Edmunds Kance: rīcība pārkaršanas gadījumā
Vasarā, kad valda tveice, pieaug risks ciest no pārmērīga karstuma. Ļoti karstās, parasti arī saulainās dienās visbiežāk cilvēki cieš, uzturoties ārā, taču ekstremāls karstums var kļūt par draudu veselībai arī uzkarsušās telpās, jo īpaši, ja tās ir slikti vēdināmas, pakļautas tiešiem saules stariem un nav aprīkotas ar klimata kontroles iekārtām.
Augsta riska grupā attiecībā uz pārkaršanu ir mazi bērni, īpaši zīdaiņi, kuriem vēl nav pilnībā nostabilizējusies fizioloģiskā termoregulācija. Arī gados vecāki cilvēki, sevišķi tie, kuriem ir kāda hroniska sirds vai plaušu slimība. Liels risks ir ikvienam, kurš lielā karstumā pakļauts fiziskai slodzei – gan sportisti vai aktīva dzīvesveida piekritēji treniņu un sacensību laikā, gan cilvēki, kuri lielā karstumā veic fizisku darbu vai darba specifika liek ilgstoši uzturēties ārā saulē, piemēram, ceļu būvnieki, sētnieki, mežstrādnieki, lauksaimnieki u.c.
Īpaši jāakcentē pārkaršanas risks stāvošos automobiļos, kur cieš bez uzraudzības atstāti bērni, retāk arī veci cilvēki ar mobilitātes vai garīgās veselības problēmām. Lai arī šādu gadījumu Latvijā, par laimi, nav daudz, tomēr ik pa laikam par tādiem dzirdam, un der ielāgot – stāvošā automašīnā, kad nedarbojas gaisa kondicionēšanas sistēma, gaisa temperatūra kāpj ļoti strauji un jau dažu minūšu laikā tiešos saules staros tā var sasniegt pat vairāk nekā 50 grādus, radot tiešas briesmas ikviena dzīvībai. Tāpēc automašīnā bērnus vai kopjamus slimniekus nedrīkst ne uz mirkli atstāt bez uzraudzības.
Kā pasargāt sevi un tuviniekus no pārkāršanas
Svarīgākais ir izvērtēt laikapstākļus! Karstajās dienās jāsaīsina uzturēšanās laiks ārpus telpām, jo īpaši izvairoties no atrašanās tiešos saules staros un aizvējā. Labāk uzturēties labi vēdinātās vai vēsās, komfortablās telpās ar klimata kontroles ierīcēm. Karstuma iedarbību var arī mazināt, telpās radot vēja plūsmu, taču jāuzmanās no caurvēja izraisīta saaukstēšanās riska. Viens no būtiskākajiem ieteikumiem, ja nākas uzturēties tiešos saules staros, – lietot plāna auduma galvassegu, lai nepieļautu galvas sakaršanu. Karstajā laikā palīdz arī periodiska mazgāšanās viegli vēsā ūdenī. Protams, jādzer vairāk šķidruma nekā ikdienā, tāpēc jāgādā, lai vienmēr līdzās būtu dzeramais ūdens, un jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā. Lai kompensētu ar svīšanu saistīto šķidruma zudumu, vēlams dzert negāzētu, vāji mineralizētu minerālūdeni vai vienkārši negāzētu dzeramo ūdeni. Nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus, jo tie sliktāk veiks rehidratējošo funkciju. Nekādā gadījumā nevajag dzert alkoholu saturošus dzērienus, jo to radītais atveldzējums ir mānīgs. Pat ja dzēriens ir vēss un alkohola saturs mērens, alkohols nevis atjauno organisma ūdens rezerves, bet tieši pretēji – izvelk ūdeni no organisma, sekmē atūdeņošanos. Ne velti viens no paģiru simptomiem ir slāpes. Un visbeidzot – karstā laikā jāmazina fiziskā slodze.
Atpūšoties pie ūdeņiem, svarīgi saprast, ka nav labi pēc ilgas karsēšanās tiešos saules staros strauji doties aukstā upes vai jūras ūdenī. Šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni. Diemžēl ik gadu pludmalēs tiek fiksēti daži šādi gadījumi, kas izpaužas kā grūti izskaidrojama slīkšana seklās, mierīgās, ar cietu pamatni apveltītās ūdenstilpēs tuvu krastam. Dodoties uz pludmali, labāk paņemt līdzi gan pietiekamus dzeramā ūdens krājumus, gan kādu saulessargu karstuma efekta mazināšanai. Jāatceras, ka sauļošanās aizsargkrēmi domāti, lai mazinātu saules ultravioletā starojuma ietekmi uz ādu, bet tie nekādā veidā nepasargā no pārkaršanas, jo siltumu saule izstaro galvenokārt infrasarkanajā spektrā.
Īpaša uzmanība pārkaršanas riskiem būtu jāvelta, plānojot publiskus pasākumus karstā laikā, īpaši tādus, kas saistīti ar sporta aktivitātēm vai arī mazu bērnu un gados vecāku cilvēku piedalīšanos lielākā skaitā. Rīkotājiem jāievēro publisku pasākumu drošības likumā noteiktās prasības. Papildu vērība jāvelta, lai dalībniekiem būtu pieejams dzeramais ūdens, lai pasākuma vietā būtu nodrošināta iespēja izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros. Savukārt sporta pasākumu dalībnieki būtu jāinformē par karstuma riskiem veselībai, ekstremāla karstuma gadījumā apsverot arī iespēju pārcelt pasākumu uz citu laiku, piemēram, nerīkot to dienas karstākajās stundās. Ar karstuma ietekmi jārēķinās arī, plānojot pirmās un neatliekamās palīdzības sniedzēju skaitu masu pasākumā. Reizēm liela publiska pasākuma laikā nepieciešamība pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības var būt lielāka par pieejamiem resursiem notikuma vietā, lai gan formāli publisko pasākumu drošības likuma kritēriji par palīdzības sniedzēju skaitu ir izpildīti.
