Edmunds Kance: Saindēšanās ar sadzīves ķīmiju*

Pavasarī aktuālāki kļūst dažādi dārza darbi, rosīšanās vasarnīcā, mājas uzkopšana, līdz ar to biežāk jāizmanto sadzīvē lietojamas un veikalos nopērkamas ķimikālijas. Tomēr dzīvē gadās dažādi, un nereti ar šīm šķietami ikdienišķām vielām iespējams saindēties.

Saindēšanās cēloņi bieži ir nepareiza sadzīves ķīmijas lietošana, neievērojot lietošanas instrukcijā sniegtās rekomendācijas. Nereti tā ir vienkārša neuzmanība kombinācijā ar nevērīgu ķīmisko vielu uzglabāšanu, rezultātā vielas tiek sajauktas ar pārtikas produktiem un kļūdaini paņemtas mutē vai arī tās atrod un mēģina nogaršot bērni.

Pirmais ieteikums, lai novērstu nelaimi, – glabāt visu veidu sadzīves ķīmiju drošā, bērniem nepieejamā vietā. Tie ir gan veļas pulveri un veļas mazgāšanai domātās tabletes, kapsulas, gan balinātāji, visu veidu tīrīšanas līdzekļi, gan automašīnu dzesēšanas šķidrumi, gan istabas un lauksaimniecības augu mēslojumi, gan dažādi insekticīdi, sadzīvē lietojamas skābes un sārmi, acetons utt. Tos nekādā gadījumā nedrīkst atstāt pie pārtikas produktiem, dzērieniem un medikamentiem. Jārūpējas, lai ķīmiskie līdzekļi neatrastos tiešos saules staros un pie siltuma avotiem, piemēram, krāsns, radiatoriem.

Nepieļaujama ir ķimikāliju uzglabāšana nepiemērotos traukos, tostarp bez uzrakstiem. Svarīgi ķimikālijas vienmēr uzglabāt oriģinālajos iepakojumos, jo saindēšanās gadījumā ātri nepieciešama informācija par vielu. Ja tās nav, tad var būt apgrūtināta neatliekamās palīdzības sniegšana. Pie iepakojuma vienmēr jāsaglabā ķīmiskās vielas lietošanas instrukcija. Lielai daļai vielu kopā ar iepakojumu būs arī drošības datu lapa, kurā sniegtas specifiskas rekomendācijas dažādu problēmu gadījumiem.

Vispareizāk būtu jau laikus, pirms pirmās lietošanas reizes, iepazīties ar konkrētās vielas īpašībām, potenciālajiem riskiem un specifiskajiem piesardzības pasākumiem. Ja instrukcijā rakstīts, ka, strādājot ar konkrēto vielu, jālieto cimdi vai nepieciešams speciāls aizsargtērps, tas ir jāievēro, lai sevi pasargātu. Vienlaikus jāatceras, ka ne katra saindēšanās būs akūta, reizēm cilvēks var pat ilgstoši nesaprast savas slimības cēloņus.

Kā rīkoties, ja tomēr nelaime notikusi?

Ja ķīmiska viela nokļuvusi uz ādas

1. Palīdzības sniedzējam pirms fiziska kontakta ar cietušo jāparūpējas par savu drošību, lai pats nekļūtu par upuri. Jāpieņem, ka viela var būt toksiska, kodīga, kairinoša, tā var radīt alerģijai līdzīgu reakciju, un, lai sevi pasargātu, ir jāuzvelk gumijas cimdi. Ja tie nav pieejami, varat izmantot kaut vai polietilēna maisiņus, kas pieejami katrā mājsaimniecībā.
2. Nomieriniet cietušo, meklējiet mediķu palīdzību un, ja iespējams, sagatavojiet datus par konkrēto vielu (lietošanas instrukcija, drošības datu lapa). Ja cietušais jūtas apmierinoši, ir pie skaidras apziņas, sūdzību nav vai arī ir tikai neliels diskomforts ādā, jāsazinās ar savu ģimenes ārsta praksi. Vakaros, naktīs un brīvdienās, tātad ārpus ģimenes ārstu darba laika, mediķa padomu var saņemt, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Jebkurā diennakts laikā telefoniski var konsultēties ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas saindēšanās informācijas centru pa tālruni 67042473.

