Elga Bataraga: Brūces, rētas, to veidi, kopšana un ārstēšana

Brūču un rētu kopšana

Ikreiz, kad āda ir ievainota – nejauši vai kādas ķirurģiskas manipulācijas rezultātā, ķermenis strādā, lai šo brūci sadziedētu. Ādai sadzīstot, var veidoties rēta kā dabiska dzīšanas procesa sastāvdaļa. Tas, kā ķermenis izlabo šo bojājumu, ir atkarīgs no tā, cik dziļi ievainojums iekļuvis ādā. Ja ievainojums skar ādas virsējo slāni, brūcei sadzīstot, iespējams, būs redzama jauna āda. Lai koriģētu bojājumus, kas ir dziļāki nekā ādas virsējais slānis, ķermenis veido audus, kas ir biezāki par ādu. Šie biezākie audi bieži kļūst par rētu.

Jaunām rētām ir rozā līdz sarkanīga krāsa. Kad rēta nobriest, tā bieži kļūst gaišāka vai tumšāka nekā apkārtējā āda. Lielākā daļa rētu ir plakanas, un āda virspusē izskatās sakrokojusies. Ja ķermenis rada daudz papildu audu, būs redzama paaugstināta rēta, kas būs lielāka nekā sākotnējā brūce. Šāda veida paaugstinātu rētu sauc par keloīdu. Ir iespējams redzēt iegrimušu rētu, ja kaut kas ādā izraisa izteiktu iekaisumu, piemēram, akne pūtītes vai vējbakas, jo iekaisums iznīcina kolagēnu ādā.

Tas, kā brūce tiek kopta, ietekmē ādas dzīšanu. Pareizi apstrādājot brūces, ir iespējams samazināt rētu veidošanos. Dažreiz iespējams pilnībā novērst rētas veidošanos. Rūpējoties par brūci, ir svarīgi to notīrīt. Tīrot brūci, izmantojiet ziepes un ūdeni. Nekad nelietojiet ūdeņraža peroksīdu, kas var vēl vairāk sabojāt ādu. Ja brūce ir plaša, šuves ādai palīdzēs dzīt un arī samazināt rētas apjomu nākotnē.

Rētas izskats bieži ir atkarīgs no tā, cik labi brūce ir dzijusi. Kaut arī ir grūti izvairīties no rētām pēc ķirurģiskām manipulācijām vai locītavu rajonos, piemēram, uz ceļgaliem un elkoņiem, pareizi apstrādājot brūci mājās, rētas, ko rada nelieli griezumi un skrambas, var kļūt mazāk pamanāmas. Rētas ir dažādas formas un izmēra, jo ļoti daudz faktoru ietekmē rētas izskatu: cēlonis (nelaimes gadījums, pūtītes, apdegumi, ķirurģiskas manipulācijas u. c.), pati brūce (tās lielums un dziļums), skartā ķermeņa daļa, brūces kopšana, gēni, vecums, ādas krāsa un lietotie medikamenti.

Rētu veidi

Plakana rēta

Brūcei pilnībā sadzīstot, būs redzama plakana rēta, taču sākotnēji tai ir tendence būt no rozā līdz sarkanīgā krāsā un nedaudz piepaceltai, var būt arī nieze un sāpes. Kad āda turpinās dzīt, rēta saplacināsies un mainīs krāsu. Laika gaitā daudzas plakanās rētas iegūst gandrīz tādu pašu krāsu kā pārējā āda. Plakana rēta var būt arī bālāka vai nedaudz tumšāka par apkārtējo ādu.

Piepacelta (hipertrofiska) rēta

Šī rēta paceļas virs ādas virsmas, redzama kā paaugstināta, stingra rēta. Laika gaitā piepaceltās rētas mēdz saplacināties, bet tas var ilgt mēnešus vai gadus. Biežāk šādas rētas veidojas uz krūtīm, muguras augšdaļas vai plecu zonā, taču tās var parādīties jebkur uz ādas. Dažreiz šādas rētas niez vai var būt sāpīgas. Ja rēta ir liela vai veidojas uz pleca, elkoņa vai citas locītavas, tā var ierobežot šī rajona kustības. Šādā gadījumā jāvēršas pie speciālista, jo ārstēšana var mazināt šīs komplikācijas.

