Dr.biol. Antons Kolodinskis: Elektromagnētiskais lauks mums visapkārt
Jau 2011. gadā Pasaules Veselības organizācija klasificēja mobilo sakaru radiāciju kā "cilvēkam iespējami kancerogēnu" jeb tādu, kas, iespējams, izraisa vēzi. Tiesa, pētījumu datu ir pārāk maz, lai šo radiāciju varētu pasludināt par "vēzi izraisošu". Arī Latvijā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā veikti pētījumi par nejonizējošās radiācijas un elektromagnētiskā lauka ietekmi.
Elektromagnētiskie un gravitācijas spēki ir vieni no svarīgākajām Visuma sastāvdaļām. Tieši tie nosaka procesus, kas notiek mūsu Saules sistēmā. Spēcīgā elektromagnētiskā lauka ietekmē no atomiem izveidojas organiskas molekulas. Vēlāk evolūcijas procesā uz Zemes radās dzīvie organismi un arī cilvēks! Cilvēka organisms sastāv no tās pašas matērijas kā apkārtējā vide un pakļaujas tiem pašiem fizikas likumiem. Cilvēka organisma ķīmiskās reakcijas saistītas ar elektrisko lādiņu pārnesi. Smadzenes no sensorām sistēmām saņem informāciju elektrisku impulsu veidā. Sirds un elpošanas ritmus arī vada elektriskie impulsi. Ja jautājam, kāda loma elektromagnētiskajam laukam ir dzīvo organismu funkcionēšanā, atbilde ir viena – bez elektromagnētiskā lauka dzīvība nav iespējama.
Cilvēks diendienā saskaras ar dabiskas izcelsmes elektromagnētiskiem laukiem, kurus rada Saule un citi kosmiski elektromagnētiskie avoti, zemes atmosfērā notiekošie procesi, un arī cilvēks pats izstaro vāju elektromagnētisko lauku. Pēdējo 100 gadu laikā, pateicoties zinātnes un tehnikas progresam, veidojies arī mākslīgais elektromagnētiskais lauks, kas dabisko pārsniedz jau simtiem tūkstoš reižu.
Mākslīgi radītie elektromagnētiskie lauki iedalāmi vairākās grupās.
- Iekārtas, kas radītas elektromagnētiskās enerģijas izstarošanai, – radio un televīzijas raidstacijas, radiolokācijas un rūpnīcu iekārtas, fizioterapijas aparāti. Visvairāk ir mobilo sakaru bāzes staciju, un gandrīz katram cilvēkam pēc astoņu gadu vecuma ir savs mobilais telefons. TV un radio, policijas un ātrās palīdzības bezvadu komunikācijās izmanto elektromagnētiskā lauka frekvenču diapazonu no 100 kHz līdz 10 GHz, bet 900 MHz un 1800 MHz frekvences – mobilo telefonu sakariem.
- Aparāti, kurus darbina elektrība, un tāpēc rodas elektromagnētiskais starojums – elektriskā sadzīves tehnika.
- Elektromagnētiskā starojuma piesārņojumu rada arī elektropārvades līnijas un transformatoru stacijas.
Elektromagnētiskais piesārņojums tiek uzskatīts par globālu problēmu. Lai gan pētījumi veikti daudzu gadu laikā, šodien vēl nav pilnīga priekšstata par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz cilvēka veselību. Ir skaidrs, ka visjutīgāk uz elektromagnētisko lauku reaģē cilvēka centrālā nervu sistēma, sirds un asinsvadu, hormonālā un reproduktīvā sistēma.
Latvijā netālu no Skrundas aiz žoga, uz kura vārtiem bija uzraksts “Kombināts”, 25 gadus darbojās Krievijas armijas lielākais kosmiskās izlūkošanās radars. Tātad 25 gadu garumā ilga eksperiments par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz dabu un cilvēku veselību.
Esmu pētījis Skrundas radara darbības zonā dzimušo un dzīvojošo bērnu psihofizioloģisko funkciju attīstību. Tika testēti 966 skolēni (425 zēni un 541 meitene vecumā no 9 līdz 18 gadiem), kas dzīvoja līdz 20 kilometru rādiusā ap radaru. Pētījuma kontroles grupa bija 357 bērni Preiļos, kuriem veica tos pašus 11 testus. Tika mērītas motorās reakcijas uz gaismas un skaņas signāliem, to stabilitāte, uzmanības noturība un pārslēgšanās spējas, kā arī operatīvās atmiņas apjoms.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka kontroles grupas bērniem gandrīz visi rādītāji bija labāki. Pie radara dzīvojošiem bērniem bija ilgāks reakcijas laiks gan uz gaismas, gan skaņas signāliem, taču statistiski ticamas atšķirības bija tikai jaunākajā vecuma grupā. Skrundas bērniem bija zemāks psihomotorikas jeb punktēšanas testa (angliski – Tepping test) vidējais rādītājs, kā arī mazāks operatīvās atmiņas apjoms. Uzmanības koncentrēšanas testa izpildes laiks bija ilgāks, un arī pieļauto kļūdu bija vairāk.
