Dita Raiska, Inese Budzila: Vispārējās aprūpes māsa

Māsas profesijai ir sena vēsture. Laika gaitā ir mainījies profesijas nosaukums – sākotnēji pacientu aprūpētājas tika dēvētas par pelēkajām māsām, pēc tam par diakonija māsām, žēlsirdīgajām māsām, medicīnas māsām un tagad par māsām. Arī māsas zināšanas un kompetences ir attīstījušās vienlaikus ar veselības aprūpes funkcionalitāti. Viens no kardināliem pārmaiņas punktiem bija māsas profesijas noteikšana par reglamentētu profesiju, kas nozīmē, ka māsa ir patstāvīgs un pilnvērtīgs veselības aprūpes komandas dalībnieks.

Pēdējos gados izteiktais māsu trūkums un sīkais iedalījums daudzās specialitātēs (līdz 2009. gadam pat 32 specialitātes) uzlika sava veida slogu un ierobežojumus māsas profesionālajā darbībā. Ekonomikas izmaiņas valstī, pārmaiņas likumdošanā un normatīvajos dokumentos, darba un studiju iespējas ārpus Latvijas robežas lika māsai sarosīties un saprast, ka ir nepieciešamas pārmaiņas – jākļūst universālai un mobilai.

Māsas vēlmi kļūt par universālu ierobežoja sarežģītā izglītības sistēma Latvijā, kas radīja nevienlīdzīgu novērtējumu māsu zināšanām un prasmēm. Katra māsas vēlme profesionāli pilnveidoties rezultējās ar mācībām gada garumā, tādējādi mācībām ziedojot pat septiņus gadus, savukārt māsām (medicīnas māsas), kuru diploms tika iegūts medicīnas skolās, kāpiens pa izglītošanās kāpnēm kļuva ļoti sarežģīts vai pat neiespējams.

Slimnīcām, domājot par pacientu aprūpes nodrošināšanu un nepietiekamo māsu skaitu, arvien biežāk radās nepieciešamība neatkarīgi no māsu iegūtās specializācijas novirzīt viņas darbā uz to struktūrvienību, kur bija akūta vajadzība pēc personāla, jo aprūpes pamatprincipi ir vienoti. Pacientu iedalījums pēc šaurām specializācijām pierādīja, ka iekšķīgo slimību profila struktūrvienībās var būt ķirurģiska profila pacienti un arī otrādi, kā arī to, ka primārajā veselības aprūpē ir gan ķirurģijas, gan internās medicīnas pacienti. Tādējādi tika aktualizēts jautājums par to, ka vairāku specializāciju māsām ir kopīgi pacientu aprūpes principi, zināšanas un prasmes.

Lai sasniegtu mūsdienu profesionālo līmeni, profesijas pilnveidošanā bija jāveic situācijas izpēte, jāveicina starptautiskā komunikācija un pieredzes apmaiņa, kā arī jāsamēro profesijas kvalifikācijas atbilstība Eiropas direktīvai. Lielu darbu ieguldīja Veselības ministrijas izveidotā grupa, lai radītu jaunas kompetences – māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standartu. Nākotnes perspektīvā māsas kompetences iezīmēsies ar pilnveidotu un plašāku profesionālo darbību veselības aprūpes nozarē. Vispārējās aprūpes māsas galvenā kompetence ir spēja pieņemt patstāvīgus lēmumus un paplašinātāka darbība pacientu aprūpē. Ar 2022. gadu profesiju varēs apgūt tikai profesionālā bakalaura studiju programmā, tādējādi tiks nodrošināts viens izglītības process, māsas iegūs lielāku mobilitāti nozarē, viņu zināšanas būs plašākas un prasmes daudzpusīgākas.

Vispārējās aprūpes māsa – māsa ar paplašinātām kompetencēm un prasmēm, vienotu izglītības pamatdokumetu (II līmeņa augstākā izglītība, profesionālā bakalaura grāds) un mobila darba tirgū.

Ko no tā iegūs pati māsa, pacienti, sabiedrība un darba devējs? Jautājumu ir daudz, kā jau katrreiz, kad stāvam kādu pārmaiņu priekšā, bet mēģināsim atbildēt uz šiem jautājumiem, lai gūtu pārliecību, ka šī reforma nav tikai kārtējā māsas profesijas nosaukuma maiņa.