Iegrimusi (atrofiska) rēta

Šīs rētas atrodas zemāk nekā ādas virsma, piešķirot ādai iegrimušu vai raibu izskatu. Lielākā daļa iegrimušo rētu veidojas uz sejas. Nobriedušās rētas var kļūt pamanāmākas novecojot, kad ādai pasliktinās saistaudu kvalitāte un tā noslīd. Šādas rētas var veidoties pēc vējbakām vai smagākas norises akne gadījumā pēc pūtīšu sadzīšanas.

Keloīds

Šī rēta paceļas virs ādas virsmas. Atšķirībā no citām paaugstinātām rētām keloīdi aug daudz lielāki par sākotnējo brūci, kas izraisīja rētu. Keloīds var parādīties mēnešus vai pat gadu pēc tam, kad āda bijusi ievainota. Keloīdam augot, tas var būt sāpīgs vai niezošs. Tāpat kā citas paaugstinātas rētas, keloīds var samazināt kustību spēju, ja tas veidojas virs locītavas vai aug ļoti liels. Ārstēšana var palīdzēt atvieglot šīs komplikācijas. Plakanās un paaugstinātās rētas galu galā var kļūt mazāk pamanāmas, taču keloīdi nekad neizzūd bez ārstēšanas.

Kontraktūras rēta

Kad veidojas šāda rēta, jaunie audi parasti ir stingrāki un biezāki nekā pārējā āda. Dažreiz šāda audu savilkšanās apgrūtina pārvietošanos. Jebkuru rētu, kas ierobežo kustību, sauc par kontraktūras rētu. Apdegumi, izņemot nelielus, bieži izraisa kontraktūras rētu. Kontraktūras rēta uz ceļgala var nozīmēt, ka vairs nebūs iespējams pilnībā iztaisnot kāju. Tā kā šāda rēta var ierobežot kustību, tā ir nopietna komplikācija. Kontraktūras rēta var izveidoties arī gadījumā, ja veidojas liels keloīds.

Strijas

Strijas arī ir rētas veids. Tās ir rētas, ko izraisa pārrāvumi saistaudos. Parasti strijas rodas, kad āda ātri aug vai saraujas, piemēram, grūtniecības laikā, ja ir ātrs svara zudums vai pieaugums, vai pusaudža gados. Svarcēlāji, kuri strauji palielina savu ķermeņa masu, arī var iegūt strijas. Agrīnas strijas bieži ir sarkanas, purpursarkanas vai tumši brūnas. Kad strijas nobriest, tās kļūst gaišākas un mēdz izskatīties baltas vai sudrabainas. Strijas var būt nedaudz piepaceltas vai arī iegrimušas salīdzinājumā ar pārējo ādas virsmu.

Rēta un ļaundabīgs veidojums

!!! Svarīgi atcerēties, ka dažreiz ādas vēzis var izskatīties kā rēta. Ja uz ādas parādās rēta, bet cilvēks neatceras, ka āda būtu tikusi savainota, svarīgi šo veidojumu pārbaudīt. Tāpat arī dažreiz ādas vēzis attīstās rētā – šo risku var samazināt, vienmēr lietojot sauļošanās aizsarglīdzekli, ja apģērbs nenosedz rētu. Lai nodrošinātu nepieciešamo aizsardzību, vienmēr jāizmanto plaša spektra saules aizsarglīdzekļi ar SPF 30 vai pat SPF 50.

Rētu ārstēšana

Rētu ārstēšana ir sarežģīta. Lai droši un efektīvi tās ārstētu, ir svarīgi noskaidrot pacienta vispārējo veselības stāvokli un rētas veidu. Dažāda veida rētām nepieciešama atšķirīga ārstēšana. Pacienta vecums un tas, cik ilgi viņam ir rēta, var ietekmēt arī ārstēšanas veidu, kas vislabāk derēs konkrētajā gadījumā.

Piepaceltu rētu un keloīdu ārstēšanā pieejamas vairākas metodes – spiediena terapija ar speciālu pārsēju, bieži līdz pat gadam; silikona gels plāksnīšu vai ziežu veidā, bieži mēnešiem ilgi. Ir pierādīts, ka plāksnītes ir efektīvākas, bet atsevišķiem pacientiem var būt ādas kairinājuma reakcijas, taču kopumā tās palīdz samazināt rētas izmēru, cietību, apsārtumu, tūsku, niezi, darbojas profilaktiski pēc ķirurģiskām manipulācijām piepaceltu rētu attīstībā. Ārstniecībā tiek lietots arī poliuretāna pārsējs. Lāzeri un citas gaismas terapijas iekārtas noder piepaceltu rētu un keloīdu profilaksei, uzlabo esošu piepaceltu rētu un keloīdu izskatu, samazina rētošanos pēc ķirurģiskām manipulācijām, ārstē arī atsevišķas iegrimušas rētas, padara rētas gaišākas, samazina rētu radītus kustību ierobežojumus, samazina sāpes, niezi, tūsku, padara rētaudus mīkstākus. Piepaceltu rētu un keloīdu ārstēšanā tiek lietotas arī kortikosteroīdu injekcijas, 5-fluoruracila vai bleomīcīna injekcijas, krioterapija, ķirurģija un staru terapija.

