Elīna Aleksejeva: Akūts bronhīts, traheīts un bronhiolīts bērniem

Pirmsskolas vecuma bērni bieži slimo ar klepu, un tas var būt normas variants, tāpēc šajā rakstā apskatīsim biežākos akūta klepus iemeslus bērniem, tā pazīmes un terapijas principus.

Noteikti vajadzētu iepazīties arī ar terminu “bērnudārza sindroms” – tas nozīmē, ka bērni, kuri agrīnā vecumā sāk apmeklēt bērnudārzu, ļoti bieži var slimot ar akūtām elpceļu vīrusu infekcijām, kas savukārt var radīt iekaisumu elpceļos.

Atkarībā no lokalizācijas izšķir vairākus elpceļu iekaisuma veidus. Ja iekaisums veidojas bronhu gļotādā, to sauc par akūtu bronhītu; ja trahejas gļotādā, – par akūtu traheītu; ja sīkos elpceļos (bronhiolās), – par akūtu bronhiolītu. Bieži vien šīs akūtās elpceļu infekcijas slimības var skart vienlaikus vairākas elpceļu daļas, piemēram, augšējos elpceļos – degunu, rīkli, ko sauc par rinofaringītu un kas izpaužas kā iesnas, apsārtis un sāpošs kakls, kā arī var būt gan balsenes, trahejas un bronhu iekaisums, ko sauc par laringotraheobronhītu.

Biežākie ierosinātāji ir vīrusi. Akūta bronhīta gadījumā tie var būt, piemēram, rinovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, gripa, adenovīruss, paragripa, retāk baktērijas (mikoplazmas, sekundāra bakteriāla infekcija).

Ir konstatēts, ka veseliem bērniem līdz četru gadu vecumam, kuri apmeklē pirmsskolas iestādi, gadā normāli var būt 5–8 klepus epizodes, kuras ilgst 7–9 dienas, pēc piecu gadu vecuma – 2–5 klepus epizodes gadā.

Bērniem klepus retāk mēdz ieilgt, veidojas pārejoša elpceļu hiperreaktivitāte. Šādos gadījumos atkārtoti būtu jākonsultējas ar ārstu.

Akūta bronhīta izpausmes

Sākumā klepus ir sauss, kairinošs, pēc dažām dienām tas kļūst mitrāks, pacients sāk atklepot krēpas. Var būt nespēks, samazināta apetīte, ķermeņa temperatūra var būt gan normāla, gan arī sasniegt 38–39 °C. Parasti šī slimība 10–14 dienu laikā beidzas ar izveseļošanos, retāk klepus var ieilgt 2–4 nedēļas. Uzmanību būtu jāpievērš gadījumos, ja klepus ir sauss, bez krēpām, mokošs, vairāk no rītiem, naktīs, lēkmjveida un ir dzirdama čīkstēšana krūtīs (sk. turpinājumā – bronhīts ar sēkšanu). Tad ir nepieciešama ārsta apskate.

Kā pierāda akūtu bronhītu?

Galvenais ir klīnika, papildu izmeklējumus nav nepieciešams veikt, ja vien slimības gaita dinamikā nepasliktinās. Reti tiek nozīmēti papildu izmeklējumi: pilna asins aina, krēpas lielākiem bērniem un, lai noskaidrotu iemeslu epidemioloģiskos nolūkos, iztriepe uz vīrusiem. Ļoti reti ir nepieciešams veikt plaušu rentgenogrammu, lai izslēgtu citus iemeslus.

Akūta bronhīta ārstēšana

Specifiska ārstēšana nav nepieciešama. Ļoti svarīgi ir nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, kas palīdzēs bērnam atklepoties (silta tēja, ūdens, mazāk lietot saldinātus dzērienus). Reizēm ārsts var nozīmēt papildus inhalācijas ar bronhu paplašinošiem līdzekļiem, ja tiek konstatēta sēkšana krūtīs.

Noteikti nevajadzētu lietot klepus nomācējus. Arī antibakteriāla terapija vairumā gadījumu nav nepieciešama.

Bronhīts ar sēkšanu

Biežāk to novēro bērniem otrajā, trešajā dzīves gadā, bet tas mēdz būt arī pirmajā dzīves gadā. Visbiežāk to ierosina elpceļu vīrusi. Raksturīgi, ka 2.–3. slimības dienā pievienojas obstrukcijas sindroms, kad, izklausot bērna krūškurvi, ir dzirdama svilpjoša elpošana un pagarināta izelpa. Klepus visbiežāk ir sauss, reizēm lēkmjveida. Temperatūra var būt mērena. Šādā gadījumā vienmēr ir nepieciešama ārsta apskate.

Ja šādi bronhīti atkārtojas, vienmēr nākas apsvērt arī citus iemeslus – visbiežāk šādas pazīmes raksturīgas bronhiālai astmai.

Akūts bronhiolīts

Tā ir vīrusu infekcijas radīta slimība, ar ko slimo bērni līdz divu gadu vecumam. Visbiežāk ar bronhiolītu saslimst bērni no trīs līdz sešu mēnešu vecumam, un parasti tas notiek ziemas mēnešos (no oktobra līdz martam).

