Edmunds Kance: Pirotehnika un svecīšu liesmas – skaisti, bet bīstami

Tuvojas gada nogale – Ziemassvētki un Jaunais gads –, ko ierasti svinam ar salūta puķēm, sprakšķošām brīnumsvecītēm, lampiņām un svecīšu liesmām. Šī svētku atribūtika ir spoža un rada prieku, bet nereti tā līdzi nes arī traumas, kuru cēlonis ir neuzmanība, rīkojoties ar pirotehniku un citiem uguņošanas elementiem, vai tās lietošana alkohola reibumā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta statistika liecina – šādi gūtas traumas ir katru gadu, gūtie ievainojumi ir ļoti nopietni un pat smagi. Proti, pērn gadu mijā trīs cilvēki guva ar pirotehnikas lietošanu saistītas traumas, bet vēl gadu iepriekš cietušo skaits sasniedza divpadsmit, savukārt 2015./2016. gadu mijā smagus ievainojumus guva septiņi cilvēki.

Jaungadam raksturīgās traumas un to cēloņi

Gadu no gada traumu būtība un cēloņi neatšķiras – visbiežāk tā ir pirotehnika, kas sprāgst cietušajiem rokās vai trāpa sejā, kājās. Ļoti bieži traumas ir smagas un var atstāt paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi. Cilvēki gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem. Arī plaukstu bojājumus ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u.c. Turklāt nereti cietušie ir arī bērni, kuriem ar pirotehniku rīkoties nebūtu pieļaujams, jo lielāko daļu pirotehnisko izstrādājumu iegādāties un lietot atļauts tikai no 18 gadu vecuma. Savukārt no 14 gadu vecuma var iegādāties, piemēram, brīnumsvecītes. Lai gan tās par pirotehniku var uzskatīt tikai formāli, arī brīnumsvecītes var būt gan apdegumu, gan ugunsnelaimes cēlonis.

Visbiežāk negadījumos vainojama neuzmanība un pārdroša rīcība – pirotehnikas lietošana alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, aktivizētas petardes turēšana rokās. Arī instrukcijas neievērošana – mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu raķeti vai tās labošana pirms palaišanas, arī nepareiza tās novietošana, pavēršot pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām. Dažkārt pirotehnika tiek glabāta bērniem pieejamās vietās, kuri to paņem bez pieaugušo atļaujas. Ir arī gadījumi, kad negodprātīgi tirgotāji pārdod nepilngadīgajiem aizliegtus pirotehniskos izstrādājumus. Pirotehnika būtu jāiegādājas tikai licencētās oficiālās tirdzniecības vietās, nekādā gadījumā to nevar pirkt tirgū, kā mēdz teikt – no rokas. Arī apšaubāmas kvalitātes pirotehniku nevajadzētu ne lietot, ne pirkt. Ikvienam Latvijā iegādātam pirotehnikas izstrādājumam līdzi jābūt instrukcijai valsts valodā. Ja instrukcijas nav – tā ir pazīme, ka preces izcelsme ir apšaubāma un to nevajadzētu izmantot.

Galvenais, kas obligāti jāievēro, plānojot pirotehnikas lietošanu, – absolūts “nē” alkoholam. Personai, kas darbojas ar pirotehniku, jābūt skaidrā prātā, tāpēc jau laikus jāizvēlas svētku prioritātes – pirotehnika vai alkohols. Ja izvēlamies lietot pirotehniku, vislabāk pirmo glāzīti izdzert vien tad, kad viss šaujamais jau izšauts. Jāatceras, ka nereti tiek traumēti arī salūta vērotāji, kuriem kāda raķete nejauši trāpa, tāpēc jāņem vērā, ka pirotehniku nekādā gadījumā nedrīkst vērst pret sevi vai apkārtējiem. Atcerieties: raķete var ievainot ne tikai tuvumā esošos, bet arī ielidot māju logos, balkonos un traumēt cilvēkus.