Ja cietušais ir ar traucētu apziņu vai izteikti uzbudināts, vērojama strauja stāvokļa pasliktināšanās, izteiktas sāpes, spēcīga nieze, izteikts ādas apsārtumu un tūskainība, parādās grūtības elpot, diskomforts krūtīs, svīšana, reiboņi, kā arī ja cietušais ir mazs bērns vai zīdainis, nekavējoties jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD).

3. Palīdziet cietušajam atbrīvoties no ķīmiskās vielas atliekām – noslaukiet, nopuriniet vielu no apģērba un atklātām ādas daļām.
4. Novelciet potenciāli piesārņoto apģērbu, bet nekad nevelciet to pār galvu. Ja nav citu iespēju – labāk apģērbu pārgriezt. Velkot apģērbu pār galvu, pastāv risks, ka viela iekļūs acīs un elpceļos, kas var radīt daudz nopietnākas un dzīvību apdraudošas problēmas, salīdzinot ar ādas bojājumu.
5. Vielas skarto ķermeņa daļu skalojiet ar lielu daudzumu vēsa (+15–+25 °C) tekoša ūdens 20 minūtes. Ūdenim jābūt tekošam, nebūs pareizi skarto ķermeņa daļu turēt bļodā, spainī vai iet vannā, jo stāvošs ūdens uzkrās bīstamo vielu un pastiprinās kaitējumu. Maziem bērniem īpaši būtiski, lai ūdens nebūtu pārāk auksts – pastāv hipotermijas risks, pietiks, ja ūdens no krāna būs nedaudz vēsāks par ādu. Ūdenim nav jābūt vārītam un atdzesētam, jo šis process aizņem laiku, bet skalošana nepieciešama nekavējoties. Ja nav pieejams tekošs ūdens no krāna, skalošanu var veikt, ūdeni lejot no traukiem. Jāraugās, lai ūdens pēc kontakta ar vielu netecētu uz veselās, nebojātās ādas. Tā tiks novērsta bojājuma palielināšanas iespēja.
6. Ja gaidāt NMPD brigādi, ar cietušo jāuztur kontakts – jānovēro, jānomierina. Cietušajam nedrīkst dot sedatīvus medikamentus, jo pēc to lietošanas var būt grūtāk izvērtēt un agrīni atpazīt apziņas traucējumu sākšanos.
7. Gaidot NMPD brigādi, nedodiet cietušajam ēst. Stāvokļa pasliktināšanās, anafilaktiskas reakcijas gadījumā pilns kuņģis var apgrūtināt elpceļu aizsardzību, jo cietušajam var sākties vemšana, apziņas traucējumi.
8. Uz skartās ādas nesmērējiet nekādus aizsargājošus krēmus, ziedes vai gelus. Tie kaitīgās vielas iedarbību var tikai pastiprināt, palīdzot vielai ātrāk uzsūkties ādā vai var notikt savstarpējas ķīmiskas reakcijas.
9. Ja viela iekļuvusi acī, rīcība ir tāda pati – skalojiet aci ar lielu daudzumu vēsa (+15–+25 °C) tekoša ūdens 20 minūtes, ja iespējams, turot aci vaļā. Ja cietušais nēsā kontaktlēcas, skalošanas laikā tās saudzīgi jāizņem. Nav pieļaujama skalojamā ūdens iekļūšana veselajā acī. To var nodrošināt veselo aci pārklājot ar tīru auduma gabalu un pozicionējot cietušo tā, lai cietusī acs atrastos zemāk.

