Drogas imunitātes stiprināšanai un pret saaukstēšanos
Mērķtiecīgi izvēlēti augu drogu produkti zāļu tēju vai galēnisko preparātu veidā palīdz saglabāt veselību kā optimāla dzīvesveida daļu, aizkavē slimību attīstību un sniedz vēlamo dzīves kvalitāti. Zāļu tējas uzlabo mūsu ikdienu kopā ar sabalansētu diētu, atbilstošu darba un atpūtas režīmu, pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Tām visbiežāk ir pozitīva nozīme pašārstēšanās gadījumos un slimību profilaksē. Drogas efektivitātes ziņā neaizvieto selektīvas darbības sintētiskos preparātus, taču mazina slimību risku, palīdz hronisku slimību gadījumos, vieglu saslimšanu gadījumos var būt kā terapijas pamatlīdzekļi. Bieži izmanto organisma imūnsistēmas stimulēšanai un augšējo elpceļu iekaisumu novēršanai rudens un ziemas periodā.
Elpceļu slimības ir dzīves realitāte. Mainoties gadalaikiem, nemanāmi var sākties nepatīkamā pašsajūta, ko sauc par saaukstēšanos. Vasaru nomaina drēgnais rudens ar būtiskām temperatūras svārstībām, nereti ar pienācīgi nekurinātām vai pārkurinātām telpām darbā un mājās, gadalaikam nepiemērotu apģērba un apavu izvēli. Novājināts organisms, fiziska vai garīga pārpūle, stress, aukstums un mitrums ir lieliska vide elpceļu saslimšanu izraisītājiem vīrusiem. Parasta saaukstēšanās principā ir viegla pašlimitējoša infekcijas slimība, tipiskie saaukstēšanās simptomi – organisma atbildes reakcija uz vīrusu iedarbību: nosprostots deguns, kakla sāpes, klepus un šķavas, balss aizsmakums, tālāk galvassāpes, muskuļu sāpes, vispārējs nespēks, arī drudzis. Saaukstēšanos izraisa dažādu tipu vīrusu invāzija elpceļu gļotādās. Mitra vide, zema temperatūra, nepilnvērtīgs uzturs, stress ietekmē cilvēka uzņēmību pret vīrusu slimībām imūnsistēmas nomāktības dēļ. Ārstēšanas mērķis ir mazināt saaukstēšanās simptomus, kas ietver pilnvērtīgu atpūtu un miegu, veselīgu uzturu, palielinātu šķidruma uzņemšanu, karstu dzērienu lietošanu. Ja ir nedaudz kairināta gļotāda vai parādījušies citi simptomi, labāk izvēlēties dabiskos līdzekļus.
Saaukstēšanās novēršanai profilaktiski lieto drogu maisījumus ar augstu vitamīnu un minerālvielu saturu: upenes, rožu, pīlādža augļus, avenes lapas. Kā efektīvus līdzekļus iesaka liepu un plūškoka ziedus, vīgriezes un ehināciju lakstus, melisas lapas. Šīs drogas var dažādi kombinēt. Attiecīgi komplektēti maisījumi paaugstina organisma nespecifisko imunitāti, profilaktiski novērš vīrusu izraisītās slimības. Profilaktiski, lai stimulētu dabiskās aizsargspējas un palielinātu izturību pret nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmi, uzlabotu pašsajūtu, ir ieteikti vairāki secīgi lietojami zāļu tēju maisījumi ar dažādu potenci. Zemākās potences tēju sastāvā iekļauj hibiska kauslapas, rožu, pīlādža, upenes augļus. Kā nākamo vai arī vienlaikus iesaka tējas maisījumu, kura sastāvā ir plūškoka un liepu ziedi, ehināciju laksti. Arī šis maisījums stiprina organisma dabiskās aizsargspējas. Taču, ja jau ir parādījušies saaukstēšanās simptomi, lieto tēju no vītolu mizas, vīgriezes un plūškoka ziedu, melisas un avenes lapu maisījuma. Šī tēja spēj novērst sākotnējos saaukstēšanās simptomus, aizkavē slimības attīstību un ir ar pretiekaisuma darbību.