Radara starojuma zonā iedzīvotājiem par 25% vairāk dzima meiteņu. Līdzīga sakarība ir atklāta arī ASV Vašingtonas alumīnija ražošanas rūpnīcā strādniekiem, kuru darbs saistīts ar lielām elektriskām strāvām.
Vēlāk, īstenojot Latvijas zinātniskās padomes projektu “Mobilo komunikāciju sistēmu potenciālās ietekmes izpēte uz bērnu psihofizioloģisko funkciju attīstību”, tika apsekoti vairāk nekā sešsimt 1., 5. un 6. klases skolēnu no trim Rīgas skolām. Puse šo bērnu regulāri lietoja mobilo telefonu. Otrā grupa pastāvīgi neizmantoja mobilos sakarus. Pētījumā tika ņemts vērā pie datora un televizora pavadīts laiks. Tika izmantoti tie paši testi, kas Skrundas bērniem. Papildus bērni izpildīja testu intelekta noteikšanai. Mobilo telefonu lietotājiem intelekta koeficients bija zemāks. Pārējo testu rezultāti starp mobilo sakaru lietotajiem un bērniem, kuriem nebija mobilā telefona, kā arī starp bērniem, kas dzīvo Skrundas radara zonā, un Preiļu bērniem, bija līdzīgi, izņemot reakcijas laikus. Reakcijas laiki mobilo telefonu lietotājiem bija īsāki. Spēlējot spēlītes mobilajā telefonā un rakstot īsziņas, šie bērni bija uztrenējušies ātri nospiest taustiņus.
Rodas jautājums: vai diviem elektromagnētiskā lauka avotiem, kuru jauda atšķiras miljoniem reižu (Skrundas radara jauda ir 6 megavati un mobilajam telefonam 1–2 vati, bet parasti izmanto 10 reižu mazāku enerģiju), var būt līdzīgs efekts. Attālinoties no starojuma avota, elektromagnētiskā lauka jauda samazinās ģeometriskā progresijā. Ja attālums no radara līdz cilvēkam mērāms kilometros, bet mobilais telefons atrodas dažu milimetru attālumā no auss, ir jāapzinās, ka katram no mums ir līdzīgs personīgais “radars”.
Bieži nākas saskarties ar viedokli, ka elektromagnētisko lauku cilvēks nejūt, bet tā tas nav. Cilvēka acs uztver noteikta spektra elektromagnētisko lauku (redzamais diapazons), ādas termoreceptori uztver infrasarkanā diapazona starojumu, un nav svarīgi, kas izstaro šo lauku – Saule vai kamīns jūsu istabā. Jāatceras, ka uz mūsu organismu vienlaikus iedarbojas visi apkārt esošie elektromagnētiskā lauka avoti.
Mobilo sakaru tehnoloģijas strauji attīstās. Datoru paaudzes mainās ik pa diviem gadiem. Pirmā mobilo telefonu paaudze – tīkls (1G) sāka strādāt 1970. gadā, un tikai no 2020. gada Latvijā tiks ieviests piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls (5G), un jau ir sākta nākamās paaudzes mobilo tehnoloģiju izstrāde (G6). Mobilās komunikācijas tīkla galvenais rādītājs ir informācijas apmaiņas ātrums, tas, cik baitu vienā sekundē (b/s) iespējams pārraidīt. 1G tīklam ātrums bija 2 Kb/s, 4G – 20 Mb/s, 5G – 1 Gb/s un gaidāmajam 6G tīklam ātrums būs 10–11 Gb/s. Mobilais tīkls pāriet uz darbu ar milimetru diapazona viļņiem. Katrā valstī mobilais tīkls strādā savā frekvences diapazonā, kuru Latvijas komersantiem piešķir Valsts sakaru direkcija.
Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Milimetra diapazona viļņi neiekļūs organismā, tie ietekmēs tikai ādu un acis. Mediķi 5G mobilo tīklu var uzskatīt par potenciāli kancerogēnu.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) analizē zinātnisko pētījumu rezultātus par elektromagnētiskā lauka ietekmi uz veselību. Zinātniskie pētījumi elektromagnētiskā lauka jomā tiek veikti visā pasaulē. Atklātā ietekme uz veselību gan atšķiras. Vieni atrod neatgriezenisku iedarbību uz veselību, citi līdzīgos pētījumos nekādu efektu nekonstatē. Izveidojusies pat sava veida proporcija: 60% ir ietekme, 40% – nav. Ir vairākas zinātnieku grupas, kas iesaka ievērot stingrākus piesardzības pasākumus un ievest stingrākas normas, lai izvairītos no līdz šim vēl pat neatzītiem veselības riskiem.
