Edvīns Striks: Tuvplānā – Liepājas slimnīca
Ar Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju EDVĪNU STRIKU tiekamies netipiski darbīgā sestdienas pēcpusdienā un jau sarunas sākumā vienojamies, ka, mazliet atkāpjoties no žurnāla ierastā formāta, šoreiz runāsim nevis par kādu konkrētu slimību vai medicīnas nozari, bet gan iepazīsimies ar slimnīcu kopumā.
Liepājas reģionālā slimnīca pagājušajā gadā nosvinēja 30 gadu pastāvēšanas jubileju un pa šo laiku ir ne vien kļuvusi par lielāko stacionāru un diagnostikas centru Kurzemē, bet arī divas reizes ieguvusi Gada slimnīcas titulu. Gada laikā šeit aprūpi saņem aptuveni 50 000 pacientu, tostarp ap 1000 jaundzimušo.
“Pārsvarā mūsu slimnīcas pacienti nāk no Liepājas reģiona, taču, pamatojoties uz hospitalizācijas plānu, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pie mums pacientus ved, piemēram, arī no Saldus, jo atsevišķas ārstniecības programmas Kurzemē ir pieejamas vienīgi Liepājas slimnīcā (tādas kā invazīvā kardioloģija un perinatālās aprūpes centrs). Ārpus Rīgas esam otrā lielākā ārstniecības iestāde, piekāpjoties vien Daugavpils reģionālajai slimnīcai, tomēr piedāvāto pakalpojumu klāsta ziņā esam priekšgalā, jo pie mums darbojas arī mugurkaula ķirurģijas, asinsvadu ķirurģijas un mikroķirurģijas komanda, kas Latvijā pieejama vēl tikai Rīgas slimnīcās,” norāda Edvīns Striks.
Pateicoties speciālistu darbam un pacientu atzinīgajām atsauksmēm par saņemto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, arī finansiālajā jomā Liepājas reģionālajai slimnīcai klājas labi. “Pagājušajā gadā radām iespēju saviem darbiniekiem palielināt algas, turklāt spējām pierādīt arī Veselības ministrijai, ka mūsu slimnīcā vērts ieguldīt –saņēmām papildu 14,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem,” izklāsta slimnīcas valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ne bez nopelna slimnīca pagājušajā gadā jau otro reizi saņēmusi minēto Gada slimnīcas nosaukumu. “Nenoliedzami, šāds apbalvojums ir pamatots. Par pagājušo gadu man ir sevišķi liels prieks un gandarījums, jo līdzīgi kā sportā – rezultātu ir ļoti grūti sasniegt, taču to noturēt ir vēl grūtāk – jo katru gadu jākļūst arvien labākiem. Lai to spētu, vajag izcilu kolektīvu.”
“Lai arī šķiet, ka slimnīcai kopumā pašlaik neiet slikti un viss ir sakārtots tā, lai varam dzīvot un priecāties par paveikto, perspektīvā joprojām iezīmējas zināmas problēmas – tādas kā personāla novecošanās un grūtības nokomplektēt dežūras. Nopietna kadru trūkuma problēma stacionārā pagaidām netiek saskatīta, jo slimnīca veiksmīgi spēj piesaistīt jaunos speciālistus, tad ar neatliekamās palīdzības sniegšanu 24 stundu režīmā, līdzīgi kā citviet Latvijā, arī pie mums jau sāk iezīmēties arvien lielākas grūtības.
Mēs varam izremontēt telpas, iepirkt dārgākās tehnoloģijas, taču tam visam ir nulles vērtība, ja pietrūkst speciālistu, kas ar to varētu strādāt,” atklāj E. Striks un stāsta, ka diennaktī caur neatliekamās palīdzības nodaļu iziet vairāk nekā 100 pacientu, tāpēc darbs šajā nodaļā ir intensīvs un grūts, turklāt šīs nodaļas darbiniekiem diemžēl jāsaskaras ar visvairāk negācijām. “Jāsaka liels paldies visiem tiem cilvēkiem, kas turpina strādāt uzņemšanas nodaļā. Lai viņiem visiem veselība!” vēl slimnīcas vadītājs.