Uzmanība jāpievērš ne tikai šaujamai pirotehnikai, bet jebkurai atklātai liesmai. Pat visnevainīgākās Ziemassvētku svecītes nereti kļūst par ugunsnelaimes cēloni, ne tikai izpostot mājokli, bet arī radot smagus apdegumus, saindēšanos ar degšanas produktiem, reizēm pat mājokļa iemītnieku nāvi. Tāpēc jāatceras pamatnoteikums – nekad neatstāt iedegtas svecītes bez uzraudzības, kā arī svētku eglīti novietot tālāk no aizkariem, mēbelēm un citiem viegli uzliesmojošiem priekšmetiem.

Rīcība nelaimes gadījumā

Ja tomēr nelaime notikusi, galvenais ir saglabāt vēsu prātu, rīkoties ātri, izlēmīgi un bez panikas. Kā vienmēr – viss sākas ar paša palīdzības sniedzēja drošību. Ja situācija ir bīstama, ir izcēlies ugunsgrēks, kaut kas turpina sprāgt – labāk būs notikuma epicentram netuvoties, bet nekavējoties zvanīt glābšanas dienestam 112, nosaucot notikuma vietas adresi un skaidri atbildot uz dispečera jautājumiem. Nenometiet klausuli, atcerieties – sarunu pirmais vienmēr pabeidz dispečers!

Gadījumos, kad sprāgusi pirotehnika, visbiežāk pēc notikuma bīstamības vairs nav, tad var sniegt pirmo palīdzību. Viss sākas ar situācijas novērtēšanu un uzrunu, vieglu pieskaršanos cietušajam, jautājot “kas noticis?”.

Ja cietušais neatbild, nereaģē – situācija ir kritiska, un pieņemam, ka cilvēks ir bezsamaņā, tad saucam palīgā un nekavējoties lūdzam kādam izsaukt NMP, zvanot 113 (ja esat notikuma vietā viens – jāzvana pašam pēc elpošanas pārbaudes). Šajā gadījumā cietušais novietojams guļus uz muguras, ar vienu roku jāpietur cietušā galva, ar otru roku saudzīgi jāpaver cietušā mute, ceļot apakšžokli uz augšu, tad 10 sekundes jāpārbauda elpošana. To dara, pieliekot savu galvu pie cietušā galvas tā, lai skats būtu vērts uz cietušā krūškurvi un lai ar savu ausi varētu sadzirdēt cietušā elpošanu, bet ar ādu – sajust to. Ja elpošanas nav (arī tad, ja par to šaubāmies, varbūt vērojam retas, agonālas ieelpas, kas ir virspusējas, aritmiskas, seklas, ar lielām pauzēm) – tā ir asinsrites apstāšanās pazīme. Pulsu pirmās palīdzības sniedzējs cietušajam nepārbauda, bet šādā gadījumā uzreiz sāk atdzīvināšanas pasākumus. Veic krūškurvja kompresijas jeb netiešo sirds masāžu ar ātrumu 100–120 reižu minūtē un divas ieelpas no mutes mutē (higiēnas un infekciju drošības nolūkā stingri ieteicams izmantot elpināšanas maskas, kas var būt pieejamas, piemēram, automašīnu pirmās palīdzības aptieciņās). Ik pēc 2 minūtēm jeb pieciem 30 : 2 (30 krūškurvja kompresiju un 2 ieelpu) cikliem izvērtē dzīvības pazīmes (elpošana, kustības) un, ja dzīvības pazīmju nav – turpina atdzīvināšanas pasākumus, līdz ierodas NMP brigāde vai palīdzības sniedzēja spēki izsīkst. Ja palīdzības sniedzējs, raizējoties par savu drošību, nevēlas cilvēku elpināt, var veikt tikai krūškurvja kompresijas, ko veic krūškaula apakšējā trešdaļā (krūškurvja vidū) 5–6 centimetrus dziļi 100–120 minūtē.

Ja cietušais ir bezsamaņā, bet elpo – cietušo novieto sānu guļā, lai novērstu elpceļu aizsprostojumu ar mēli. Novērojam, sasedzam (ir būtiski neļaut cietušajam atdzist), gaidām NMP brigādi un esam gatavi sākt atdzīvināšanu, ja elpošana apstājas.

