Edmunds Kance: Kā palīdzēt slīkušajiem

Līdz ar siltāka laika iestāšanos daudzi no mums izvēlas atpūtu pie dažādām ūdenstilpēm. Lai gan brīvā laika pavadīšana pie jūras, upmalā vai ezera krastā sagādā prieku, diemžēl nereti tas nes arī nelaimes – slīkšanu, traumas aktīvā atpūtā pie ūdens, pēkšņu veselības pasliktināšanos peldoties. Lai sevi un tuviniekus pasargātu no traģēdijas, svarīgi iegaumēt elementārus drošības pasākumus uz ūdens un tā tuvumā, kā arī der zināt, ko darīt, ja tomēr nelaime notikusi.

Vispārzināmas patiesības, lai nelaime nenotiktu

• Ne mirkli neatstājiet mazus bērnus bez uzraudzības uz ūdens vai tā tuvumā. Kad mazs bērns ir ūdenī, pieaugušajiem nevis no krasta jāraugās, bet jāatrodas ūdenī. Vispareizāk būs, ja pieaugušais ieies mazliet dziļāk ūdenī aiz bērna, kas, savukārt, būs tuvāk krastam.
• Visdrošāk peldēties oficiālās peldvietās, kur dežurē glābēji. Ja tomēr atpūšaties citur, svarīgi ir neiet ūdenī strauji, bet gan uzmanīgi pārliecināties par ūdenstilpes īpašībām – vai strauji nesākas dziļums, vai nav staigna grunts, varbūt bīstamību rada kādi koku zari vai citi priekšmeti ūdenī. Bīstami var būt arī jūras piekrastē mazo upju grīvu tuvumā, kā arī pēc pavasara vētrām, jo var veidoties smilšu sanesumi un nevienmērīgs gultnes dziļums.
• Vienmēr jau laikus jānoskaidro un jāzina izvēlētās atpūtas vietas adrese un orientieri, lai kritiskā brīdī glābēji operatīvi varētu ierasties palīgā, nezaudējot tik ļoti vērtīgās sekundes, meklējot cietušo. Lai operatīvo dienestu izsaukšana neradītu problēmas, vienmēr līdzi jāņem uzlādēts mobilais tālrunis, un adresi un ceļu, kā nonākt pie jums, jāprot izstāstīt tā, lai jebkurš svešinieks bez kavēšanās varētu atrast. Atpūšoties dabā, lieti noderēs mobilā lietotne eVeselībasPunkts. Ir vērts to lejupielādēt savos tālruņos jau iepriekš. Līdz ar zvanu uz ārkārtas tālruni 113 lietotne NMP dienestam nodod zvanītāja atrašanās vietas datus (GPS koordinātes).
• Nekad neleciet ūdenī nezināmās vietās! Lēkšana ūdenī uz galvas vai kājām no dažādām konstrukcijām ir viena no bīstamākajām aktivitātēm uz ūdens.
• Nekad neejiet ūdenī, ja ir lietots alkohols.
• Nav ieteicams peldēties vienatnē, jo nelaimes gadījumā līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt vai vismaz izsauktu palīdzību.
• Nedodieties ūdenī pēc pārkaršanas saulē. Ūdenī vienmēr ejiet lēnām, ļaujot organismam adaptēties ūdens temperatūrai, lai izvairītos no ekstremitāšu krampjiem vai sirds ritma traucējumiem, ko var izprovocēt strauja temperatūras maiņa.
• Vienmēr kritiski izvērtējiet savas fiziskās spējas, pirms mēģiniet peldēt tālu no krasta vai pārpeldēt kādu ūdenstilpi.
• Bērni ūdenī var izmantot kādu piepūšamu peldlīdzekli, kas palīdz viņam noturēties virs ūdens. Taču jāatceras, ka tie tomēr ir paredzēti rotaļām, tāpēc šie līdzekļi nav izmantojami, lai bērns dotos dziļāk ūdenī, nekā spēj kājām droši sasniegt zemi. Vecākiem jāseko līdzi, lai bērns ar peldlīdzekli nedotos pārāk tālu no krasta. Atcerieties, ka vecākiem visdrošāk ir atrasties pēc iespējas tuvāk bērnam.
• Izmantojot laivas u.c. peldlīdzekļus, padomājiet par drošības aprīkojumu jeb glābšanas vestēm.

Ja tomēr cilvēks slīkst...

