Dita Danosa: Asins plazma – organisma pašatjaunošanās produkts

Kas ir asins plazma?

Cilvēka asins plazma (turpmāk – plazma), no medicīniskā viedokļa, ir vissvarīgākais cilvēka proteīnu (olbaltumvielu) komplekss, un tā ir genoma izpausme. Šajā asins šķidrajā daļā atrodas tāda veida olbaltumvielas, kurās ir informācija par indivīdu – slimībām, predispozīciju, kā arī par organisma funkcionālo stāvokli konkrētajā vecumposmā. Ja tiktu analizēta konkrēta cilvēka asins plazma dažādos vecumposmos, pusaudža vecumā šīs olbaltumvielas atšķirtos no pieaugušā asins plazmas olbaltumvielām.

Tāpat plazmā atrodas asins formelementi jeb asinsķermenīši (eritrocīti, leikocīti un trombocīti), kuri, pateicoties šķidrajai videi, pārvietojas pa ķermeņa asinsvadiem.

Kā plazmu iegūst?

Plazmu iegūst, asinis centrifugējot jeb lielā ātrumā griežot speciālā iekārtā – centrifūgā (sk. 1. att.), kā rezultātā centrbēdzes spēka ietekmē smagākie asinsķermenīši (eritrocīti un leikocīti) izgulsnējas stobriņa apakšā, bet šķidrā daļa nostājas augšpusē.

Lai iegūto plazmu varētu izmantot, pirms centrifugēšanas asinīm tiek pievienots antikoagulants – ķīmiska viela, kas novērš recēšanu. Pateicoties tam, pēc centrifugēšanas plazmā paliek arī fibrinogēns. Atkarībā no asinsķermenīšu masas un centrifugēšanas ātruma plazmā paliek lielāks vai mazāks skaits trombocītu (sk. “Izmantojamie autologie asins plazmas produkti”).

Tūlīt pēc centrifugēšanas stobriņā nostājusies šķidrā daļa tiek ievilkta šļircē un injicējot ievadīta attiecīgajā ķermeņa daļā (skat. 2. att.).

2. attēls Plazmas injicēšana

Izmantojamie autologie asins plazmas produkti

Plazmas sagatavošanas procesi mēdz būt mazliet atšķirīgi, ļaujot iegūt dažāda sastāva autologos asins plazmas produktus. Latvijā šobrīd dominē divas metodes, kas ļauj iegūt PRP (platelet rich plasma) jeb ar trombocītiem bagātu plazmu un PRF (platelet rich fibrin) jeb ar trombocītiem bagātu fibrīnu (fibrinogēnu).

Kādas ir atšķirības? Jau nosaukumu atšifrējumā lasāms, ka tie ir saturiski atšķirīgi produkti. Centrifugējot ar lielāku apgriezienu skaitu, iegūst PRP, kurā bez visa cita (olbaltumvielas, vitamīni u.c.) saglabājas asins formelementi trombocīti, bet smagākās daļas, t.sk. liela daļa cilmes šūnu, nogulsnējas stobriņa apakšā. Savukārt, centrifugējot ar mazāku apgriezienu skaitu, iegūst PRF, kurā saglabājas gan daļa leikocītu, gan vairāk fibrinogēna kopā ar trombocītiem un lielāks cilmes šūnu daudzums nekā PRP. Daudzi ārvalstu publikāciju autori uzskata, ka PRF satur vairāk dziedinošo faktoru nekā PRP.

Plazmas terapija

Vēsture. Asinis ārstniecībā tiek izmantotas senāk, nekā ir izzināts to sastāvs un katra asins komponenta loma cilvēka organismā. Pirmie nopietnie pētījumi, kuros noskaidrot asiņu šķidrās daļas uzbūvi, kļuva iespējami tikai tad, kad tika izgudrota elektroforēze. Tā sāka attīstīties pagājušā gadu simteņa 30.–40. gados. Ar to tiek frakcionētas dažādu molekulmasu olbaltumvielas (sk. 3. att.).

3. attēls. Elektroforēze

Pateicoties elektroforēzes metodei, zinātniekiem ir izdevies noskaidrot asins plazmas sastāvu, un šie pētījumi vēl arvien turpinās – gan molekulārās bioloģijas, gan gēnu pētniecības līmenī.