Cilvēki bieži uzdod jautājumu, cik ilgi var runāt pa mobilo telefonu. Atbilde – jo mazāk, jo labāk. Protams, ar darbu saistītas sarunas atcelt nevar. Rietumu valstīs nav pieņemts sabiedriskajā transportā runāt pa telefonu. Ja gribat parunāt pa telefonu savās mājās, paskatieties, kas jums ir blakus – varbūt mazi bērni un vai pat zīdainis. Blakus esošie bērni, līdzīgi kā “pasīvie smēķētāji”, arī saņems starojuma devu. Ir viedoklis, ka zīdaiņu pēkšņās nāves gadījumi var būt saistīti ar elektromagnētisko starojumu.
Cilvēku jutīgums pret elektromagnētisko lauku atšķiras. Pārmērīgs jutīgums pret elektromagnētiskā lauka iedarbību tiek dēvēts par elektromagnētisko hipersensibilitāti (EHS). Elektromagnētiskajai hipersensibilitātei raksturīgi daudzveidīgi nespecifiski simptomi, kurus visi cietušie saista ar elektromagnētiskā lauka iedarbību. Eksperti pēc vispusīgiem pētījumiem nonākuši pie slēdziena, ka “elektromagnētiskajai hipersensibilitātei raksturīgi nespecifiski simptomi, kas atsevišķiem indivīdiem atšķiras. Simptomi ir reāli un var atšķirties arī pēc smaguma pakāpes. Elektromagnētiskā hipersensibilitāte ir apgrūtinoša problēma, un nav skaidru diagnostisku kritēriju, kā arī nav zinātniska pamata saistīt tās simptomus ar elektromagnētiskā lauka iedarbību. Elektromagnētiskā hipersensibilitāte nav medicīniska diagnoze, tomēr ir skaidrs, ka tā liecina par medicīnisku problēmu”.
Varšavas Militārā higiēnas un epidemioloģijas institūta profesors Staņislavs Šmigeļskis, apsekojot 5000 Polijas armijas virsnieku un speciālistu, kas apkalpo radarus, un 100 000 civilo iedzīvotāju, kuri dzīvo militāro radaru tuvumā, konstatēja divas reizes augstāku saslimstību ar vēzi, kā arī vairāk sirds un asinsvadu slimību, neirožu, stresa nekā civilajiem iedzīvotājiem. Pētījumos par nejonizējošās radiācijas ietekmi uz acīm apkalpojošajam personālam ir novēroti acs kapilāru sašaurinājumi un citas izmaiņas.
Ir pierādījumi, ka mobilā telefona elektromagnētiskais lauks var izraisīt smadzeņu audzēju. Slimniekus sagrupēja, iedalot vienā grupā kreiļus, otrā labročus, un atkarībā no tā, pie kuras auss cilvēks parasti tur mobilo telefonu, skatījās, kurā pusē bija audzējs. Statistika pierādīja, ka biežāk audzējs bija tajā pusē, pie kuras auss ilgāk bijis ieslēgtais mobilais telefons.
Svarīgākais jautājums, kas jārisina jaunām ģimenēm ar maziem bērniem, ir – kādā vecumā varētu ļaut bērnam lietot mobilo telefonu. Internetā lasītas rekomendācijas, ka var ļaut darboties ar telefonu pat no divu gadu vecuma. Bet to nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut. Mobilajos telefonos pieejams milzīgs skaits dažādu spēļu, un tās var radīt atkarību, kas ir vēl sliktāk nekā magnētiskā lauka ietekme. Piemērotāks brīdis, kad uzdāvināt mobilo, ir tad, kad bērns sāk apmeklēt skolu 1. klasē, jo tādā vecumā jau var noslēgt vienošanos un bērns var piekrist vecāku noteikumiem, kā, kādā nolūkā un cik ilgu laiku var izmantot šo ierīci.
Kā pasargāt sevi un savu ģimeni no elektromagnētiskā lauka ietekmes, to mazinot? Pirmais ieteikums – vispirms pārliecinieties, vai jūsu mājoklī nav kāds bojāts vecs aparāts vai ierīce. Mūsdienu sadzīves tehnika tērē maz elektroenerģijas, un mazāks ir arī to radītais elektromagnētiskais lauks. Arī jaunāko modeļu mobilie tālruņi darbības laikā izstaro mazāk enerģijas. Ja darbā vajag daudz runāt pa telefonu, izmantojiet brīvroku sistēmu. Jūsu mobilais būs galdā un ar niecīgu elektromagnētisko lauku pārsūtīs jums informāciju uz austiņām. Galvenais – esiet piesardzīgi.
