Dzemdes kakla vēzis - novēršams un izārstējams
Renāta Klagiša sarunā ar ginekoloģi Ingrīdu Circeni
Kopš 2009. gada Latvijā tiek veikts dzemdes kakla vēža organizētais skrīnings, un tas nozīmē, ka ik pēc trīs gadiem sievietes vecumā no 25 līdz 69 gadiem tiek aicinātas uz ginekoloģisko apskati skrīninga citoloģijas paņemšanai. Nacionālais veselības dienests ir apkopojis datus par 2016. gada pirmo pusgadu, lai izvērtētu sieviešu atsaucību veikt skrīningu. Rezultāti nav iepriecinoši. Rīgā tikai 28,4% (11 254 sievietēm) no uzaicinātām personām ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings, un 33,5% (9121 sievietei) – krūts vēža skrīnings. Ginekoloģe INGRĪDA CIRCENE skaidro, kāpēc ir svarīgi sasniegt augstākus rezultātus, kādus ieguvumus no tā gūst sabiedrība un indivīds.
Latvijas iedzīvotāju biežākie nāves cēloņi ir, pirmkārt, sirds, asinsvadu slimības, un, otrkārt, onkoloģiskās slimības. Ar mūsdienu medicīnas iespējām daudzas onkoloģiskās slimības ir iespējams atklāt agrīnās stadijās un veiksmīgi ārstēt vai novērst vispār, laikus veicot ārsta apskates. Viens no tādiem audzējiem ir dzemdes kakla vēzis. Un kaut gan dzemdes kakla vēža profilaksei tiek lietota vakcīna un agrīnai diagnostika – valsts organizēts skrīnings, katrs dzemdes kakla vēža gadījums ir liels zaudējums, jo vairākumā gadījumu dzemdes kakla vēzis skar sievietes, kas ir jaunākas par 40 gadiem, kad tās sniedz vislielāko ieguldījumu ģimenē, ekonomikā un sabiedrībā.
Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (vai angliski – human papillomavirus jeb HPV) ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Cilvēka papilomas vīruss spēj inficēt gan ādu, gan gļotādu, un tam ir liela daudzveidība – aptuveni 100 veidu jeb tipu. Vairākums no tiem ir zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādas veidojumus, piemēram, kārpas. Ap 40 tipu skar dzimumorgānus, bet ļaundabīgākie ir 16. un 18. tips, un tie ir visbiežākie dzemdes kakla vēža izraisītāji. Ir izstrādāta vakcīna, kas aizsargā pret biežākajiem augsta riska HPV tipiem – 16. un 18., līdz ar to dzemdes kakla vēzis ir pirmais un pagaidām vienīgais audzējs, pret kuru ir iespējams vakcinēties. Vakcinācija novērš lielāko daļu dzemdes kakla vēža gadījumu pirms to attīstības, pasargājot sievieti no emocionālām un fiziskām ciešanām, kā arī no nāves. Vakcinēties iespējams meitenēm, kuras nav sākušas dzimumdzīvi, jo šo vīrusu iespējams saņemt pirmā dzimumkontakta laikā. Pieņemts, ka meitenes vakcinē vecumā no 9 līdz 14 gadiem. Ievadot vakcīnu, tiek iedarbināta antivielu ražošana un aktivēta imūnšūnu darbība, rezultātā izveidojas ilgstoša imūnšūnu atmiņa pret šo vīrusu un aizsardzība pret HPV pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Vakcinācijas kursā ir divas injekcijas augšdelma muskulī ar sešu mēnešu intervālu. Vakcinācijas kurss ir valsts apmaksāts un iekļauts bērnu vakcinācijas kalendārā.
Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Komisija atzinusi, ka, ja ir ievērotas indikācijas, vakcīna pret HPV ir kvalitatīva, droša un efektīva lietošanai visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Nav nekādu zinātnisko pamatojumu vai pierādījumu, ka vakcinācija pret HPV izraisītu neauglību vai autoimūnas slimības. Lai sāktu vakcināciju, ārstniecības personai ir jāsaņem atļauja no meitenes vecākiem. Ja vecāki nepiekrīt vakcinācijai, ārstniecības personāls respektēs vecāku izvēli un meitene vakcināciju nesaņems. Tomēr vecākiem jāatceras, ka no vakcinācijas ieteicams atteikties tikai tad, kad pilnībā noskaidroti, izprasti un ar ārstniecības personu (nevis draudzenēm vai paziņām) pārrunāti vakcinācijas ieguvumi un iespēja izsargāties no saslimšanas nākotnē. Latvijā aptuveni 50% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un atzinību pelnījuši viņu vecāki, kuri izprot vakcinācijas būtību un ieguvumu.
Tā kā visas sievietes nav vakcinētas pret HPV (Latvijā vakcinācija pret HPV sākta 2010. gadā), valstī tiek organizēts arī dzemdes kakla vēža skrīnings ar nolūku atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā. Īstenojot skrīningu, ginekoloģiskās apskates laikā tiek veikts izmeklējums – paņemta citoloģiskā dzemdes kakla uztriepe, lai izvērtētu dzemdes kakla epitēlija šūnu stāvokli.
Raksta turpinājumu par dzemdes kakla vēža diagnostiku un ārstēšanas iespējām lasiet žurnāla "ārsts.lv" oktobra numurā!