Ja tomēr ir aizdomas par pārkaršanu
Pārkaršanai izšķir divus līmeņus:
siltuma stress jeb siltuma diskomforts (angliski – heat exhaustion).
Siltuma diskomforta raksturīgas pazīmes ir nogurums, vājums, var būt nelabums, atsevišķos gadījumos kāda vemšanas epizode, īslaicīgs ģībonis pēc ilgas stāvēšanas kājās, svīšana, paātrināta sirds darbība. Tomēr šie pacienti būs ar skaidru apziņu. Ja arī bijis pavisam īss ģībonis, uzreiz pēc tā apziņai jābūt skaidrai, nedrīkst būt sāpes vai diskomforts aiz krūšu kaula (infarkta draudi), jāseko, vai nesākas insulta simptomi jeb rokas, kājas un sejas vājums vienā ķermeņa pusē. Arī krampji nav raksturīgi siltuma diskomfortam. Ķermeņa temperatūra parasti vēl būs normāla vai nedaudz paaugstināta – ja tā jau sākusi paaugstināties, tā nekad nepārsniegs 40 °C, turklāt organisma termoregulācijas funkcija būs saglabāta.
Siltuma diskomforta gadījumos parasti pietiks cilvēku atguldīt ēnā, atbrīvot no silta vai spiedoša apģērba. Jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot pacientu, ieteicams likt vēsas mitras kompreses pacientam uz pieres. Ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat 1–2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā. Ja vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi paaugstināties, ir arī slikta dūša, epizodiska vemšana, tad apsverama jau intravenoza šķidruma ievadīšana.
Tātad pirmās palīdzības sniedzējam šādos gadījumos vislabāk sākt ar cietušā noguldīšanu vēsā, ēnainā vietā, likt mitras kompreses, dot padzerties. Ja simptomi īsā laikā nemazinās, tomēr jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Piezvanot uz ārkārtas tālruni 113, dispečers izvērtēs situāciju, sniegs padomus un, ja nepieciešams, nosūtīs NMP brigādi cietušā izvērtēšanai klātienē;
- karstuma dūriens (angliski – heat stroke).
Karstuma dūriens ir daudz nopietnāks veselības stāvoklis, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 40 °C, ko pavada apziņas izmaiņas no apjukuma līdz pat bezsamaņai. Sākotnēji būs nespecifiski simptomi kā karstuma diskomforta gadījumā – var būt redzes lauka defekti, slikta dūša, pieaugoša vemšana, galvassāpes, bet vēlāk var būt arī krampji, diskomforts aiz krūšu kaula, pieaugošs elpas trūkums. Āda var būt arī sausa – bez svīšanas. Var pievienoties ķermeņa muskuļu bojājumi, akūta aknu un nieru mazspēja.
Tomēr jāņem vērā, ka ķermeņa temperatūra nav absolūts kritērijs, arī zemākas temperatūras gadījumā iespējams karstuma dūriens, ja vērojami citi simptomi.
Sniedzot pirmo palīdzību karstuma dūriena skartiem pacientiem, kuriem ķermeņa temperatūra var pārsnieg 40 °C (precīzi temperatūru gan bieži nebūs iespējas izmērīt pirmās palīdzības līmenī) vai kuriem novēro apziņas traucējumus, krampjus, mokošu biežu vemšanu, spēcīgas galvassāpes, elpas trūkumu, sāpes krūtīs – nekavējoties jāzvana uz ārkārtas tālruni 113, jāizsauc NMP brigāde, nosaucot precīzu notikuma vietas adresi, tad pastāstot, kas noticis un atbildot uz dispečera jautājumiem. Sniedzot pirmo palīdzību, pacients apguldāms, atvēsināšanai pieļaujams radīt gaisa plūsmu, jānovērš saules ietekme, var atvēsināt ar vēsām mitrām kompresēm uz pieres vai padusēs. Svarīgi, ka pacientam ar apziņas vai rīšanas traucējumiem nedod dzert. Ja iespējams, īsi jānoskaidro cietušā anamnēze – slimības, ikdienā lietojamie medikamenti, jo, iespējams, pēc brīža NMP brigādei cietušais to nespēs pateikt. Ja cietušais vēl ir pie apziņas un ir aizdomas par iespējamu hipoglikēmiju, var iedot kādu saldu konfekti vai dažus malkus salda dzēriena, protams, ja vien nav rīšanas traucējumu. Šādi pacienti vienmēr jānovēro, samaņas traucējumu un bezsamaņas gadījumā jānovieto stabilā sānu guļā, lai mazinātu mēles aizkrišanu un ar to saistīto elpošanas apstāšanās risku, kā arī jābūt gataviem, ka cietušajam var apstāties elpošana. Ja apstājas elpošana, nekavējoties cietušais jānovieto uz muguras un jāsāk sirds – plaušu reanimācija jeb krūškurvja kompresijas un mākslīgās ieelpas no mutes mutē (var izmantot elpināšanas masku) attiecībā 30 : 2. Kamēr tiek veikti atdzīvināšanas pasākumi, lūdz klātesošajiem atkārtoti zvanīt uz 113, lai informētu, ka pacientam sākti atdzīvināšanas pasākumi. Kritiskās situācijās dispečercentra mediķi uzturēs sarunu ar notikuma vietā esošajiem, lai palīdzētu pa tālruni, sniedzot pirmās palīdzības padomus pareizai rīcībai līdz brigādes ierašanās brīdim.
Foto: pexels.com
Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada jūlija numurā!
Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!