Vispārējās aprūpes māsas galvenajās kompetencēs noteikts, ka, balstoties uz gūtajām zināšanām un prasmēm, vispārējās aprūpes māsa:

• patstāvīgi plāno un organizē pacientu aprūpi;
• piedalās indivīda, ģimenes un sabiedrības grupu veselīga dzīvesveida un pašaprūpes veicināšanā;
• spēj kritiski domāt un rīkoties kritiskās situācijās;
• spēj pieņemt klīniskos lēmumus, kas balstīti uz zinātniskajiem pierādījumiem;
• efektīvi sadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī piedalās veselības aprūpes speciālistu izglītošanā;
• patstāvīgi sniedz padomus, instrukcijas un atbalstu pacientu aprūpē;
• patstāvīgi nodrošina aprūpes kvalitāti un spēj izvērtēt un analizēt to;
• pilnveido vispārējās aprūpes māsas profesionālo praksi.

Ieguvumi māsai – vispārējās aprūpes māsas profesiju un specializāciju iegūs visas māsas, un tā būs kā pamats, kuru nav iespējams zaudēt. Mainoties slimnīcas specializācijai, māsas iegūtā profesija un pamatspecializācija ļauj māsai būt mobilai un iekļauties citā struktūrvienībā tajā pašā slimnīcā vai izvēlēties citu ārstniecības iestādi. Visas māsas, uzsākot studijas 2022. gadā, kā pamatizglītību iegūs profesionālo bakalaura izglītību. Līdz šim daļai māsu bija vidējā speciālā izglītība vai arī I līmeņa augstākā izglītība – profesija māsa. Pēc tam viņām bija jāuzsāk viena gada mācības (bakalaura programmā) kādā no septiņām specializācijām. Taču, ja bija vēlme iegūt vairākas specializācijas, tad viens mācību gads bija jāvelta katrai no vēlamajām specializācijām. Tādējādi tika radīta sarežģīta profesionālās pilnveides sistēma un tika ierobežota mobilitāte darba tirgū. Tātad ir nepieciešams viens izglītības process, vieglāka specializācijas iegūšana, kas nodrošinātu mobilitāti darba tirgū.

Ieguvumi pacientam un sabiedrībai kopumā – māsa ar plašākām kompetencēm un prasmēm pieņemt patstāvīgus lēmumus, veicot pacientu aprūpi. Pieejama, kvalitatīva un droša, uz pacientu centrēta aprūpe.

Ieguvumi darba devējam – mobilāka un darba tirgum pieejamāka māsa ar plašākām kompetencēm un prasmēm.

Ieguvumi veselības nozarei – pilnvērtīga māsas profesijas potenciāla izmantošana, kvalitatīvāka un pieejamāka veselības aprūpe.

Ieguvumi valstij – uzlaboti sabiedrības veselības rādījumi un racionāla līdzekļu izmantošana izglītības un veselības nozarē.

Māsas, kuras specializējas noteiktā jomā, ir vērtējamas kā savas jomas eksperti ar šaurāku un koncentrētāku kompetenču ievirzi. Specializācija māsām ir nepieciešama ne tikai karjeras izaugsmes veicināšanai, bet arī veselības aprūpes nozares sistēmas veidošanai. Starptautiskā prakse liecina, ka māsu specializācija veidojas pēc iedzīvotāju definētajām vajadzībām un to skaita, kā arī pēc zinātniskiem un tehnoloģiskiem atklājumiem, kas norāda uz sabiedrībā dominējošām un pieaugošām veselības problēmām. Tāpēc specialitātes ir pielāgojamas. Māsu specializācija ir balstīta uz vispārējās aprūpes māsas profesionālo kvalifikāciju, kas ļauj māsai izprast un novērtēt vairāku veselības problēmu rašanās iemeslus un to sarežģītību, kas pacientam varētu attīstīties. Vispārējās aprūpes māsas kvalifikācija ir pamats šauro māsu specializāciju attīstībai veselības aprūpes nozarē.

Latvijā ar 2022. gadu noteiktas četras māsu specializācijas:

• māsas anestēzijas, intensīvās terapijas un neatliekamās aprūpes jomā,
• māsas perioperatīvās aprūpes jomā,
• māsas garīgās veselības aprūpes jomā,
• māsas bērnu aprūpes jomā.

Dita Raiska- Māsa

Latvijas Māsu asociācijas prezidente

Latvijas Māsu asociācija, Skolas iela 3, Rīga

Tālr: 67602464, 29363312

Inese Budzila- Māsa

Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2020. gada decembra numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!