• Sauciet palīgā citus un nekavējoties izsauciet glābējus, zvanot 112. Dispečeram nosauciet pēc iespējas precīzu notikuma vietas adresi un orientierus, atbildot uz visiem jautājumiem. Atcerieties – klausuli pirmais vienmēr noliek dispečers. Svarīgi zināt, ka ārkārtas numuru 112 var sazvanīt pat tad, ja telefonam beidzies kredīts vai aparāts rāda, ka nav tīkla pārklājuma.
• Ļoti svarīgi ir izvērtēt savas spējas doties palīgā, metoties ūdenī. Arī pašam glābējam jārūpējas par savu drošību, atceroties, ka uz glābēju iedarbojas tie paši vides apstākļi, kas uz slīcēju, turklāt slīcēja tvēriens būs krampjains, viņš var noraut zem ūdens arī glābēju. Tāpēc pašam doties glābt slīcēju ūdenī ieteicams tikai tad, ja ir pārliecība par savām spējām. Taču var palīdzēt, arī paliekot nedaudz attālāk – var padot kādu koku vai citu priekšmetu, pie kā pieķerties. Ideāli noder dažādi piepūšami matrači, peldriņķi, pat aizskrūvēta tukša plastmasas pudele vai bumba, kas var palīdzēt slīcējam noturēties virs ūdens līdz glābēju ierašanās brīdim.
• Kad cietušais izvilkts no ūdens, ātri jānovērtē situācija – vai viņš ir pie samaņas. Ja cilvēks neatbild uz uzrunu un nereaģē uz vieglu papurināšanu, tad cietušais ir bezsamaņā. Šādos gadījumos jāatbrīvo elpceļi, atliecot galvu (NB! Ja cietušais lēcis ūdenī no augstuma – galvu neatliec, tikai izceļ uz augšu zodu) un paceļot zodu – vienas rokas plauksta spiež uz pieres, atliecot galvu, ar otras rokas otro un trešo pirkstu paceļ zodu, to velkot uz augšu, un nedaudz ar īkšķi paverot muti, tad 10 sekunžu laikā novērtē cietušā elpošanu, ievērojot trīs svarīgus nosacījumus: SKATIES, KLAUSIES, SAJŪTI. To dara, pieliecoties pie cietušā sejas tā, lai justu un dzirdētu iespējamo elpošanu, acu skatu vēršot uz cietušā krūškurvi. Ja cietušais neelpo (atsevišķas retas gārdzošas ieelpas nav uzskatāmas par saglabātu elpošanu), jāsāk atdzīvināšanas pasākumi:

• Ja tas jau nav izdarīts iepriekš, tad norādiet, kuram no klātesošajiem jāizsauc neatliekamā palīdzība, zvanot uz ārkārtas numuru 113. Ja neviena nav blakus, palīdzību sauciet pats. Taču šādā gadījumā būtu labi izmantot brīvroku sistēmu vai ieslēgt tālruņa skaļruni, jo tad būs iespēja vienlaikus klausīties dispečera padomus un sniegt pirmo palīdzību cietušajam. Cietušais noteikti ir jānovieto uz muguras uz cietas pamatnes, pirms tam pārliecinoties par paša glābēja drošību (paisuma risks, staigna grunts u.tml.).

Sāciet atdzīvināšanas pasākumus – netiešo sirds masāžu jeb krūškurvja kompresijas. Tās jāveic ar ātrumu 100–120 reizes minūtē. Ja veicat arī elpināšanu, tad ik pēc 30 krūškurvja kompresijām ir divas reizes jāveic elpināšana, un tā ciklu atkārto, līdz atjaunojas elpošana vai ierodas mediķi. Atcerieties, ka pulsu neelpojošam nepārbauda, jo nemediķis bieži savu pulsu var kļūdaini noturēt par cietušā. Risks kaitēt neelpojošam pacientam ar saglabātu pulsu, veicot sirds masāžu, ir daudz mazāks, salīdzinot ar to, ja pacientam bez saglabāta pulsa sirds masāža kļūdas dēļ vispār netiks veikta.

