas samazina risku infekcijas izplatībai. Mums pastāvīgi un patstāvīgi ir jārūpējas par epidemioloģisko drošību, jāsamazina inficēšanās risks. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem būtiski ir mainījušies vai pasliktinājušies ienākumi un darba iespējas. Mainījusies ir mācību procesa organizācija visu veidu mācību iestādēs. Samazinājušās iespējas piedalīties kultūras un sporta pasākumos, ir ļoti problemātiska ceļošana ārpus Latvijas, kas apgrūtina daudzu cilvēku sadzīvi un arī iespējas atpūsties.

Rudens ir sācies ar jaunām grūtībām – katru saaukstēšanos mēs uztveram kā iespējamu saslimšanu ar COVID-19, kas ir saistīts gan ar bailēm no iespējami smagas vīrusu infekcijas norises, gan ar pašizolācijas un karantīnas risku. Joprojām izskan dažādi pieņēmumi par COVID-19 ārstēšanas iespējām un gaidāmo vakcīnu, kas pasargātu no šīs infekcijas.

Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā mēs joprojām uzticētos objektīvas informācijas sniedzējiem, valsts institūcijām, kas izvērtē saslimšanas riskus un organizē preventīvus pasākumus un COVID-19 inficēto pacientu ārstēšanu.

Nav nepieciešams nepārtraukti sekot saslimušo skaita dinamikai, kā mēs to darījām pavasarī, bet reizi dienā vai vismaz 2–3 reizes nedēļā ir jāpievērš uzmanība informācijai, ko ziņo Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs par COVID-19. Bailes un nenoteiktība ļoti ietekmē sabiedrības izturēšanos. Nepieciešams kritiski izvērtēt arvien intensīvāk plašsaziņas līdzekļos publicētās sensācijas, sazvērestības teorijas, maldinošu informāciju par nepierādīti efektīvām ārstēšanas metodēm.

Iespējams, ka Latvijas labvēlīgo situāciju var saistīt ar mūsu atbildīgu, veselību veicinošu uzvedību, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošu un dezinfekcijas pasākumiem, varbūt arī ar Latvijas iedzīvotāju mēreno temperamentu un savlaicīgu izolācijas pasākumu ieviešanu.

Svarīgi ir ņemt vērā Latvijā iegūtās zināšanas un uz pierādījumiem balstītu starptautisku pieredzi efektīvu ārstēšanas metožu izmantošanā.

COVID-19 nav tikai somatiska vai fiziska saslimšana. Šīs infekcijas izplatība ir saistīta ar psiholoģiskām reakcijām un psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ var būt nepieciešama ārstēšana.

COVID-19 noteikti ir vērtējama kā krīzes situācija. Tas, kā mēs reaģējam uz šo saslimšanu, ierobežojumiem un pašizolāciju, ir atkarīgs no katra cilvēka personības īpatnībām, pieredzes, veselības stāvokļa, kā arī ekonomiskās un sociālās situācijas. Krīzes sākumam ir raksturīgs emocionāls šoks un apstingums, pēc tam seko problēmas noliegums, dusmas un aizvainojums. Vēlāk tiek meklēti risinājumi un, visbeidzot, notiek pielāgošanās jaunajai situācijai. Daži pēckrīzes periodā izjūt trauksmi, daži lūkojas uz jauno situāciju ar dusmām un nevarību, citi pret šo problēmu attiecas vieglprātīgi vai skaidro visu notiekošo ar sazvērestības teorijām. Vēl citi krīzē saskata jaunas iespējas pelnīt vai mainīt dzīvesveidu.

Pašizolācijas periodam dažos gadījumos ir bijis arī pozitīvs iespaids. Daudziem bija iespēja paveikt ilgstoši atliktas lietas – pabeigt iesāktus mājas darbus, rakstu darbus, gūt jaunas zināšanas un prasmes, apgūt attālinātas strādāšanas iemaņas, arī atpūsties no iepriekš ļoti saspringtās ikdienas. Daļai cilvēku, kas pirms tam izjuta trauksmi, depresiju un saskarsmes grūtības, veselības stāvoklis pat uzlabojās.

Epidēmijas laikā iedzīvotājiem var novērot psiholoģiskas grūtības un psihiskus traucējumus, kas var izpausties ar pastāvīgu apdraudētības un nedrošības sajūtu, miega traucējumiem, trauksmi, kairināmību, depresijas simptomiem, pastiprinātu alkohola un citu atkarības vielu lietošanu. Biežāk tiek novērotas psihosomatiskas reakcijas ar nedaudz paaugstinātu temperatūru, elpošanas grūtībām, sirdsklauvēm, migrējošām sāpju sajūtām, ko pastiprina stress.