Pēc skalošanas abas acis pārsien ar sausu pārsēju. Pārsiešana nepieciešama, lai aizsargātu acis no gaismas, tā mazinot sāpes un kairinājumu. Veselo aci nepieciešams pārsiet, jo acu reakcija uz gaismu ir savstarpēji saistīta. Ja skalošanu nav iespējams veikt, tad acis arī nepārsien, lai svaigs gaiss piekļūtu acīm, tā novēršot vielas ietekmes pastiprināšanos zem pārsēja. Ja ķīmiska viela iekļuvusi acīs, vienmēr nekavējoties jāzvana NMPD. Novēlota palīdzība acu traumu gadījumos var radīt neatgriezeniskus redzes defektus, pat aklumu, reizēm ietekmējot arī sākotnēji veselo aci. Ja paši ar savu transportu cietušo nogādāsiet ārstniecības iestādē, pirms došanās labāk piezvanīt NMPD, jo ne visām ārstniecības iestādēm ir diennakts darba laiks, turklāt acu ārsts pieejams tikai lielākajās slimnīcās. Šajā gadījumā 113 dispečercentra mediķis ieteiks pareizāko taktiku.

Ja ķīmiska viela norīta

1. Jāizvērtē cietušā apziņa – apziņas traucējumu vai bezsamaņas gadījumā nekavējoties jāzvana 113. Dispečercentra mediķis pa tālruni dos padomus, kā palīdzēt, kamēr brigāde ir ceļā. Ja cietušais ir pie samaņas, varam jautāt, kas tieši, cik daudz norīts un cikos (svarīgs iespējami precīzs laiks). Ja ir atrodama vielas lietošanas instrukcija vai drošības datu lapa, tā noderēs, atbildot uz NMPD dispečera jautājumiem.
2. Ieteicams cietušo nomierināt. Neatstājiet viņu bez uzraudzības. Pie skaidras samaņas esošam cietušajam dodiet izskalot muti ar ūdeni. Vēsu ūdeni var dot arī padzerties, bet ne vairāk kā glāzi. Pilns kuņģis var provocēt vemšanu, aizrīšanos, kas pirmās palīdzības etapā būs bīstami.
3. Pats būtiskākais, ko cilvēki bieži neievēro, – nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu. Vemšanas izraisīšana ir bīstama, jo cilvēks var aizrīties un nosmakt, un ķīmiskā viela kopā ar kuņģa sulu atkārtoti var nonākt barības vadā un var rasties barības vada plīsums, kas savukārt var izraisīt cilvēka nāvi.
4. Ja cietušais zaudē samaņu, nekavējoties atkārtoti jāzvana NMPD, lai iespēju robežās paātrinātu izsauktās brigādes ierašanos un saņemtu padomus rīcībai. Ja cietušais ir bezsamaņā, bet turpina elpot, viņš jānovieto stabilajā sānu guļā un jāsargā no atdzišanas. Ja elpošanas nav vai tā ir agonāla (reta, sekla, aritmiska), ja cietušajam sākas krampji, cilvēku nogulda uz cieta pamata (uz grīdas) un uzsāk atdzīvināšanas pasākumus – krūškurvja kompresijas. Parasti šādos kritiskos brīžos pa tālruni palīdzēs arī 113 dispečercentra mediķi, palīdzot uzturēt sirds netiešās masāžas pareizo tempu un dodot padomus precīzai rīcībai. Ja nav iespējams nodrošināt savu elpceļu aizsardzību, tad šādā situācijā elpināšanu no mutes mutē var neveikt. Tā vietā nepārtraukti jāveic krūškurvja kompresijas, līdz ierodas NMP brigāde vai arī cietušais sāk klepot, elpot, pretoties, kustēties. Apstājoties asinsritei, parasti cietušā organismā ir nelielas skābekļa rezerves dažām minūtēm, taču šo rezervju izmantošanai nepieciešams uzturēt asinsriti. Svarīgi atcerēties, ka, apstājoties asinsritei, ja netiek sākti atdzīvināšanas pasākumi, smadzenes iet bojā 5–10 minūšu laikā – pēc šī laika pilnvērtīga atdzīvināšana nebūs iespējama. Tāpēc ir tik svarīgi sākt sirds netiešo masāžu, kamēr mediķi steidzas uz notikuma vietu.

