Elga Bataraga: Biežākās ādas slimības, par ko neaizmirst vasarā

Ir ierasts, ka vasaras periodā bieži no ādas ārstu redzes loka un kabinetiem pazūd zvīņēdes un ekzēmu pacienti, kuru ādas stāvoklis siltajā un saulainajā laikā krietni uzlabojas. Taču vienlaikus āda par sevi var likt manīt citos veidos, kas bieži vien ir saistīts tieši ar ilgāku atrašanos saulē vai pastiprinātu svīšanu.

Tieši ultravioletā starojuma dēļ iespējamas ādas alerģiskas reakcijas, kas var izpausties niezošu izsitumu vai nātrenes veidā pamatā saulei pakļautajās vietās, bieži dažu stundu laikā pēc sauļošanās. Ādas alerģiskā reakcija var būt saistīta gan ar paša pacienta imūno sistēmu, gan ar ārējiem faktoriem. Šādiem pacientiem pirmais nosacījums – vienmēr plaša spektra un augsta aizsargfiltra saules aizsargkrēms, kā arī aizsargājošs apģērbs, pēc tam jau seku jeb ādas iekaisuma ārstēšana. Pastiprinātu ādas atbildes reakciju līdz pat apdegumam var dot arī dažādas ēteriskās eļļas un smaržvielas, tāpēc jābūt uzmanīgam ar smaržu lietošanu pirms došanās saulē. Jebkuram pacientam, kas lieto kādu medikamentu, vienmēr jāatceras pārliecināties, vai nav iespējama fotosensibilitāte vai fototoksicitāte – virknei antibakteriālu, pretsēnīšu, pretvēža, kardioloģisku medikamentu šāda blakne ir iespējama. Tātad pat īpaši nesauļojoties iespējams ievērojami apdegt saulē.  

Līdzīgi medikamentiem darbojas arī atsevišķu augu sula – Latvijas apstākļos visbīstamākais ir latvānis. Tāpēc uzmanīgam jābūt, arī strādājot dārza vai lauku darbus, dodoties piknikā vai veicot jebkuru citu āra aktivitāti. Atrodoties ārā, jāatceras arī par ērcēm. Pirmā pazīme ērces kodumam un pirmā stadija Laimas slimībai ir neliels sārts ādas līmenī vai piepacelts ādas laukums, kas dažu dienu līdz dažu nedēļu laikā aug arvien lielāks. Pakāpeniski izveidojas gredzenam līdzīga aina ar lielu izsitumu, kura malas ir tumšākas, bet vidus gaišāks. Ja ir aizdomas, ka ir bijis ērces kodums, pacientam pie ārsta jāgriežas noteikti.

Silti un mitri apstākļi ir vislabvēlīgākā vide sēnīšu infekcijas attīstībai. Vasaras periodā iespējama gan rauga jeb piena sēnītes infekcijas epizode, gan arī citu sēnīšu pastiprināta savairošanās. Pastiprinātas svīšanas un apģērba berzes dēļ iespējams cirkšņu un arī citu kroku ādas iekaisums, apsārtums, nieze. Īpaši bieži šāda problēma piemeklē pacientus ar cukura diabētu. Aktīvai sportošanai par godu nodēvēta arī pēdu sēnīšu infekcija – atlēta pēda. Pēdu āda var kļūt sārta, lobīties, niezēt, reizēm vērojami arī pūslīši. Ādas bojājums var skart ādu starp pirkstiem, kur vērojamas plaisas un lobīšanās. Šāda sēnīšu infekcija ir lipīga un viegli nododama tālāk.

Pastiprinātās svīšanas dēļ vasarā bieži vērojama arī daudzkrāsainā jeb klijveida ēde, kuru izraisa sēnīte, kas ir mūsu normālās mikrofloras iemītniece. Pacients uz ķermeņa var novērot sārtus vai gaiši brūnus ādas laukumiņus ar vieglu zvīņošanos nesauļotā ādā un gaišus, neiesauļojušos ādas laukumiņus citādi nosauļotā ādā. Bieži vien tieši nevienmērīgais iedegums ir galvenais uztraukums un iemesls, kāpēc tiek apmeklēts dermatologs.

Vēl viena problēma, kurai ir raksturīgi biežāki uzliesmojumi tieši vasaras periodā, ir herpesvīrusa infekcija un aukstumpumpas. Biežāk aukstumpumpas tiek saistītas tieši ar pirmo herpesvīrusa tipu. Kopumā biežums un uzliesmojumi aukstumpumpām ir tieši saistīti ar katras personas individuālo imūnās sistēmas stāvokli. Kāpēc biežāk iespējama herpesvīrusa infekcija vasarā? Tas tiek saistīts ar saules tiešu negatīvu ietekmi uz imūno sistēmu. Cita teorija norāda uz ultravioletā starojuma spēju aktivēt herpesvīrusu. Arī citas ādas vīrusu infekcijas tieši ultravioletā starojuma ietekmē var uzliesmot vasaras periodā. Bērniem raksturīgais tā sauktais kontagiozais molusks (vīrusu izraisīta ādas infekcija, kam raksturīgi pacieti, nesāpīgi gaiši vai bālgani sārti dažāda lieluma mezgliņi) arī īpaši novērojams vasarā.

Visbeidzot, lai arī kopumā biežāk hronisko ādas slimību norise pasliktinās gada aukstajā laikā, vasarā un tieši saistībā ar ultravioleto starojumu iespējams paasinājums gan zvīņēdes, gan ekzēmas, atopiskā dermatīta, seborejiskā dermatīta, aknes jeb piņņu un rozācijas pacientiem.

Raksts publicēts „Ārsts.lv” 2016. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!