Daudzi pašizolācijas laikā sastapās ar pārdzīvojumiem, kas saistīti ar aizliegumu tikties ar radiniekiem un draugiem, apmeklēt tos slimnīcās un sociālās aprūpes institūcijās. Ar šiem ierobežojumiem saistītās reakcijas (vainas sajūtu, dusmas, trauksmi, depresiju, miega traucējumus…) nākas ārstēt vairāku mēnešu periodā, saņemot psihoterapeitisko palīdzību un lietojot medikamentus. Līdzīgas veselības problēmas ir arī cilvēkiem, kuri pandēmijas dēļ ir zaudējuši darbu vai viņiem būtiski samazinājušies ienākumi.

Pandēmijas ierobežojumu laikā daudzi saskārās ar grūtībām un neiespējamību saņemt (plānveida) veselības aprūpi, daudzi ārsti strādāja attālināti, tikai sazinoties ar pacientiem pa telefonu vai internetā. Tas apgrūtināja ārstēšanas procesu, iespēju objektīvi izvērtēt pacienta veselības stāvokli.

Arī psihiatrijas jomā, kur tiešs kontakts ar pacientu ir ļoti nepieciešams, attālinātās konsultācijas bija tikai īslaicīgs risinājums, lai nodrošinātu ilgstoši slimojošo pacientu veselības stabilitāti. Visu COVID-19 ierobežojumu laiku pavasarī psihiatriskās ārstniecības iestādes strādāja, gan konsultējot pacientus ambulatori, gan ārstējot stacionāri. 2020. gada martā un aprīlī tika novērots psihiatrisko pacientu skaita samazinājums, savukārt vasaras mēnešos tas jau izlīdzinājās. Ikdienas praksē psihiatri vasarā biežāk sastapās ar iepriekš slimojušo pacientu ar trauksmi, depresiju vai šizofrēniju veselības problēmu saasinājumu, kas varētu būt saistīts ar pārdzīvoto stresu COVID-19 ierobežojumu laikā, kā arī ar ekonomiskām problēmām.

Diemžēl jāņem vērā, ka pacienti ar hroniskām psihiskām slimībām ir vairāk pakļauti inficēšanās riskam, jo ir nevērīgāki pret savu veselību kopumā, kā arī viņiem ir pavājināta imunitāte. Viņiem ir jāseko līdzi, lai tiktu turpināta psihiskās saslimšanas balstterapija, kā arī viņi jāmudina ievērot higiēnas un epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Pašizolācijas un karantīnas gadījumā ir svarīgi sniegt atbalstu sociāli bezpalīdzīgiem, gados veciem un slimiem cilvēkiem – gan radiniekiem, gan kaimiņiem. Viņiem vēl biežāk var būt kādas psihiskas grūtības pandēmijas laikā.

Arī mediķi pandēmijas laikā ir pakļauti paaugstinātam inficēšanās riskam. Tas pastiprina viņu trauksmi par savu un savas ģimenes veselību, ir iespējama stigmatizācija no sabiedrības. Valstīs ar augstu COVID-19 saslimstību mediķi bieži sastopas ar pārdzīvojumiem, kas saistīti ar pārslodzi darbā, biežāku pacientu mirstību, mediķu mirstību, izdegšanu, posttraumatiskā stresa sindroma izpausmēm. Pēc dažādu pētījumu datiem šos traucējumus epidēmiju laikā un pēc epidēmijām novēroja 18–57% ārstniecības personu.

Ja pacientam tiek konstatēta COVID-19 infekcija, tad papildus drudzim, nespēkam, galvas sāpēm, svīšanai, klepum u. c. fiziskām sūdzībām var attīstīties arī izteikta trauksmes sajūta, bailes, uzmācīgas bailes nomirt, depresijas simptomi, bezmiegs u. c. psihiski traucējumi. Inficētie pacienti var tikt stigmatizēti no apkārtējiem, kas vēl vairāk var pasliktināt veselības stāvokli. Pacienta atveseļošanās prognoze ir atkarīga gan no fizisko, gan no psihisko traucējumu ārstēšanas. Svarīga ir ģimenes locekļu iesaistīšanās un atbalsts ārstēšanas procesā. Sākotnēji ārstēšanu nosaka ģimenes ārsts, bet nepieciešamības gadījumā (biežāk elpošanas traucējumu gadījumā) pacientam ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Arī pēc somatiskā stāvokļa stabilizēšanās jārūpējas un jāizvērtē slimnieka psihoemocionālais stāvoklis, kas var pasliktināties gan pacienta somatisko simptomu dēļ, gan arī sociāli ekonomisko problēmu dēļ, ar ko saistās ilgstoša slimošana un darba nespēja. Šajos gadījumos vēlama psihoterapeita vai psihiatra palīdzība, ko var saņemt psihoterapeitu vai psihiatru praksēs vai ambulatorajās nodaļās un centros pie psihiatriskajām slimnīcām.