Ja cietušais atbild – viņš ir pie samaņas, tātad ir iespēja uzdot precizējošu jautājumu par sāpēm, noskaidrot notikušo. Jaungada traumu pacientiem sūdzības parasti būs par apdegumiem, brūcēm, kas smagākos gadījumos var kombinēties arī ar kaulu lūzumiem.

Ja cietušajam vēro spēcīgu asiņošanu – tās apturēšana ir visaugstākā prioritāte. Asiņošanu aptur, izmantojot brūces aizspiešanu (svarīgi pašam glābējam uzvilkt cimdus vai vismaz polietilēna maisiņus, lai sargātos no infekcijām), var pārsiet ar marli (ja pieejama), fiksējot spiedošu pārsēju (to pašu marles gabalu, drēbi) uz brūces. Traumēto ekstremitāti ieteicams turēt paceltu, bet pašu slimnieku apguldīt, sagaidot NMP brigādi.

Apdegumu gadījumā būtiski ir nomierināt cietušo, nedot ēst un dzert. Saudzīgi novilkt apģērbu no apdegušās vietas, bet, ja apģērbs pielipis pie ādas, to ar spēku nedrīkst plēst nost. Pēc tam seko lokāla apdeguma skalošana ar 15–25 °C vēsu ūdeni vismaz 10 minūtes, būtiski ir nelietot ziepes, pūderus, eļļas. Ja cietušajam ir grūti elpot – jāļauj viņam pašam ieņemt ērtāko pozu. Ja cietušajam deg apģērbs – neļaujiet cietušajam skriet! Šādā gadījumā cietušais jānomierina, jānogulda zemē, uguns jādzēš ar slāpēšanas metodi – uzmetot vilnas segu vai cietušo vārtot, vai aplejot ar ūdeni. Ja tiek lietota ugunsdzēšanas ierīce – jāsaudzē seja! Visu apdegumu gadījumā ieteicams zvanīt 113, jo apdeguma pakāpi pašiem var būt grūti novērtēt, īpaši tikko pēc traumas, aukstā laikā gūtam apdegumam un apdegumam, kas gūts alkohola reibumā.

Ja traumētas acis (tajās iekļuvis svešķermenis, arī acu apdegums) – svarīgi ir skalot cietušo aci tā, lai šķidrums neiekļūst veselajā, pēc tam abas acis jāpārsien un nekavējoties vienmēr jāzvana 113.

Lūzumu gadījumā būtiski ir nepieļaut traumētās ekstremitātes kustības, cietušo nepārvietot, sagaidīt NMP brigādi, pašiem bez mediķu ieteikuma imobilizējošas šinas nelikt, bet zvanīt 113.

Ja kādam īpaši nav paveicies un ir norauti, piemēram, pirksti, plauksta, auss gliemežnīca – būtiski ir līdz NMP brigādes atbraukšanai saglabāt amputētās ķermeņa daļas, kuras nedrīkst sasaldēt. Vispareizāk amputētās ķermeņa daļas ievietot hermētiskā polietilēna maisiņā, bet maisiņu citā maisiņā ar aukstu ūdeni, nekādā gadījumā neliekot amputētās ķermeņa daļas saldētavā vai uz ledus. Ne amputācijas stumbru, ne amputētās ķermeņa daļas nedrīkst apstrādāt ar nekādiem dezinfekcijas līdzekļiem, nedrīkst mazgāt (jo īpaši ar ziepēm, bet pieļaujams ar ūdeni nomazgāt degošu karstu vielu atliekas, lai novērstu turpmāku termisku bojājumu). Amputācijas stumbru ieteicams pārsiet ar tīru pārsēju, bet asiņošanu apturēt, uzliekot spiedošo pārsēju.

Acu apdeguma gadījumā, kad raķete vai cits degošs svešķermenis trāpa acī, svarīgi ir skalot aci ar lielu daudzumu tekoša ūdens, uzlikt aptumšojošu pārsēju abām acīm, cietušajam nodrošināt miera režīmu, līdz ierodas NMP brigāde.

Atcerēsimies par drošību vienmēr, jo īpaši svētkos! Veselību Jaunajā gadā!

Foto: pexels.com

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!