Latvijas teritorijā, pēc neoficiāliem datiem, ir vismaz 30 radaru un liels skaits FM diapazona raidītāju un antenu. Mobilo telefonu bāzes stacijas ir radioraidītāji, kas uzstādīti uz brīvi stāvošiem torņiem vai ēku jumtiem un nodrošina divpusējus sakarus ar mobilajiem telefoniem. Antenas izstaro elektromagnētisko lauku radiofrekvenču jomā un darbojas 900 MHz vai 1800 MHz frekvenču joslās. Mēs nezinām, vai tiek veikti regulāri mērījumi un šo iekārtu ietekmes novērtējums uz cilvēka veselību un dabu.
Vienīgā organizācija, kurai nav noslēpumu, ir Latvijas Bruņotie spēki, to jaunos radarus demonstrē televīzija. Atbilstoši likuma prasībām notiek regulāri mērījumi. Vienu gadu veicu mērījumus un konstatēju, ka radara radītais elektromagnētiskais lauks atbilst pieļaujamām robežvērtībām. Taču mums nav pieejama pilnīga informācija par visām mūsu valsts teritorijā un tās tuvumā esošām ierīcēm. Audriņos pat baumoja, ka pretī vienam ASV radaram mūsu austrumu kaimiņš uzstādījis sešus savus radarus...
Pasaules Veselības organizācija īpaši uzsver četras riska grupas: bērnus, grūtnieces, vecos un slimos cilvēkus. Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās ir teikts, ka uz skolu un pirmskolas iestāžu, kā arī uz slimnīcu un veco ļaužu pansionātu jumtiem nekādā gadījumā nedrīkst uzstādīt mobilo sakaru bāzes staciju antenas. Kā šīs rekomendācijas ievēro, piemēram, Rīgā?
Kurzemes prospektā atrodas Rīgas Imantas vidusskola. Īpaši interesants ir skolas jumts. Uz jumta ir vesels parks mobilo bāzes staciju antenu, pat virs korpusa, kur mācās pirmklasnieki. Rīga neaizmirst arī vecos un slimos cilvēkus, sievietes gaidībās un pat zīdaiņus. Guļamrajonu daudzu deviņstāvu māju jumti ir pilni ar bāzes staciju antenām.
Kārtējais eksperiments ar cilvēkiem. Atliek tikai analizēt sekas...
INTERESANTI
Mobilo telefonu bāzes stacijas ir radioraidītāji ar antenām. Ir vairāki antenu veidi – paneļveida sektoru antenas (sakariem ar citām bāzes stacijām) un mastveida (pole-shaped) omni antenas (sakariem ar mobilajiem telefoniem). Šķīvjveida antenas izmanto bāzes stacijas, kas izveido sakaru tīklu ar citām bāzes stacijām.
Ir vairāki bāzes staciju tipi: makrocelulārās bāzes stacijas (maksimālā jauda 5–10 W, saliktiem raidītājiem var sasniegt 100 W), kas nodrošina galveno infrastruktūru mobilo telefonu tīklam – antenas tiek montētas pietiekami augstu. Mikrocelulārās (jauda 1–2 W) savukārt nodrošina papildu kapacitāti vietās, kur ir liels lietotāju skaits, tās parasti izvieto pilsētās pie māju fasādēm.
No antenas izstaro konisks vēdekļveida staru kūlis, kas vērsts virzienā uz horizontu ar vieglu novirzi uz leju, nodrošinot maksimālās intensitātes staru kūli antenas priekšpusē vienādā attālumā no antenas (50–300 m) un daudz zemāku elektromagnētiskā lauka intensitāti tieši zem antenas un masta pamatnes.
Tuvu bāzes staciju antenām elektromagnētiskā lauka jaudas blīvums var pārsniegt tā sauktās sliekšņa vērtības jeb vadlīniju līmeņus. Tāpēc ir paredzēta fiziska barjera, lai cilvēki nejauši nenokļūtu bīstamajā zonā. Bāzes stacijām ar jaudu, kas pārsniedz 100 W, šī zona ir 10–15 metri, lai garantētu, ka tiek ievērotas Starptautiskās nejonizējošā starojuma aizsardzības komisijas (ICNIRP) vadlīniju vērtības un ES Padomes rekomendācijas iedzīvotāju aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka starojumu. Mikrocelulārās bāzes stacijām šī zona, pilnīgi iespējams, iekļaujas antenas plastmasas apvalka robežās.Avots: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/starojumi/nejonizejosie-starojumi/elektromagnetiskais-lauks/mobilie-telefoni-un-veseliba
Dr.biol. Antons Kolodinskis
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks,
Magnetobioloģijas laboratorijas vadītājs
Foto: Pexels.com