Ja ķīmiska viela ieelpota

1. Šādas situācijas bieži gadās lauku darbos, miglojot lauksaimniecības zemes ar dažādiem pesticīdiem vai minerālmēsliem vai gatavojot miglošanai maisījumus un kopjot miglošanā iesaistīto tehniku slēgtās telpās. Būtiskākais inhalācijas saindēšanās gadījumā – var saindēties palīdzības sniedzējs. Lai mazinātu risku sev un cietušajam – telpās nekavējoties jāatver logi, lai radītu caurvēju, bet brīvā dabā cietušajam jātuvojas no vēja puses. Nekavējoties jāzvana NMPD, nosaucot precīzu adresi, orientierus, organizējot brigādes sagaidīšanu, atceroties, ka saindēšanās ieelpojot ir viena no dzīvību potenciāli visvairāk apdraudošām situācijām. Vielas var traucēt gan skābekļa nonākšanu asinīs, gan radīt ķīmisku plaušu un augšējo elpceļu tūsku – nosprostojot elpceļus, apstājas elpošana un dažu minūšu laikā iestājas nāve.
2. Ja viela nonākusi arī uz ādas, var rīkoties līdzīgi kā ādas kontaminācijas gadījumā, bet īpaša uzmanība jāpievērš elpceļiem – svarīgi palīdzēt cietušajam ieņemt ērtāku pozu, atbrīvot no spiedoša apģērba un aksesuāriem.
3. Ja cietušais ir bez samaņas, jāizvērtē elpošana. Ja cilvēks elpo, viņš jānogulda stabilajā sānu guļā, sekojot, lai elpceļus nenosprostotu mēle. Ja cietušais neelpo, tad jāsāk atdzīvināšanas pasākumi. Ja nav iespējas veikt plaušu mākslīgo ventilāciju (ja nav elpināšanas maskas, elpinot pastāv risks pašam glābējam), tad jāveic krūškurvja kompresijas. Tas ir labāk nekā nedarīt neko. Vislabāk šādos gadījumos uzturēt sakarus ar NMPD dispečeru vai ārstu konsultantu, kas sniegs padomus līdz brigādes atbraukšanai.

Daži vārdi noslēgumam

Būtiski, ka jebkurā situācijā, kas šķiet potenciāli dzīvību apdraudoša, ir jāzvana NMPD uz ārkārtas tālruni 113. Dispečercentra mediķis uzdos jautājumus, kas viņam ļaus izvērtēt, cik nopietna ir situācija un, ja nepieciešams, tiks sniegti pirmās palīdzības padomi, kamēr brigāde brauc. Zvans 113 vienmēr būs bez maksas, arī tad, ja izrādīsies, ka brigādes nosūtīšana nav nepieciešama. Jebkuras saindēšanās gadījumā kategoriski aizliegts izraisīt vemšanu jau iepriekš pieminētās aizrīšanās un barības vada traumu riska dēļ. Arī aktivētās ogles un citu medikamentu lietošanu pareizi būtu atlikt līdz mediķu atbraukšanai vai mediķu konsultācijas saņemšanai. Ogle nav aktīva pret visām vielām, turklāt tās klātbūtne var apgrūtināt pacienta endoskopisku izmeklēšanu stacionārā, ja nu pēkšņi tā būs nepieciešama.

Ja cietušais jūtas vesels, bet ir šaubas par to, vai saindēšanās ir notikusi vai mutē nonākusi pavisam neliela vielas deva, vai arī tā šķiet potenciāli nekaitīga, ir jākonsultējas ar mediķiem. Šādos gadījumos jebkurā diennakts laikā var zvanīt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas saindēšanās informācijas centram pa tālruni 67042473. Mediķiem būs vieglāk izvērtēt situāciju un dot ieteikumus rīcībai, ja zvanītājam būs zināms vielas nosaukums un pieejama tās lietošanas instrukcija.

Visbeidzot – vēlos uzsvērt, ka pati labākā palīdzība ir profilakse un drošības pasākumu ievērošana, īpaši gādājot par sadzīves ķīmijas nepieejamību bērniem.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada aprīļa numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!