Ja iespējams, veiciet arī elpināšanu (jeb plaušu mākslīgo ventilāciju). Elpināšanu var veikt no mutes mutē (aizspiežot cietušā degunu, ar savām lūpām aptveriet cietušā lūpas un veiciet divas ieelpas – divas reizes gaisa iepūšanu cietušā plaušās, pēc katras ieelpas vērojot pasīvu izelpu. NB! Pastāv infekciju risks!) vai izmantojot pirmās palīdzības komplektos pieejamās elpināšanas maskas. Elpinot ir svarīgi, lai pēc katras ieelpas būtu iespēja gaisam izplūst no plaušām, kopumā vienai ieelpai-izelpai atvēlamas aptuveni 5 sekundes.

Ja tomēr palīdzības sniedzējs baidās vai kādu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas veikt elpināšanu, tad krūškurvja kompresijas veic bez pārtraukuma. Tas ir daudz labāk nekā nedarīt neko!

Atdzīvināšanas pasākumi jāturpina, līdz cietušais sāk spontāni elpot, iespējams, sāk pretoties palīdzības sniegšanai, ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde vai palīdzības sniedzēja spēki izsīkuši.

Nepadodieties, veiciet atdzīvināšanas pasākumus arī tad, ja cietušais pavadījis zem ūdens ilgāk par 8–10 minūtēm. Literatūrā aprakstīti sekmīgi atdzīvināšanas gadījumi pat 59 minūtes pēc neelpojoša cietušā evakuācijas no ūdens. Ja vien cietušajam neredz acīmredzamas ar dzīvību nesavienojamas traumas, atdzīvināšanu pirmās palīdzības sniedzējiem labāk sākt pat šķietami bezcerīgos gadījumos.

Ja cietušais ir pie samaņas – svarīgi atcerēties par “atkārtotas slīkšanas” risku. Proti, cietušā stāvoklis var pasliktināties tuvāko 24 stundu laikā, veidojoties sekundārai elpošanas nepietiekamībai. Ja cietušais ieelpojis ūdeni vai arī ūdenī bijis bezsamaņā, tad nevar izslēgt ūdens daļiņu nonākšanu plaušās, tāpēc vienmēr jāzvana neatliekamai palīdzībai (113) un jāskaidro cietušajam, ka atteikšanās no medicīniskās palīdzības var būt bīstama un pat nāvējoša.

Pie samaņas esoši cietušie ūdenī var būt guvuši mugurkaula un galvas traumas (lēciens ūdenī no augstuma, kritiens no ūdensmotocikla u.c.). Ja ir tādas aizdomas, tad svarīgi cietušo pēc izvilkšanas no ūdens nepārvietot, un neļaut viņam kustināt galvu. Mugurkaula kakla skriemeļu bojājums ir iespējams arī pacientiem, kuri sākotnēji neelpo. Sniedzot pirmo palīdzību šādiem pacientiem, ļoti ieteicams izvairīties no galvas kustināšanas, kā arī, izvelkot no ūdens, jācenšas ar rokām stabilizēt galvu. Taču atdzīvināšanas pasākumi noteikti ir prioritāri, nevis galvas un kakla daļas nekustīguma nodrošināšana. Atcerieties, ka pacientam bez elpošanas jau 5–8 minūšu laikā var iestāsies neatgriezeniskas izmaiņas galvas smadzenēs, kas nozīmē cietušā bioloģisko nāvi. Jo ātrāk tiks sākta sirds netiešā masāža un elpināšana, jo lielākas cerības uz sekmīgu atdzīvināšanu un atveseļošanos ilgtermiņā.

Noslēgumā jāprecizē, ka slīkšana (slīkstot parasti pirmā apstāsies elpošana, tikai tad sekos sirdsdarbības apstāšanās) var būt dažāda. Sausā slīkšana, kad plaušās ūdens nenonāk, elpošana apstājas balsenes spazmas dēļ, nonākot ūdenī. Slapjā slīkšana ir tad, kad cietušais tiešām ievilcis plaušās ievērojamu ūdens daudzumu. Reizēm iesaka izdalīt šķietamo slīkšanu, kad cietušā sirdsdarbība, esot ūdenī, patiesībā apstājusies cita iemesla dēļ, piemēram, sakarā ar sirds ritma traucējumiem, kā rezultātā cietušais jau bezsamaņā nokļuvis zem ūdens. Pirmās palīdzības sniegšana šajos gadījumos pēc būtības gan neatšķirsies. Tāpat jāuzsver, ka mūsdienās vairs nenošķir slīkšanu saldūdenī no slīkšanas sālsūdenī, jo šajās situācijās pirmās un neatliekamās palīdzības nodrošināšanas principi neatšķiras.

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2019. gada maija numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!