Akne rētu ārstēšanā izvērtē rētu veidu un apjomu un ir pieejams plašs spektrs terapijas iespēju – tostarp lāzerprocedūras, ķīmiskie pīlingi, dermabrāzija, mikrodermabrāzija, pildvielu injekcijas, radiofrekvences tehnoloģija, elektrodesikācija, krioterapija. Taču vislabākais risinājums pret akne rētām ir profilakse – savlaicīga slimības ārstēšana, pareiza ādas kopšana, tādēļ rētas veidosies ievērojami mazāk.

Jāpiebilst, ka, pareizi kopjot brūces, var palielināties iespēja, ka paaugstinātas rētas vietā būs redzama plakana rēta.

Padomi, kā uzlabot rētu izskatu, ko izraisa ievainojumi, piemēram, nobrāzti ceļgali vai dziļi skrāpējumi

• Vienmēr turiet tīru griezumu, skrāpējumu vai citus ādas ievainojumus. Viegli nomazgājiet vietu ar maigām ziepēm un ūdeni, lai nevairotos mikrobi un nekrātos netīrumi.
• Lai palīdzētu ievainotajai ādai dzīt, izmantojiet vazelīnu, kas brūci mitrina. Vazelīns neļauj brūcei izžūt un veidoties krevelei; brūces ar krevelēm dzīst ilgāk. Tas arī palīdzēs novērst pārāk lielu, dziļu vai niezošu rētu veidošanos. Kamēr brūce tiek tīrīta katru dienu, nav nepieciešams lietot antibakteriālas ziedes.
• Pēc brūces tīrīšanas un vazelīna vai līdzīgas ziedes uzklāšanas ādu pārklāj ar adhezīvu pārsēju. Lielu skrāpējumu, čūlu, apdegumu vai pastāvīga apsārtuma gadījumā var izmantot hidrogela vai silikona gela plāksnītes.
• Katru dienu mainiet pārsēju, lai brūce būtu tīra, kamēr tā dzīst. Ja āda ir jutīga pret līmēm, izmēģiniet neadhezīvu marles spilventiņu ar papīra līmlenti. Ja izmantojat silikona gelu vai hidrogela plāksnītes, tās mainot, ievērojiet instrukcijas, kas norādītas uz iepakojuma.
• Ja traumas dēļ ir vajadzīgas šuves, ievērojiet ārsta ieteikumus, kā rūpēties par brūci un kad izņemt diegus. Tas var palīdzēt samazināt rētas apjomu un uzlabot tās izskatu.
• Pēc brūces sadzīšanas uzklājiet sauļošanās līdzekli. Aizsardzība pret sauli var palīdzēt samazināt sarkanās vai brūnās krāsas izmaiņas un palīdzēt rētai ātrāk izbalēt. Vienmēr lietojiet plaša spektra saules aizsargkrēmu ar SPF 30 vai lielāku un pēc laika uzklājiet to atkārtoti.

Ja ir nelieli griezumi vai skrāpējumi, varat palīdzēt mazināt rētas izskatu, pareizi ārstējot traumu mājās. Tomēr, ja ievainojums ir dziļš, ļoti sāpīgs vai ādā ir iekļuvusi infekcija, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību.

Kaut gan nevienu rētu nevar pilnībā novērst, laika gaitā vairums rētu izbalē. Ja rodas rēta, laika gaitā tā var kļūt mazāk pamanāma. Dažas rētas, piemēram, keloīdi un nogrimušās pūtītes rētas, neizbalē.

Ne katrai rētai nepieciešama specifiskāka ārstēšana. Ārstēšanu var apsvērt, ja rēta liek justies neērti. Ārstēšana var mazināt simptomus, piemēram, sāpes un niezi. Ja rēta samazina kustību spēju, ārstēšana bieži var palīdzēt atgūt kustības.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada jūlija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!