Vēl zināmas drogas, kas iznīcina slimības izraisošos mikroorganismus, ir anīsa, ķimenes, koriandra un fenheļa augļi, ālantes saknes, paegļa čiekurogas, kliņģerītes ziedi, piparmētras, eikalipta un ceļteku lapas, mārsila, pelašķa un raudenes laksti.
Imūnprocesus ietekmējošo augu drogas. Lai nepieļautu saaukstēšanās slimību izraisīšanos, svarīgs ir organisma imūnsistēmas stāvoklis. Problēmas ar imūnsistēmu ir tad, ja ir tendence biežāk nekā parasti saslimt ar elpceļu slimībām, ja ir noguruma sajūta, izveidojas alerģija. Cilvēkiem, kuri ir praktiski veseli, imūnsistēma īslaicīgi var kļūt nomākta un organisms kļūst uzņēmīgs pret infekcijām. Imūnsistēmu īslaicīgi var vājināt vides piesārņojums, stress, nepietiekams uzturs, kustību un miega trūkums, pārmērīga alkohola un tabakas lietošana. Kā potenciālos imūnstimulantus ar pretvīrusu un pretmikrobu īpašībām izmanto ehināciju preparātus. Ehināciju drogas un to preparāti ir unikāli: tiem piemīt antibakteriāla, pretvīrusu, pretiekaisuma un imūnsistēmu stimulējoša iedarbība, tie aktivizē un stiprina dabiskās aizsargspējas, īpaši pret nelabvēlīgu vides faktoru ietekmi, veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos. Organisma aizsargspējas mobilizē arī rožu un aronijas augļi ar augstu un bagātīgu vitamīnu un minerālvielu saturu. Īpaši nozīmīgi ir rožu augļi, kas bagāti ar vitamīniem, īpaši C vitamīnu. Pretiekaisuma iedarbību nodrošina kliņģerītes un kumelītes ziedu, maura sūrenes lakstu, upenes un zemenes lapu drogas. Nespecifisko imunitāti stimulē arī raudenes un vīgriezes laksti, avenes, piparmētras, salvijas lapas, plūškoka ziedi, ingvera sakneņi. Tiek minēti trīs vaļi, uz kuriem balstās saaukstēšanās slimību profilakse: mārsils, ehinācijas, medus.
Iepriekš minēto augu lietošana ikdienā optimizē pārejas periodu no siltā uz vēso gadalaiku, palīdz piemēroties negatīvām pārmaiņām apkārtējā vidē, sagatavo organismu ziemas periodam. Saaukstēšanās ir augšējo un vidējo elpošanas ceļu labdabīgs katarāls iekaisums, ko izraisa vīrusu infekcija. Katra vīrusu infekcija bojā augšējo elpošanas ceļu skropstiņepitēliju, paverot ceļu baktēriju invāzijai rajonos, parasti brīvos no baktērijām. Saaukstēšanās sākotnējā stadijā jānovērš augšējo elpošanas ceļu iekaisumi – rinīts, faringīts, laringīts, tonzilīts. Iesaka oromukozālos līdzekļus: šķidrumus mutes un rīkles skalošanai (collutoria seu gargarismata), aerosolus un tvaika inhalācijas. Skalojumiem izmanto kliņģerītes, plūškoka vai kumelītes ziedu, salvijas vai eikaliptu lapu zāļu tējas vai galēnisko preparātu atšķaidījumus, arī ozola vai vītolu mizu novārījumus; aerosolos un tvaika inhalācijām – priežu vai bērzu pumpurus, asinszāles lakstus, kumelītes un kliņģerītes ziedus. Parasti šīs zāļu formas satur ēteriskās eļļas. Rinītu gadījumā galvenais ir neļaut izžūt deguna gļotādai, uzturēt skropstiņaparātu. Ieteicamāki ir hidrofilie deguna preparāti, kas nebojā deguna epitēlija skropstiņaparātu, ja aktīvo ingredientu ievada inhalāciju veidā (inhalējamie šķidrumi, deguna aerosoli).
Raksta turpinājumu par lietojamajiem dabas augiem akūtu elpceļu infekciju gadījumos lasiet žurnāla "ārsts.lv" novembra žurnālā!