Ella Ņesterenko: Dzemdes kakla patoloģiskie stāvokļi, to diagnostika un ārstēšana
Mūsdienās vēža diagnostika un ārstēšanas metodes ir ievērojami pilnveidojušās, tomēr joprojām vēzis pārtrauc daudzu cilvēku dzīvi. Dzemdes kakla vēzis ieņem otro vietu sieviešu onkoloģisko nāves cēloņu sarakstā. Ko darīt, lai sevi pasargātu?
2015. gadā Latvijā onkoloģiskajā uzskaitē pirmo reizi tika ņemtas 5763 sievietes ar ļaundabīgiem audzējiem, no tām divsimt četrdesmit četras (t.i., 4,2%) saslimušas ar dzemdes kakla vēzi, turklāt 44,1% no pacientēm slimība tika diagnosticēta jau vēlīnā – III vai IV – stadijā.
Sieviešu dzimumorgānu saslimstībā ar ļaundabīgiem audzējiem dzemdes kakla vēzis ieņem 3. vietu, un visaugstākā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir sievietēm 40–50 gadu vecumā.
Nepielūdzamā statistika liecina, ka, piemēram, 2013. gadā mirstība no dzemdes kakla vēža pirmajā gadā pēc slimības diagnosticēšanas bija 24,7%, t.i., nomira gandrīz ceturtā daļa sieviešu, kurām tajā gadā bija diagnosticēts dzemdes kakla vēzis.
Vislielākais risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir sievietēm, kuras agri uzsākušas dzimumdzīvi, bieži mainījušas dzimumdzīves partnerus, dzemdējušas agrā jaunībā, bieži pārtraukušas grūtniecību. Viņam būtu īpaši svarīgi regulāri pārbaudīt savu veselību, lai vēzis netiktu atklāts jau ielaistā stadijā.
Galvenā dzemdes kakla vēža profilakses metode ir dzemdes kakla priekšvēža stāvokļu (dažādu smaguma pakāpju cervikālās jeb dzemdes kakla intraepiteliālās neoplāzijas – saīsināti CIN) diagnostika, cilvēka papilomas vīrusu (angl. Human papilloma virus – saīsināti HPV) nēsātāju noteikšana, kā arī paaugstināta riska grupas sieviešu novērošana.
Visbiežākie sieviešu dzimumorgānu vīrusinfekciju izraisītāji ir dažādu tipu cilvēka papilomas vīrusi, ar kuriem var inficēties dzimumkontaktu ceļā.
Daži fakti par cilvēka papilomas vīrusu:
- šim vīrusam pašreiz ir zināmi apmēram 100–130 tipi;
- tikai 30 vīrusa tipi tiek nodoti tālāk dzimumkontaktu ceļā;
- vieni vīrusa tipi izraisa kondilomu (kārpiņu) attīstību, bet citi – dzemdes kakla bojājumu;
- ar vīrusu ir inficēti vairāk nekā 80% dzimumdzīvi dzīvojošo vīriešu un sieviešu;
- prezervatīvu un spermicīdu izmantošana nespēj pasargāt no inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu;
- sieviete var vienlaikus inficēties ar vairākiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem;
- cilvēka papilomas vīrusinfekciju efektīvas ārstēšanas līdzekļi pagaidām vēl nav radīti; ārstētas tiek tikai šīs infekcijas izpausmes (kondilomas, dzemdes kakla bojājumi).
Pastāv augsts risks, ka pēc inficēšanās ar 16., 18., 31., 33., 35., 39. cilvēka papilomas vīrusa tipu var attīstīties vēzis. Pacientēm ar dzemdes kakla vēzi atrod tieši šos vīrusa tipus. Tomēr lielākajai daļai ar cilvēka papilomas vīrusu inficēto sieviešu vēzis nekad neattīstīsies, jo dzemdes kakla šūnu pārmaiņas visbiežāk apstājas nekaitīgās stadijās.
Metodes dzemdes kakla stāvokļa novērtēšanai
- Dzemdes kakla šūnu citoloģiska izmeklēšana.
Ginekoloģiskās konsultācijas laikā nepietiek veikt vienīgi dzemdes kakla apskati ginekoloģiskajos spoguļos ar neapbruņotu aci, jo lielākā daļa gļotādas izmaiņu nav redzamas un dzemdes kakls var likties pilnīgi normāls. Lai precizētu gļotādas īsteno stāvokli, veic t.s. citoloģiju (onkocitoloģiju), kas parāda virspusējo šūnu izmaiņas, – ņem citoloģisko iztriepi no dzemdes kakla kanāla iekšpuses un dzemdes kakla ārpuses ar speciālu vienreizējas lietošanas birstīti. Šī procedūra ir nesāpīga un ilgst apmēram 5–10 sekundes. Pēc tam iztriepi novērtē pēc speciālas algoritmiskas skalas, un, ja tiek atrastas patoloģiskas šūnas, ārsts rekomendē veikt papildu izmeklējumus. Šī tradicionālā metode ir tehniski vienkārša, diemžēl 20–40% rezultātu var būt viltus negatīvi. Mūsdienās populāra ir šķidrumu citoloģija, kura ievērojami uzlabo iztriepes kvalitāti.
- Kolposkopija – dzemdes kakla maksts daļas gļotādas, kā arī maksts sienu un sieviešu ārējo dzimumorgānu izmeklējums ar optisku ierīci – kolposkopu (speciālu binokulāru mikroskopu ar ārēju gaismas avotu), kas ļauj apskatīt dzemdes kaklu un apkārtējos audus vairākkārtīgā palielinājumā.