Trauksmes, depresijas, miega traucējumu, atkarību u. c. psihisko traucējumu ārstēšanā COVID-19 pacientiem nav lielu atšķirību no citiem pacientiem. Protams, jāņem vērā pacienta funkcionālie ierobežojumi pēc smagas vīrusa izraisītas pneimonijas u. c. sarežģījumiem. Nevajadzētu baidīties runāt par savām psiholoģiskajām grūtībām un psihiskajiem traucējumiem ar ģimenes ārstu, kā arī nepieciešamības gadījumā meklēt palīdzību pie psihiatra, narkologa vai psihoterapeita. Ja speciālistu palīdzība nav pieejama, tad ieteicams vērsties aptiekās, kur farmaceiti ieteiks bezrecepšu nomierinošus vai miegu veicinošus līdzekļus, kas visbiežāk ir augu līdzekļi, antioksidanti, kombinēti vitamīnu un minerālvielu līdzekļi.

Pandēmijas laikā visiem svarīgi ir saglabāt fizisko un psihisko labsajūtu, veidot saskanīgas attiecības ģimenē, laiku pavadīt ar bērniem, atbalstīt vienam otru, iet pastaigāties svaigā gaisā, braukt uz laukiem vai arī mājās meditēt un vingrot, kā arī ievērot veselīgus uztura paradumus.

Ja būs pandēmijas “otrais vilnis” un būs nepieciešamība pēc pašizolācijas, tad laiku ieteicams izmantot atpūtai, sarunām ar tuviem cilvēkiem, mācībām, sen atliktu darbu pabeigšanai, grāmatu lasīšanai vai attālinātam darbam. Protams, svarīgi ir arī sazināties ar radiniekiem, draugiem un kolēģiem, sniegt uzmundrinājumu un atbalstu. Ja kādam ir psihisku traucējumu pazīmes, nepieciešams palīdzēt sameklēt palīdzību, sazvanīt krīzes centru, ārstu vai neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Palīdzības iespējas psihisku traucējumu gadījumā koronavīrusa pandēmijas laikā

• Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” krīzes tālrunis: 67222922; 27722292.
• Informācija par COVID-19 Latvijā: www.spkc.gov.lv un pasaulē: www.who.int
• Psihiatra konsultācijas var saņemt psihiatru ambulatorajās praksēs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorajos centros “Pārdaugava” un “Veldre”, Reģionālo psihiatrisko stacionāru ambulatorajās un uzņemšanas nodaļās (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Strenčos).

Ieteikumi visiem pandēmijas laikā:

• ievērojiet higiēnas un epidemioloģiskās drošības pasākumus – distancējieties, lietojiet maskas;
• regulāri ēdiet, uzņemiet šķidrumu un rūpējieties par miegu, lai uzlabotu spēju rūpēties par sevi un citiem;
• nepārstrādājieties – atpūtas un relaksējošās aktivitātes pēc darba un mācībām uzlabo imunitāti un atjauno spēkus;
• kontaktējieties ar apkārtējiem – atbalsta saņemšana no ģimenes, draugiem un kolēģiem var mazināt trauksmi un depresijas simptomus;
• sekojiet aktuālajai informācijai – paļaujieties uz uzticamiem informācijas avotiem, kritiski vērtējiet baumas un sensācijas;
• sekojiet pašsajūtai – vērtējiet sevi, vai nav paaugstināta stresa pazīmju. Ja nepieciešams, konsultējieties ar kādu no ģimenes, draugu vai ģimenes ārstu!

Izmantotā literatūra:

1. Yao, H. et al. 2020. Patients with mental health disorders in the COVID-19 epidemic. The Lancet Psychiatry. Vol. 7, issue 4, 21, April 01.

2. Shah, K., Kamrai, D., Mekala, H. et al. March 25, 2020. Focus on Mental Health During the Coronavirus (COVID-19) Pandemic: Applying Learnings from the Past Outbreaks. Cureus. 12(3), e7405. doi:10.7759/cureus.7405

3. Murthy, S., Gomersall, C. D., Fowler, R. A. March 11, 2020. Care for Critically Ill Patients With COVID-19. Iegūts no: https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2762996

4. Center for the Study of Traumatic Stress. Department of Psychiatry Uniformed Services University. Psychological Effects of Quarantine During the Coronavirus Outbreak: What Healthcare Providers Need to Know. Iegūts no: www.CSTSonline.org https://www.cstsonline.org/assets/media/documents/CSTS_FS_Psychological_Effects_Quarantine_During_Coronavirus_Outbreak_Providers.pdf

5. World Health Organization. Coronavirus disease (COVID-19) pandemic. Iegūts no:

https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada oktorba numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!