Terapijas būtība ir organisma pašatjaunošanās jeb pašreģenerācijas spēju veicināšana vietā, kur plazma tiek ievadīta. Pateicoties sarežģītajam ķīmiskajam sastāvam (dažādi proteīni, aminoskābes, t.sk. vitamīni, fibrinogēns un citas bioloģiski aktīvas vielas), saskaroties ar bojātajiem audiem, plazma aktivē augšanas faktorus.

Augšanas faktori veicina kolagēna izstrādi, un to iedarbināšanas mehānisms ir sarežģīta bioķīmisko procesu ķēde. Šis process var radīt sāpju sajūtu (lokālu aseptisku iekaisumu) un diskomfortu, par ko pacients tiek iepriekš informēts un ko dēvē par paasinājumu. Šajā laikā ir ļoti svarīgi ļaut organismam veikt savu darbu, tāpēc jebkura ārējā iejaukšanās ar medikamentiem, sevišķi, ja tie ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (gan tablešu, gan lokālu ziežu, gan gela formā), procesu var kavēt vai pat pilnībā apturēt. Te ir ļoti svarīga pacienta līdzestība un izpratne par notiekošo, tāpēc pirms ārstēšanas sākuma cilvēkam ir jāizvērtē visi “par” un “pret”, t.sk. arī savs sāpju izturības līmenis.

Pēc plazmas produkta ievades ļoti ieteicams atteikties no pretsāpju preparātiem (NSPL), lai nenomāktu lokālo iekaisuma procesu (sk. iepriekš), kurā organisms sintezē bioloģiski aktīvās vielas, kuru nomākšanas gadījumā rezultāts varētu būt nepilnīgs.

Plazmas terapija traumatoloģijā un ortopēdijā

Plazmas terapija ir plaši izmantojama gan akūtu (saišu un muskuļu sastiepumi un/vai plīsumi, lūzumi utt.), gan hronisku slimību gadījumos. Visbiežāk savā praksē es to izmantoju artrožu, retāk – akūtu locītavu iekaisumu gadījumos (turpmāk – artrīti), kuru cēloņi ir iepriekš diagnosticētas reimatiskas slimības. Ir tikuši ārstēti pacienti ar epikondilītu un adhezīvu pleca locītavas kapsulītu jeb iesaldēto plecu.

Novērojumu dati. Divu gadu laikā (kopš 2019. gada) gan ar PRP, gan ar PRF tika ārstēti 98 pacienti: 72% sieviešu un 28% vīriešu.

Kopējais gadījumu skaits – 113. Skaitliskā nesakritība ar pacientu skaitu skaidrojama ar to, ka daļai tika ārstētas vairākas locītavas – vai nu abi ceļi, vai abpusējs epikondilīts, vai arī vienlaikus (vai secīgi) gan epikondilīts, gan pleca locītavas utt.

Lokalizācija: ceļi – 158, gūžas – 18, akromioklavikulārās locītavas – 3, pleci – 53 un plaukstu locītavas – 3 (viens pacients), kā arī mediālais un laterālais humerus epikondils (golfera vai tenisista elkoņa dēļ), attiecīgi 13 gadījumos mediālajā un 8 gadījumos laterālajā.

150 gadījumos ārstētas labās ķermeņa puses ekstremitātes (rokas, kājas), bet 95 gadījumos – kreisās. Skaitliskā nesakritība šeit vērojama uz tā rēķina, ka dažās anketās nav atzīmēta ķermeņa puse, kas pēc būtības ir nenozīmīgs rādītājs.

Rezultāti. Lielākajā daļā gadījumu uzlabošanos pacienti pamanīja jau pēc 1. PRP vai PRF ievades. Samazinājās gan nakts sāpes, gan pēcslodzes un slodzes sāpes. Pēc 2. procedūras aptuveni 50% gadījumu tika novērots paasinājums, kas mazinājās 3.–4. nedēļā pēc 2. procedūras.

Pēc 3. procedūras 85% gadījumos iestājās remisija, un cilvēkiem uzlabojās miegs, tā kā samazinājās vai pilnībā izzuda nakts sāpes, uzlabojās slodzes tolerance un samazinājās rīta vai pēcmiera perioda stīvums (nepieciešamība iestaigāties). Būtiski saruka arī pretsāpju medikamentu lietošana (gan perorālo, gan lokālo) līdz pat vienai reizei divās nedēļās vai tikai pēc neatbilstošas slodzes.