Akūta bronhiolīta izpausmes

Akūts bronhiolīts parasti sākas ar iesnām vai aizliktu degunu. Divu, trīs dienu laikā tiek inficēti bērna sīkie, dziļie elpceļi (bronhiolas) un plaušas, tajās veidojas iekaisums, sakrājas vairāk gļotu, tādēļ bērnam ir klepus, var rasties ātra elpošana, smagākos gadījumos ir grūti elpot (vērojama krūškurvja padevīgo vietu ievilkšanās), var būt dzirdama sēkšana un apgrūtināta ēšana (raksturīgi 3.–5. slimības dienā). Vairumam bērnu bronhiolīts norit kā viegla saslimšana un piecu dienu laikā simptomi mazinās, tomēr klepus parasti saglabājas ilgāk (aptuveni trīs nedēļas vai ilgāk). Drudzis var būt aptuveni 30% gadījumu, parasti temperatūra ir zemāka par 39 °C.

Īpaša riska grupa ir priekšlaikus dzimuši bērniņi un bērni, kas jaunāki par sešām nedēļām, kuriem šī slimība var noritēt daudz smagāk, var būt novērojamas īslaicīgas elpošanas apstāšanās epizodes, kas var būt kā vienīgā klīniskā izpausme. Šādas pazīmes gadījumā nepieciešama neatliekama rīcība un ārstēšana stacionārā.

Kā pierāda akūtu bronhiolītu?

Galvenais ir klīnika, rutīnā asins analīzes neveic. Krūškurvja rentgenu veic tikai gadījumā, ja slimības gaita ir komplicēta. Atsevišķos gadījumos, ja bērnam rodas elpošanas grūtības, lai izvērtētu skābekļa pietiekamību, ar pulsa oksimetru tiek mērīta skābekļa saturācija.

Akūta bronhiolīta terapijas principi

Nav medikamentu, kuri specifiski varētu izārstēt bronhiolītu. Ja iesnas apgrūtina bērna elpošanu un barošanu, tad to var atvieglot, veicot elpceļu sekrēta atsūkšanu. Svarīgi sekot līdzi šķidruma uzņemšanai un, ja ir paaugstināta temperatūra, dot temperatūru pazeminošus līdzekļus atbilstoši vecumam norādītajā devā. Nevajadzētu nepamatoti lietot šādus medikamentus: antibiotikas, hipertonisko sāls šķīdumu, adrenalīnu, salbutamolu (izņemot, ja ir atkārtotas sēkšanas epizodes, alerģija bērnam vai kādam ģimenes loceklim) un kortikosteroīdus.

Akūta bronhiolīta pazīmes, kas liecina, ka ir nepieciešama ārsta apskate un neatliekami jāvēršas pēc palīdzības

• Pieaug elpošanas darbs (parādās stenēšana, nāsu cilāšanās, krūškurvja padevīgo vietu ievilšanās).
• Bērns uzņem mazāk šķidruma (50–75% no normālā apjoma) vai nav urinācijas (sausas autiņbiksītes) ilgāk par 12 stundām.
• Bērns neelpo ilgāk par 6 sekundēm (apnoja).
• Lūpu āda vai gļotāda zem mēles ir zilgana (cianoze).
• Spēku izsīkums (nemostas uz barošanu, nav pamodināms).

Akūta bronhiolīta izmeklēšanas un ārstēšanas principi stacionārā

Atrodoties slimnīcā, bērns var saņemt kādu vai visas turpmāk minētās palīdzības iespējas, lai atvieglotu viņa atveseļošanos.

• Dažiem bērniem ir nepieciešams izmeklējums, kurā izvērtē no dūriena vietas pirkstā ņemtās asinis. Ar šo izmeklējumu ir iespējams noteikt, vai bērna asinīs ir pietiekamā daudzumā skābeklis.
• Iesnas un gļotas tiek atsūktas no bērna mutes un deguna ar speciālas atsūkšanas caurulītes palīdzību. Tas var atvieglot bērna elpošanu un ēšanu.
• Papildus tiek izmantota speciāla skābekļa sejas maska, deguna kaniles, caurulīte, ja bērns nespēj uzņemt pietiekami daudz skābekļa.
• Speciālu caurulīti jeb zondi var ievietot bērna kuņģī caur degunu vai muti, lai bērnam nodrošinātu ēdināšanu un šķidruma uzņemšanu pietiekamā daudzumā.
• Reizēm ir nepieciešams šķidrumu ievadīt vēnā, lai bērnam nodrošinātu pietiekamu šķidruma uzņemšanu.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka labas veselības pamatā ir veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss, pozitīva attieksme pret dzīvi un kvalitatīvs miegs. Tik vien. Tas nemaksā daudz, bet tas dod milzu ieguldījumu jūsu veselībā. Novēlu labu veselību visiem – gan maziem, gan lieliem!

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada janvāra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!