Jauno speciālistu piesaiste
“Patiesībā jau tobrīd, kad sākām strādāt (slimnīcas valde nomainījās 2007. gadā), sapratām, ka agri vai vēlu kadru jautājums būs būtisks, un sākām cīnīties par jaunajiem speciālistiem sadarbībā ar pilsētas domi. Esam izstrādājuši programmu jauno speciālistu piesaistei, kurā ārstam, kas nāk pie mums strādāt, piešķiram dzīvokli īrei, līdz ar to pats cilvēks maksā vienīgi komunālos maksājumus. Šo gadu laikā esam piesaistījuši 35 jaunus ārstus, tostarp ne vien tikko augstskolu beigušus speciālistus, bet arī jau esošus ārstus, kas uzreiz ieņēma nodaļu vadītāju vietas. Redzams, ka šī programma strādā, taču izrādās, ka ar to ir par maz – vajadzīgs arī valsts atbalsts. Cik zināms, pašlaik Eiropas fondos ir paredzēti līdzekļi programmai jauno speciālistu virzībai reģioniem, kas ir līdzīga mūsējai, taču plānota īstermiņā. Tas ir labs signāls un solis uz to, lai piesaistītu speciālistus, taču ne vienmēr cilvēku motivācijai pietiek ar naudu vai dzīvokli vien,” stāsta Edvīns Striks, atklājot, ka jaunie speciālisti, izvēloties nākamo darbavietu, uz to raugās kompleksi – svarīgi dzīvošanas apstākļi, darbavieta un kolektīvs, atalgojums un citi aspekti.
Starp esošajiem speciālistiem, ko slimnīcai veiksmīgi izdevies piesaistīt, vadītājs izceļ tos, kuri, tikko atnākuši uz Liepāju, kļuva par slimnīcas struktūrvienības vadītājiem: Ivars Krastiņš (izglītības un zinātnes virsārsts, anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītājs), Zinaida Štara (ķīmijterapijas, hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļas virsārste), kā arī tos jaunos speciālistus, kas atraduši un Liepājas slimnīcā attīstījuši savu nišu: Agris Mertens (mugurkaula ķirurģija), Māris Leitlands (pēdas ķirurģija), un tā šo sarakstu varētu turpināt…
“Uzskatu, ka Liepāja kā vide ir ļoti pateicīga gan dzīvošanai, gan strādāšanai. Šeit ir teātris, olimpiskais centrs, Lielais dzintars ar simfonisko orķestri un, protams, jūra. Šādas ekstras ir reti kurai pilsētai. Arī darba apstākļi ir ļoti labi, jo slimnīca ir renovēta un aprīkota ar jaunākajām iekārtām. Regulāri piedalāmies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkotajās Karjeras dienās, kā arī rīkojam savas karjeras dienas – darām visu, lai slimnīcai piesaistītu arvien jaunus, strādāt gribošus cilvēkus, jo, ja vēlamies attīstīt jaunas specializācijas, mums ir jānokomplektē veselas nodaļas personāls, un tas nebūt nav viegli. Jāpiebilst, ka Liepājas priekšrocība varētu būt tas, ka mums ir sava māszinību skola – RSU filiāle, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, medmāsu trūkums ir arī mūsu slimnīcā.”
Attīstība, balstoties uz pacientu vajadzībām
Slimnīcas vadītājs atklāj, ka, izvēloties nozares, kuras pilnveidot, galvenokārt tiek ņemts vērā pacientu viedoklis. “Sadarbībā ar Liepājas Universitāti kopš 2007. gada regulāri veicam pacientu aptaujas, jo svarīgi saprast, uz kuru pusi attīstīties. Veicot pirmo aptauju, sapratām, ka mums ir vajadzīga jauna konsultatīvā nodaļa – bija ievērojams pieprasījums pēc ambulatorajiem pakalpojumiem. Turklāt arī visā pasaulē bija manāma tendence vairāk attīstīties ambulatorajai sfērai nekā stacionārajiem pakalpojumiem, tāpēc gājām šo ceļu un trāpījām desmitniekā – šo desmit gadu laikā mūsu ambulatorajā nodaļā sniegto pakalpojumu apjoms ir trīskāršojies.
Pēdējā aptauja tika veikta pagājušajā gadā, un tajā vērtējām pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem. Rādītāji bija visnotaļ pozitīvi, jo pacientu apmierinātība gan ambulatorajā, gan stacionāra nodaļās bija virs 90%. Jāpiebilst, ka dati ir pietiekami ticami, jo aptaujas veic un rezultātus apkopo Liepājas Universitāte, kas ir neatkarīga institūcija, turklāt tās tiek veiktas nevis uz ielas, kur var gadīties sastapt cilvēkus, kas savā mūžā slimnīcā nav pat bijuši, tāpēc nevar paust objektīvu viedokli, bet gan slimnīcā, lūdzot uz jautājumiem atbildēt reālus pacientus, kuri tieši tobrīd saņem ārstniecības pakalpojumus.”
Rakstu lasiet arī „ārsts.lv” 2017. gada augusta numurā!
Portālā "ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja ir norādīts raksta avots!