Četros gadījumos pacienti atteicās no tālākas ārstēšanās jau pēc 1. procedūras izteikta paasinājuma un zemas sāpju izturības dēļ.

Trīs gadījumos, ārstējot pleca locītavas periarterītu (2 sievietēm un 1 vīrietim, visi vecumā no 40 līdz 55 gadiem), pacientiem pilnībā izzuda sāpes un kustības atjaunojās pilnībā jau pēc vienas injekcijas, turklāt 12 mēnešu laikā simptomi nav atjaunojušies.

Nosacījumi, lai uzsāktu PRP vai PRF terapiju deģeneratīvu slimību gadījumos

Jebkuras lokalizācijas artrozes gadījumā nepieciešama pilnīga izmeklēšana.

- Ceļu, gūžu un pēdu locītavām – rentgenogramma, magnētiskā rezonanse (ceļu locītavām obligāta, lai izvērtētu, vai galvenais sāpju iemesls nav ķirurģiski ārstējama slimība, piemēram, meniska plīsums, multiplas menisku cistas, priekšējo un mugurējo krustenisko saišu plīsums).

- D vitamīna, kalcija un fosfora līmeņa noteikšana asinīs, kaulu minerālu blīvums cilvēkiem virs 50 gadiem vai arī agrāk, ja anamnēze liecina par iespējamu agrīnu osteoporozi. Tāpat arī pēdu stāvokļa izvērtēšana, t. sk. podometrija (pēdu profila mērījums, lai noskaidrotu plakanās pēdas esamību vai neesamību).

Atbalstošā ārstēšana – D vitamīns, kalcija preparāti, pretosteoporozes preparāti – ja nepieciešams, uztura korekcija, svara kontrole, ārstnieciskā vingrošana; ortopēdiskie apavu ieliktnīši un/vai ortopēdiskie apavi.

Plecu, plaukstu un elkoņu locītavām: rentgenogramma, magnētiskā rezonanse un reimotesti (asins analīzes).

Ja saņemta intraartikulāra hormonu (piem., hidrokortizona) ievade, plazmas produktu terapija uzsākama ne agrāk kā 4 nedēļas pēc pēdējās injekcijas.

Terminu skaidrojumi

Artroze/artrīts – hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kuras rezultātā izmainās (nodilst) locītavas virsmu pārklājošie skrimšļi. Angļu valodā termini “artroze” (arthrosis) un “artrīts” (arthritis) tiek rakstīti vienādi, autoram izvēloties vai nu vienu, vai otru. Iespējams, tāpēc, ka latīņu valoda medicīniskajā terminoloģijā tiek izmantota aizvien retāk, pēdējā laikā arvien biežāk tiek lietots termins “artrīts”, ar to saprotot gan akūtu procesu (piemēram, pēc vīrusu slimības), gan hronisku, ar nodilumu saistītu procesu. Rakstā izmantoti divi termini, lai būtu saprotamāk un nebūtu vienmēr jāatgriežas pie iepriekšējā teksta.

Autologs – no paša pacienta audiem iegūts.

Elektroforēze – šķidrumā disperģētu lādētu daļiņu kustība ārējā elektriskajā laukā.

Epikondilīts – audu iekaisums ap locītavas virspauguru.

Fibrinogēns – asins olbaltumviela, kas piedalās asins recēšanā, pārvērzdamies nešķīstošā fibrīnā.

Kolagēns – dažādu tipu saistaudu (dermas, cīpslu, saišu, muskuļu un skrimšļu) galvenais strukturālais proteīns.

Osteoporoze – iekšēju vai ārēju iemeslu izraisīta kaulu minerālu blīvuma samazināšanās, kā rezultātā iespējams iegūt lūzumu pat nenozīmīgas traumas laikā

Predispozīcija – no vecākiem pārmantota nosliece uz kādu slimību.

Foto: Shutterstock

Rakstu lasiet arī „Ārsts.lv” 2021. gada augusta numurā!

Portālā "Ārsts.lv" publicēto rakstu pārpublicēšana iespējama tikai, saskaņojot ar portāla redakciju!