Dzeltens kā pienene – vai hepatīts?
Tautā pazīstamā dzeltenā kaite visbiežāk tiek saistīta ar A vīrushepatīta infekciju, bet viss nemaz nav tik vienkārši. Ādas dzelte ir simptoms, kas var parādīties daudzu dažādu akūtu vai hronisku slimību dēļ. Lai izprastu, kā un kāpēc rodas šīs ādas pārmaiņas, ielūkosimies dzeltes attīstības iemeslos.
Kas tad ir dzelte
Dzelte jeb icterus ir simptoms, kad āda, gļotādas un sklēras (acs baltās daļas) iekrāsojas no gaiši zeltaina līdz pat zaļganoranžīgam tonim. Šīs pārmaiņas izraisa paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs – šādu stāvokli sauc par hiperbilirubinēmiju.
Bilirubīns – substrāts, kas rodas, noārdoties hemoglobīnam. 85% veidojas no sabrukušajiem eritrocītiem (sarkanajām asins šūnām) un 15% no sabrukušajām, nenobriedušajām eritrocītu attīstības šūnām kaulu smadzenēs. Bilirubīns ar asinīm tiek nogādāts aknās, no aknām cauri žultsvadiem bilirubīns nonāk zarnu traktā, kur lielākā daļa no bilirubīna tiek izvadīta ar fēču palīdzību. Neliela daļa bilirubīna tiek izvadīta caur nierēm – ar urīnu. Ja bilirubīns caur aknām vai žultsvadiem nepārvietojas pietiekami ātri vai kādā no tā transportēšanās posmiem ir traucējumi, bilirubīna daudzums asinīs paaugstinās, tas uzkrājas organismā, nogulsnējas ādā un attīstās dzelte. Dzelte izpaužas ādā, gļotādās un acīs – sklērās, ja bilirubīna līmenis pārsniedz 30–60 µmol/l.
Simptomi
Kā jau iepriekš minēts, viens no visvieglāk diagnosticējamiem simptomiem ir ādas, gļotādu dzelte un acu sklēru iekrāsošanās dzeltenā krāsā. Visātrāk dzeltes parādīšanos var novērot tieši acu sklēru malās, pēc tam dzelte jau novērojama visā sklērā. Vēl vēlāk pievienojas ādas un gļotādu dzelte.
Daudziem cilvēkiem kā dzelti pavadošs simptoms novērojams arī tumšs urīns un gaišas fēces. Šāda situācija rodas, ja ir traucēta bilirubīna nonākšana fēcēs, tādā gadījumā pastiprinās bilirubīna izdalīšanās caur urīnizvadsistēmu un urīns iekrāsojas tumši dzeltenā vai pat brūni melnīgsnējā krāsā.
Nereti cilvēki izjūt arī ādas niezi, kas vairāk jūtama ir tieši uz plaukstām un pēdām.
Var būt arī slikta dūša, vemšana, vēdera sāpes, jo, ja ir traucēta aknu funkcija, tad ne tikai bilirubīns netiek izvadīts caur aknām, bet arī visi citi toksīni. Savukārt toksīnu uzkrāšanās var saindēt organismu, kas izraisa slikto dūšu un vemšanu.
Dažkārt uz ādas novēro zirnekļveida asinsvadu veidojumus (spider angiomas), ja dzelti izraisījusi hroniska aknu slimība. Visbiežāk zirnekļveida asinsvadu veidojumus var atrast uz vēdera priekšējās sienas, uz tā uzspiežot ar pirkstu, novēro asinsvadu tīklojuma izzušanu.
Ja dzelti izraisījusi kāda aknu slimība, laika gaitā var attīstīties dzīvībai bīstama simptomātika, piemēram, ascīts, kad vēdera dobumā uzkrājas šķidrums, asinsreces traucējumi, kas var novest pie biežas asiņošanas vai nedzīstošu brūču attīstības. Laika gaitā var attīstīties mentālo funkciju traucējumi, kurus izraisījusi aknu encefalopātija, tā rodas, jo aknas nespēj atindēt organismu un toksīni nonāk smadzenēs, tā mainot smadzeņu šūnu funkciju. Šie ir tikai daži simptomi, kurus izraisa aknu slimības. Tomēr jāatceras, ka aknu slimības var būt arī letālas, un ir ļoti svarīgi tās diagnosticēt agrīnās stadijās, kad parādījušies pirmie simptomi, piemēram, dzelte.
Interesanti!
Ja lielos daudzumos tiek uzņemta pārtika, kuras saturā ir augsts bēta karotīna daudzums (piemēram, burkāni, ķirbji un dažkārt melones), āda var izskatīties mazliet iedzeltena, bet šiem cilvēkiem acu sklēras nekļūst dzeltenas!
Raksta turpinājumu, par virsaknu jeb hemolītisko dzelti, aknu jeb hepatocelulāro dzelti un zemaknu jeb mehānisko dzelti un citiem dzeltes iemesliem, lasiet žurnāla "ārsts.lv" 2017. gada marta numurā!