Kolposkopijas veidi:
- vienkāršā kolposkopija.
- paplašinātā kolposkopija – dzemdes kaklu apstrādā ar 3% etiķskābes šķīdumu un Lugola šķīdumu (Šillera prove); šī metode palīdz precīzāk raksturot epitēlija veidu, novērtēt asinsvadu stāvokli un noteikt patoloģiskās pārmaiņas;
- krāsu kolposkopija (hromokolposkopija) – dzemdes kakliņu apstrādā ar šķīdumiem, kuri nokrāso zilā krāsā daudzkārtaino plakano epitēliju, bet neiekrāso cilindrisko epitēliju;
- luminiscentā kolposkopija – dzemdes kaklu apstrādā ar fluorescentu krāsvielu (fluorohromu) un skata ultravioletajos staros.
Kolposkopiju veic ambulatoros apstākļos, tā ilgst 15–20 minūtes un pacientēm nav nepieciešama atsāpināšana. Izmainītajos rajonos papildus veic audu biopsiju.
- Audu biopsija ar tālāku histoloģisko izmeklēšanu – procedūra, kuras laikā aizdomīgajos rajonos tiek ņemts izmeklējamais materiāls (audi), lai veiktu tālāku mikroskopisko šūnu novērtēšanu vairākos slāņos.
Ārstēšana
No izmeklēšanas rezultātiem ir atkarīgs, kāda būs turpmākā ārstēšana, arī tas, vai būs jāveic ķirurģiska operācija.
Visbiežākā priekšvēža slimību ārstēšanas metode ir bojātā rajona ekscīzija (izgriešana), kuru var veikt ar dažādiem paņēmieniem – ar cilpu vai konusu, ar skalpeli vai lāzeru u.c. Procedūru veic kolposkopa kontrolē vietējā vai intravenozā anestēzijā (atsāpināšana) – izgriež bojāto rajonu veselo audu robežās; pēc tam tiek veikta iegūtā materiāla histoloģiskā izmeklēšana (obligāta ir tā saukto rezekcijas jeb griezuma līniju analīze!). Procedūras efektivitāte ir aptuveni 90%; dažos gadījumos (menopauze, ginekoloģiska blakusslimība, slimības recidīvs pēc ārstēšanas) var būt nepieciešama dzemdes izņemšana (histerektomija).
Ja ir atrastas ļaundabīgas pārmaiņas, pacientei izsniedz nosūtījumu konsultācijai specializētā ārstniecības iestādē (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, Daugavpils vai Liepājas reģionālajā slimnīcā).
Jāpiebilst, ka pacientēm ar aizdomām par dzemdes kakla vēzi līdz šim nebija atvērts zaļais koridors, kas paredz paātrinātu tālāku izmeklēšanu un ārstēšanu. Šo pacienšu konsultēšana tika veikta parastajā plānveida kārtā, bet šis trūkums pašreiz ir novērsts – 2018. gada 4. janvārī stājās spēkā jauni grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība (17.12.2013.), kur 34. un 36. pielikumā ir iekļautas tās lokalizācijas, arī dzemdes kakls, kuras agrāk šajos pielikumos nebija minētas, kā arī atbilstoši izmeklēšanas algoritmi. Tādējādi tiks uzlabota dzemdes kakla vēža ātrāka un efektīvāka diagnosticēšana un nodrošināta iespēja laikus sākt ārstēšanu.
Dzemdes kakla vēža profilakse
Runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, jāpiebilst, ka Latvijā ir visas iespējas dzemdes kakla vēža saslimstības mazināšanai – kopš 2009. gada valstī tiek veikts valsts organizētais dzemdes kakla vēža skrīnings: sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem uzaicinājuma vēstuli veikt bezmaksas citoloģisko izmeklējumu. Diemžēl pagaidām sieviešu atsaucība ir bijusi zema – tā nepārsniedz 35% (lai skrīnings būtu efektīvs, atsaucībai būtu jāpārsniedz 50%).
Dzemdes kakla vēža profilaksei ir četri komponenti:
- primārā profilakse;
- agrīnā diagnostika un skrīnings;
- diagnostiskie izmeklējumi stacionārā un ārstēšana;
- paliatīvā aprūpe izplatīta vēža gadījumā.
Primārā profilakse – tā ir veselīga dzīvesveida propaganda, cīņa ar smēķēšanu (sieviešu smēķētāju dzemdes kakla kanāla gļotās ir atrodami mutagēni un kancerogēni), sieviešu izglītotības līmeņa paaugstināšana, seksuāli transmisīvo infekciju, tostarp cilvēka papilomas vīrusa infekciju, profilakse.
Primārajai profilaksei pieder arī meiteņu un sieviešu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu. Latvijā ar valsts apmaksātu divvērtīgu jeb bivalentu (pret diviem cilvēka papilomas vīrusa tipiem – 16. un 18. tipu) vakcīnu var vakcinēt meitenes līdz 18 gadu vecumam (kuras dzimušas pēc 1997. gada 1. septembra). Par maksu var veikt vakcināciju ar četrvērtīgu vakcīnu – pret četriem cilvēka papilomas vīrusa tipiem (6., 11., 16. un 18.) – un jaunu deviņvērtīgu vakcīnu – pret 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52., 58. tipu.
Ņemot vērā visu minēto, vēlamies lūgt visām sievietēm rūpēties par savu veselību, izrādīt aktīvu atsaucību un laikus vērsties pie atbilstoša speciālista, saņemot kārtējo uzaicinājuma vēstuli veikt valsts apmaksāto dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīningu.
